Pāvels Maksimovs - starptautiskās kategorijas tiesnesis

Dzimis laukos

Tajos "kolhozu un sovhozu uzplaukuma" gados mums bija izveidojušās labas, pat draudzīgas attiecības un, periodiski apmeklējot dzimto pusi, Pāvels obligāti iegriezās redakcijā, lai satiktos ar mani. Taču parunāt ilgāk neļāva neatliekami darbi, lai gan ļoti gribējās. Šovasar mans labais paziņa sāka mantojamās zemes dokumentu kārtošanu, tāpēc viņam bieži nākas braukt uz Krāslavu. Izmantojot šo iespēju, mēs visbeidzot varējām atlicināt laiku vaļsirdīgai sarunai. Atcerējāmies pagātni, izteicām savus tagadnes vērtējumus, mēģinājām prognozēt nākotni. Maksimovu uzvārds - mūsējais, Grāveru. Pāvels dzimis vienkāršā darba cilvēku ģimenē Raginsku ciemā. Divus gadus apmeklēja vietējo vidusskolu, pēc tam vecāki nolēma bēgt pēc iespējas tālāk no kolhozu "paradīzes" un pārbrauca uz Jelgavu. Tur Pāvels ieguva vidējo izglītību, pabeidza PTS, tad kļuva par Lauksaimniecības akadēmijas studentu. Saņēmis zootehniķa diplomu, nemaz neuztraucās par norīkojumu uz Latgali, kurp viņu pārvilināja tālredzīgā kadru vervētāja Leontija Kavinska. Pāvelu sekmīgi izvirzīja sovhoza "Grāveri" galvenā zootehniķa amatā, vēlāk enerģisko speciālistu norīkoja stiprināt sovhoza "Sīvers" kadru korpusu. Nākamais pakāpiens pa karjeras kāpnēm bija vecākā zootehniķa amats Krāslavas rajona izpildkomitejas lauksaimniecības pārvaldē. Visuresošā partijas rajona komiteja, kura noteica kadru politiku, uzskatīja par lietderīgu uzticēt perspektīvajam speciālistam zootehniskās nozares vadību stabilajā sovhozā "Krāslava", kur viņš godīgi nostrādāja trīs gadus. Tajos jaunības gados Maksimovu slavēja, viņa uzvārds bieži tika minēts presē: prasmīgs speciālists, iniciators, jauniešu līderis, rajona čempions GDA normatīvu kārtošanā, svara bumbu celšanā, granātas mešanā. Mēs zinājām, ka Pāvels vēl ir arī atzīts bokseris, taču šis sporta talants uz kādu laiku bija pakļauts citam mērķim - ražošanai.

Visa mūsu dzīve ir raiba kā dzeņa vēders, un ģimenes apstākļi lika Maksimoviem pārbraukt tuvāk radiem. Dobelē, kur man bija izdevība tikties ar Pāvelu, viņš turpināja kāpšanu pa karjeras kāpnēm: vecākais, galvenais lauksaimniecības pārvaldes zootehniķis, rajona agrorūpniecības apvienības priekšsēdētāja vietnieks. Tad sekoja perspektīvs piedāvājums uzņemties eksperimentālā un Latvijā lielākā Imantas piena lopkopības kompleksa 1000 govīm vadību, taču pēc pieciem gadiem skaļi izsludinātā pārbūve radīja pasaules komunisma sistēmas krahu. Ar to arī beidzās zootehniķa Maksimova spīdošā karjera...

Tomēr - rings!

Jelgava, kur pagāja mūsu Pāvela bērnība un jaunības gadi, ir sporta pilsēta. Viņš agri izmēģināja sevi vingrošanā, akrobātikā, paukošanā un visur guva augstus rezultātus. Ar smaiļošanu aizrāvās tā, ka ātri iekļuva Latvijas izlases komandas pamatsastāvā. Sešdesmitajos gados republikā bija vērojams boksa bums. Daudzi viņa draugi devās uz ringu, viņiem piebiedrojās arī Pāvels. Pēc spraigo treniņu gada bokseris Maksimovs uzvarēja Latvijas jauniešu čempionātā un kļuva par pirmās klases bokseri. 1967. gada augustā Vissavienības čempionātā Kazaņā, kur Pāvels piedalījās Baltijas republiku izlases komandas sastāvā, Latvijas bokseris izcīnīja sudraba medaļu. Pēc tam sekoja uzaicinājums uz Vissavienības brīvprātīgās sporta biedrības "Lokomotīve" komandu. Šajā rangā Maksimovs vairākkārt kļuva par Baltijas republiku un Vissavienības mēroga prestižu turnīru balvu ieguvēju. Pēc gada viņš izpildīja PSRS sporta meistara kandidāta normu, ko panākt agrā jaunībā var tikai retais. 1969. gadā, startējot Latvijas bokseru spartakiādē pieaugušo grupā, juniors Maksimovs izcīnīja sudraba medaļu, palaižot priekšā tikai sporta leģendu, seškārtējo Padomju Savienības balvas ieguvēju Vladislavu Trepšu.

