Uzvaras garša

Brīvā cīņa viennozīmīgi pieder pie tiem sporta veidiem, kas veido cilvēka raksturu. Tam pierādījums ir Valērija uzvara, kas nenāca viegli. Pirms izšķirošās cīņas viņš guva sāpīgu traumu — ārsts konstatēja skrimšļa lūzumu krūšu rajonā. Valērijam tika veikta atsāpināšana, un viņš sakostiem zobiem ar vēl lielāku apņēmību turpināja cīnīties par augstākā kaluma medaļu. Izšķirošā cīņa par pirmo vietu bija ar spēcīgo Vācijas sportistu. Valērijs atzīst, ka tajā brīdī, kad esi nostājies uz paklāja aci pret aci ar savu galveno pretinieku, spriedze ir milzīga. Tobrīd ir tikai viena doma — kurš kuru pārspēs, kurš būs pirmais, kurš paliks otrais?

Krāslavietis divos piegājienos tīri pieveica Vācijas sportistu un plūca šī čempionāta galvenos laurus. Aiz šiem vienkāršajiem vārdiem ir milzīgs darbs — katrs sportists Krāslavā zina, cik ļoti nopietni Valērijs gatavojās šīm sacensībām. Tie bija divi gadi smaga un neatlaidīga darba, kas prasīja lielu pašatdevi un gribasspēku. Pēdējo trīs mēnešu laikā, kad treniņi bija visintensīvākie, lai sevi savestu kārtībā un būtu stiprs, sportists nometa apmēram 10 kilogramus svara. Pats Valērijs atzīst, ka ar to vien uzvarai nepietiktu — vajadzīgs pasākumu komplekss. Jābūt ne tikai fiziski sagatavotam, bet vajadzīgi ļoti stipri nervi un laba veselība. Visbeidzot, bet varbūt tas ir pats galvenais — nepieciešama maza kripatiņa veiksmes. Neskatoties uz traumu, šoreiz veiksme bijusi mūsu sportista sabiedrotā. Viņš pārliecināts, ka bez veiksmes par čempionu nevar kļūt neviens, var izcīnīt 2., 3. vai ierindoties tuvu līderiem, bet tikai ne uzvarēt sacensībās, kur visi konkurenti tēmē uz augtāko panākumu.

“Izmantojot izdevību, ar laikraksta starpniecību gribu pateikties visiem, kuri man palīdzēja piepildīt dzīves lielāko sapni,” saka Valērijs. “Bīskaps Antons Justs Priedainē deva man savu svētību pirms šī čempionāta. Paldies Jurijam Čilikinam — sporta skolas bērnu un jauniešu trenerim brīvajā cīņā, kurš ir arī mans treneris. Viņš bija klāt sacensību dienā, lai mani atbalstītu. Vācietis bija ciets rieksts, bet kopīgi ar treneri izpētījām viņa trūkumus, izvēlējāmies pareizu cīņas taktiku, un tas palīdzēja uzvarēt. Paldies Krāslavas cīkstoņiem, ar kuriem kopā varēju trenēties. Cīņas sportā nevari trenēties viens — vajadzīgi partneri, lai, pārī cīkstoties, noslīpētu tehniku, paņēmienus. Paldies manam labākajam draugam no Krievijas, kurš speciāli atbrauca man pakaļ un dažas dienas pirms sacensī- bām aizveda uz Rīgu. Kad gatavojies savas dzīves svarīgākajai cīņai, katram sīkumam ir milzīga nozīme. Pats pie stūres — tas nebūtu prāta darbs, jo ir jākoncentrējas sacīkstēm. Bija gaidāma milzīga psiholoģiska slodze, ja palaidīsi garām kaut mirkli — tu esi zaudētājs. Desmit gadu laikā cīņas noteikumi ir kļuvuši sarežģītāki, pati cīņa kļuvusi ātrākā, asāka, intensīvāka, tiesāšana pedantiskāka. Diena pagāja lielā sasprindzinājumā, bija jāiztur ne tikai liela fiziskā, bet arī psiholoģiskā slodze.

Pagātnē Valērijs ir Latvijas PSR čempions, PSRS sporta meistars brīvajā cīņā. Tagad viņam pieder vis- augstākais — pasaules čempiona tituls, kaut arī starp veterāniem. Klusībā viņš cer, ka ar savu piemēru aizraus vēl vairāk jauniešu pievērsties šim sporta veidam, kurā var gūt panākumus. Protams, tam vajadzīgs pašvaldības atbalsts, jo reti kurš kā Valērijs spēj pats sevi sponsorēt — finansiāli viņu neviens šajās sacensībās neatbalstīja. Bet šis sīkums mūsu čempionam nespēj sabojāt noskaņojumu par patiesi skaisto medaļu, kuru ar prieku var parādīt draugiem. Tas ir liels notikums Krāslavai, lai Valērija panākumi pārtop lielā stimulā mūsu jaunatnei turpināt viņa iesākto.

Juris ROGA