(Nobeigums. Sākums “Ezerzemē” nr.8, 28.01.2014.)
Ar 1946. gada 1. septembri skolai bija jauns nosaukums — septiņgadīgā skola. Par skolas direktori tika iecelta A. Meikšāne. 40. gados skolotāji, strādājot skolā, veica dažādus sabiedriskos pienākumus (aģitācija par piedalīšanos vēlēšanās, par sagādes normu izpildi, par kolhozu dzīves priekšrocībām, Staļina konstitūcijas izskaidrošana, skolas vecuma bērnu uzskaite ciema padomes teritorijā) un mācījās neklātienē pedagoģiskajās skolās vai institūtā. Ņemot vērā to, ka skolēnu skaits arī 50. gados turpināja pieaugt un bija piemērotas telpas skolas paplašināšanai, Dagdas rajona partijas vadība pieņēma lēmumu par vidusskolas atvēršanu Tīmaņos. 1953./54. m.g. darbu sāka Tīmaņu vidusskola. 8.kl. mācības uzsāka 21 skolēns.
Blakus skolas ēkai, vietā, kur kādreiz atradās muižas košumdārzs tika likti pamati divstāvu koka ēkai, kur bija paredzētas gan mācību klases, gan telpas internātam un skolotāju dzīvokļiem. 50. gadu vidū skolēniem, sākot ar 4.kl. bija jākārto pārcelšanas eksāmeni: 4. un 5. kl. 2 eksāmeni (latviešu val. rakstos un aritmētika), 6. klasē 4 eksāmeni (latviešu val. vārdos, krievu val. rakstos, aritmētika, dabas zinības), 7. kl. 5 eksāmeni (latviešu val. vārdos un rakstos, krievu val. rakstos, vācu val. vārdos, algebra), 8. kl. 3 eksāmeni ( latviešu literatūra, algebra, ģeometrija), 9. kl. 3 eksāmeni ( krievu val. rakstos, algebra, ģeometrija), 10. kl. 4 eksāmeni (latviešu literatūra, krievu literatūra, vācu val., ģeometrija) 1957. gada 21. jūnijā Tīmaņu vidusskolā bija pirmais izlaidums — apliecību par vi- dusskolas izglītību saņēma 16 jaunieši. 1959. gadā visā PSRS sākās pāreja uz obligāto astoņgadīgo izglītību.
50. gadu beigās un 60. gadu sākumā pilnveidojās skolas materiālā bāze (labiekārtoti fizikas, ķīmijas un bioloģijas kabineti, darbmācības kabinets zēniem), izveidots jauns sporta laukums un iestādīts ābeļdārzs. Atbilstoši komunistiskās partijas norādījumiem skolā darbojās oktobrēni, pionieri, komjaunieši. Tika apzināta cīnītāju par padomju varu un sarkano partizānu darbība, izvērsta antireliģiskā propaganda, organizēts jauno naturālistu darbs. Skolā darbojās koris, deju kolektīvs un dramatiskais pulciņš. Vairākus gadus vidusskolas darbu vadīja direktors V. Arnicāns. 1962.gadā tika realizēta administratīvi teritoriālā reforma, kuras rezultātā Dagdas rajons tika iekļauts Krāslavas rajona sastāvā. Tas visā PSRS bija laiks, kad gigantomānijas ietekmē slēdza mazās skolas, nelielos uzņēmumus, apvienoja kolhozus. 60. gadu vidū beidza pastāvēt vairākas 4 - klasīgās skolas (Rubuļos, Muižniekos, Punduros), no kurām skolēni nāca mācīties uz Tīmaņu vidusskolas 5. klasi.
Arī pati vidusskolas pastāvēšana tika uz- skatīta par neperspektīvu un 1962. gadā ir pēdējais vidusskolas izlaidums Tīmaņos. Tajā gadā skolu apliecību par vidējo izglītību ieguva 15 jaunieši. Skola pārtapa par astoņgadīgo skolu, kuras vadību pēc diviem gadiem un līdz skolas slēgšanai 1975. gadā uzņēmās Marija Gražule. 50.- 70.gadu skolēni no pavasara sējas laika līdz ražas novākšanai rudenī bija krietni palīgi apkaimes kolhozu laukos. Skolēni piedalījās gan kukurūzas sēšanā, gan kolhozu ābeļdārzu stādīšanā, gan kartupeļu, linu novākšanā. Šajā darbaudzināšanas procesā skolēni tika iesaistīti jau sākot ar 4. klasi. 70. gados turpinājās optimizācijas procesi laukos, apvienojot vairākus kolhozus izveidojās padomju saimniecība “Šķaune”, tās centrā uzcēla jaunu, modernu skolu. Rajona vadība lēma, ka te jāmācās visiem sovhoza teritorijā dzīvojošajiem skolēniem. 1975. gada 1. septembrī skolas zvans Tīmaņos vairs neskanēja un vairāk kā 60 skolēni devās mācīties uz Šķauni.
Marija Labanovska (dz. Maļinovska), Tīmaņu astoņgadīgās skolas 1966. gada absolvente.
P.S. Raksta tapšanā ir izmantoti raksti žurnālos “Latgolas Škola” 1922.-1923.g., Rēzeknes un Daugavpils VZVA materiāli.
.jpg)
.JPG)