Pāvels atceras: "Tā bija visgrūtākā, taču arī visneaizmirstamākā cīņa manā boksera karjerā. Nē, atzītais ringa elks par spīti speciālistu prognozēm mani nenogāza zemē. Jā, es zaudēju, taču gandrīz vienādā cīņā. Vladislavs Trepša, saņēmis tiesneša apsveikumu, pēkšņi pacēla manu roku un skaļi sacīja: "Maks, tu esi īsts cīnītājs!" Tā man bija visaugstākā atzinība, visdārgākais apbalvojums, lai gan manā kolekcijā glabājas trīs desmiti medaļu par uzvarām republikas, Vissavienības un starptautiskā mēroga turnīros."

Boksa tiesnesis - galvenā dzīves lieta

Pašlaik, atskatoties pagātnē, Pāvels neslēpj, ka sapnis kļūt par boksa tiesnesi viņam radās pirms gadiem četrdesmit. Sportista karjeru ierobežo vecuma rāmji, bet tiesneša karjera netiek ierobežota. Jau sešdesmito gadu beigās Maksimovs debitēja jauniešu sacensību tiesāšanā un pilnīgi veiksmīgi. Jauno mērķi Pāvels centās sasniegt ar viņam raksturīgo neatlaidību un savu panāca: jau deviņdesmito gadu sākumā viņu aicināja tiesāt pat starptautiskos bokseru turnīrus ārzemēs, kas padomju laikos bija vienkārši neiespējami. Arī jaunajā sporta rangā viņam atkal uzsmaidīja veiksme: Maksimovu sāka atzīt par turnīru labāko tiesnesi Latvijas, Somijas, Krievijas, Baltkrievijas ringos.
Nozīmīgais 1995. gads. Visai atbildīgajos tiesnešu kvalifikācijas eksāmenos Minskā Maksimovs izpelnījās Eiropas amatierboksa asociācijas starptautiskās kategorijas tiesneša nosaukumu. Tālāk sekoja ievēlēšana par Latvijas boksa federācijas galveno tiesnesi uz trim gadiem. Kopš 2003. gada līdz pat šim laikam Pāvels Maksimovs ir Latvijas amatierboksa asociācijas (LABA) galvenais tiesnesis.
Tās vēl nav visas aktīvā sportista talanta robežas. Kad deviņdesmitajos gados mūsu republikā vēl tikai dzima kikbokss, Pāvels kļuva par tiesnesi arī šajā "žanrā". Sekmīgi nokārtojis kvalifikācijas eksāmenus, viņš aizvadīja deviņus pasaules un Eiropas čempionātus.

Komandējumi kļuva par starptautiskās kategorijas tiesneša pierastu dzīvesveidu. Kā tiesnesis viņš piedalījās boksa un kikboksa turnīros Itālijā un Beļģijā, Šveicē un Čehijā, Maķedonijā un Austrijā. Eiropas boksa čempionātā, kas notika Jūrmalā 1998. gadā, viņš bija galvenais tiesnesis. Divas reizes viņš vadīja tiesnešu kolēģiju Eiropas čempionātos kikboksā. Leģendārā boksera Valērija Popenčenko piemiņas turnīrs Magadānā Pāvelam ir nozīmīgs ar to, ka viņš tika atzīts par to sacensību labāko tiesnesi. Tādu pašu atzinību Maksimovs izpelnījās starptautiskajā turnīrā Zviedrijā.

Nesākšu pārskaitīt visas valstis, kurās strādā pazīstamais Latvijas boksa tiesnesis. Pāvels tā arī sacīja, ka viņam vieglāk ir nosaukt tās Eiropas valstis, kur viņš pagaidām nav bijis. Nesen viņš atgriezās no Kauņas, kur notika Lietuvas smagatlēta Aļģirda Šocika piemiņas turnīrs. Sekmīgi nokārtojis kvalifikācijas testus, Maksimovs kārtējo reizi apstiprināja starptautiskās kategorijas tiesneša nosaukumu. Jau saņemts uzaicinājums tiesāt pasaules boksa čempionātā, kas notiks septembrī Marokā un kur Pāvels būs vienīgais tiesnesis no Latvijas.

Starp citu, tiesāšana ir hobijs - no pamatdarba brīvajā laikā. Pāvels ir Latvijas Tirdzniecības bankas darbinieks. Mans paziņa neslēpj savu pacilāto noskaņojumu. Dzīvesbiedre Poļina, kura 30 gadus jaunāka par savu vīru, februārī dzemdēja meitiņu Maiju. Dēlēnam Pavļikam ir astoņi gadi, arī viņš jau izrāda interesi par boksu. Dzīvojot Rīgā, Pāvels Maksimovs retumis apciemo dzimto pusi, kur viņš dzimis un strādājis. Izmantojot dāvāto iespēju, mūsu viesis nodod sirsnīgus sveicienus un laba vēlējumus visiem, kuri atceras zootehniķi Maksimovu.

Aleksejs GONČAROVS