8. aprīlis — Tamerlāna dzimšanas diena

Kādam ir jābūt cilvēkam, lai iekarotu visu pasauli? Kā norūdās iekarotāju raksturi, kur ir viņu panākumu noslēpums? Visi šie jautājumi, kas kairina iztēli, pamudina jau simto reizi izlasīt daudzas monogrāfijas un varenu iekarotāju biogrāfijas. Taču atbildes tik un tā nav iespējams rast. Laiks dzēš mazsvarīgas lietas, detaļas, kuras, iespējams, atrisinātu galvenos noslēpumus. Šodien aprit 678 gadi kopš Timura, Tamerlāna, Temura dzimšanas... Viņa valsts teritorija uzplaukuma periodā ietvēra sevī mūsdienu Uzbekistānu, Turkmēniju, Kirgīziju, Tadžikistānu, Afganistānu, Irānu, Irāku, Kuveitu, Pakistānu, daļēji Indiju, Ķīnu, Sīriju, Turciju, Azerbaidžānu... Viņa draudzību centās iegūt Anglija, Francija, Spānija. Daudz ūdeņu ir aiztecējis. Kā tas parasti notiek, pēc viņa nāves viss sabruka... Bet labāk sākt no otra gala...

1336. gada 8. aprīlī Kešas pilsētā valdnieka ģimenē piedzima puisēns, kuru nosauca par Timūru ibn Taragaju Barlasu. Senās Barlasu dinastijas aizsākumi saistīti ar Čingishanu. Tā bija kupla skaita ziņā, taču ne pārāk ietekmīga. Daudz labu karotāju nāca no šīs dzimtas.

Jau kopš agras bērnības puisēnu pieradināja pie kara izpriecām. Viņš lieliski vadīja zirgus, aizrāvās ar loka šaušanu, medībām un jāšanu. Vārdu sakot, auga vienkāršs karotāju ģimenes dēls, gatavs ilgiem pārgājieniem, brīvības atņemšanai, cīņai, iekarojumiem. Laikabiedri iecienīja vienu Tamerlāna īpašību — viņš bija apveltīts ar lielisku izturību un gandrīz nekad nezaudēja pacietību. Reta rakstura iezīme turku tautu vidū. Izturība palīdzēja Tamerlānam pieņemt pārdomātus lēmumus kritiskās situācijās. Tieši šī īpašība arī kļuva par pulkveža un valdnieka panākumu atslēgu un popularitātes iegūšanu. Vēl viena svarīga Timūra rakstura iezīme — aizraušanās ar zināšanām. Viņam patika mācīties, viņš pastāvīgi satikās ar izglītotiem cilvēkiem un labprāt iepazina pasauli sev apkārt. Laikabiedrus sajūsmināja arī viņa attieksme pret taisnīgumu. Likumi, kas darbojās viņa valsts teritorijā, bija obligāti pilnīgi visiem — no emīra līdz zemniekam. Tika ieviesta sodu sistēma, kas bija jāmaksā ierēdņiem un vietējiem valdniekiem, ja tie nodarīja kaitējumu zemniekam. Timūrs vienmēr aizsargāja mierīgos iedzīvotājus no karotāju patvaļas. Tolaik tiesas sistēma valstī bija viena no visattīstītākajām. Neparasta viduslaikiem bija valdnieka iecietība pret dažādām ticībām. Viņš uzturēja draudzīgas attiecības ar kristiešiem, budistiem, ugunspielūdzējiem.

Iekarotājam bija 18 sievas. Lielākoties viņa sievas bija kaimiņzemju valdnieku meitas. Līdzīgi Timūrs veica savu diplomātiju, nostiprinājis savas pozīcijas reģionā.

Vispopulārākā leģenda, saistīta ar Tamerlānu, attiecas uz 1941. gadu. Kad pulkveža apbedījums tika atvērts, piepildījās pareģojums par Otrā pasaules kara sākumu, gadījumā, ja tiks apgānīts Vidusāzijas valdnieka kaps: “Kurš atvērs Tamerlāna kapu, atbrīvos kara garu. Un karā būs tik asinsizliešanas un baiļu, cik pasaule nav mūžā pieredzējusi...” tā skan vecais manuskripts.

Ir zināms, ka padomju zinātnieku ekspedīcijas darbu laikā notika dīvainas lietas — pēkšņi izdzisa gaisma, gaisā bija jūtama spēcīga vīraka smarža utt. Un pats galvenais — Tamerlāna kaps tika atvērts 1941. gada 21. jūnijā. Tālāk notika tas, par ko visi zina...

Kara laikā, kā ziņo musulmaņu kareivji, kopā ar krievu svēto relikvijām un brīnumainajām pareizticīgo svētbildēm Tamerlāna relikvijas arī atradās starp svētnīcām lidmašīnā, kas aplidoja visu frontes līniju 1941. gada beigās un 1942. gadā.
Ir zināms fakts, ka pēc pulkveža mirstīgo atlieku apglabāšanas, stingri ievērojot visus musulmaņu rituālus, padomju karaspēks spēja atkarot Staļiņingradu... Sagadīšanās? Vai nav par daudz?

Neparastais Tamerlāna nefrīta kapakmens arī var daudz ko pastāstīt. Nefrīta plāksne, nozagta no Ķīnas imperatora pils, pa nezināmiem ceļiem nonāca Vidusāzijā. Kapakmeni no tās ir izveidojuši Samarkandas meistari. 18. gadsimtā, kad Samarkandu iekaroja persiešu šahs, kapakmeni pēc viņa pavēles aizveda uz Persiju. Šeit atkal sākas mistika — Persijas šaham sapnī parādījās Tamerlāna Berekes skolotājs, kurš deva valdniekam padomu nogādāt zagto atpakaļ vietā. Šahs bija māņticīgs cilvēks, tāpēc izdarīja visu, kā bija likts.

Tagad Timurīdu (dinastija, kuras dibinātājs bija Timurs) mauzoleju var ieraudzīt jebkurš Samarkandas tūrists. Daudzi muzeja darbinieki apgalvo, ka reizēm virs Tamerlāna kapa rodas noslēpumains mirdzums. Un vēl, noslēpumaini ļaudis apmeklē mauzoleju un veic noslēpumainus rituālus pie Tamerlāna kapa. Mīklu kļūst aizvien vairāk.

Pēc Āzijas pavēlnieka negaidītās nāves valstī sākās nesaskaņas, teritorija samazinājās... No pulkveža tiešajiem pēcnācējiem var īpaši pieminēt viņa mazdēlu Ulugbeku, kas pārvērta Samarkandu par musulmaņu pasaules zinātnisko centru. Izņemot valdīšanu pār valsti, Tamerlāna mazdēls bija viens no izglītotākajiem sava laika cilvēkiem. Viņa nopelni astronomijas jomā tika atzīti visā pasaulē.

Timura, Tamerlāna mīklas joprojām nav atminētas. Viņa panākumu noslēpums vēl aizvien izraisa lielu interesi. Savukārt pieminekļi varenajam iekarotājam atrodas 5 valstīs. Vārds Timūrs joprojām ir populārs ne tikai Āzijā, bet arī Eiropā.

Andrejs JAKUBOVSKIS