Laipni lūdzam: deviņpadsmitais gadsimts…

Sarežģītā projekta realizēšanai bija nepieciešami vairāki gadi, bet pamatfinansējuma slogu izturēja novada dome. No visas sirds gribu apsveikt Vēstures un mākslas muzeja nelielo kolektīvu, kas pārvarēja ērkšķaino ceļu no ieceres līdz realizācijai. Brīnišķīgs mīļotā darba veikšanas piemērs! Savu devumu sniedza arī Kultūrkapitāla fonds, par kā līdzekļiem tika restaurētas senās mēbeles. Prieks, ka bufeti, unikālās kompozīcijas centrālo daļu, mākslinieciski atjaunoja Krāslavas meistari. Savu kārtu gaida - klavieru restaurācija no Šarkovsku mājas. Tā laika trauku kolekcija — novadpētniecības ekspedīciju dalībnieku un dāsno krāslaviešu sadarbības rezultāts. Vairākas desmitgades, pa daļiņām vācot vērtīgos atradumus, muzeja darbinieki tuvināja grāfa Plātera notāra kabineta prezentācijas dienu.

Pirmssvētku pasākumu atklāja ansamblis “Krāslaviņa”, bet memoriālo istabu svētīja priesteris Eduards Voroņeckis. Skanēja patiesi apsveikuma vārdi, un pat tika pasniegtas unikālas dāvanas. Cienījamā krāslaviete Janīna Gekiša muzejam nodeva senu Jāņa Kristītāja svētbildi, bet biedrības “Pieci airi” pārstāvis Raimonds Lazda muzejam dāvināja senlaicīgas vācu firmas “Prindull” brilles, ko iegādājās antikvariāta veikalā galvaspilsētā. Abi eksponāti harmoniski iederējās senatnīgajā interjerā. Pirmo ekskursiju novadīja fondu glabātāja Alla Lomanovska. Lūk, ko viņa pastāstīja: “Dokumenti, fotogrāfijas un ģimenes lietas, ko piedāvāja Rabinoviču un Šarkovsku ģimenes, palīdzēja pilnveidot vērtīgākos “Grāfu Plāteru notāra kabineta” eksponātus.”
Ekspozīcija “Grāfa Plātera notāra kabinets” aptver Krāslavas vēstures periodu no 19.gs. beigām līdz 20.gs. 20-tiem gadiem, kad Krāslavas vēsturē, kas gandrīz 200 gadus bija saistīta ar grāfu Broel Plāteru dinastijas vārdu, notika ievērojamas pārmaiņas, kuru rezultātā Plāteri zaudēja savu iepriekšējo varenību un ietekmi Latgalē un atstāja Krāslavu.

18.gadsimta beigās pēc grāfa Plātera aicinājuma uz Krāslavu atbrauca rabīns Rabinovičs. Viņa dēli un mazdēli neturpināja senču tradīcijas un nekļuva par rabīniem. 19.gs.vidū Samuils Rabinovičs (1845.-1916.) un viņa brālis Tuvja Rabinovičs bija apgaismošanas kustības “Haskala” piekritēji. Cara Aleksandra II laikā Samuils Rabinovičs nokārtoja eksāmenu, kas ļāva viņam pildīt pilnvarotā lietveža funkcijas.

Samuils Rabinovičs bija ilggadējs apdrošināšanās biedrības “Pyccźoe ńņpaxoāoe īįłåńņāī” (Krievu apdrošināšanas biedrība) pārstāvis Krāslavā. Grāfa Plātera ģimene arī izmantoja Samuila Rabinoviča pakalpojumus. Par viņa labu darbu liecina Grāfa Gustava Plātera uzdāvinātais zelta zīmoggredzens ar monogrammu.

Tuvja Rabinoviča dēls, Moisejs (1882.-1941.) no 1927. līdz 1932. gadam bija Krāslavas pilsētas galva. Otrā pasaules kara laikā Moisejs ar sievu Mašu, jaunāko dēlu Aleksandru un daudziem Krāslavas ebrejiem tika nogalināti, (kļuva par holokausta upuriem )

Samuila Rabinoviča mazdēls Mihails Botviņņiks (1911. - 1995.) kļuva par sesto pasaules čempionu šahā 1948. - 1957., 1958. - 1960. un 1961. - 1963. gadā.

Otrs mazdēls - Izāks Rabinovičs (1911. - 1977.) dzīvoja Rīgā, bija ievērojams matemātiķis, astronomijas vēsturnieks un zinātnes popularizētājs.

Aleksandrs Šarkovskis (1867. - 1950.) bija pēdējais Krāslavas īpašnieku grāfu Broel Plāteru lietu pārvaldnieks un liecinieks viņu varenībai un tās norietam. Aleksandrs Šarkovskis 20.gs. s. bija aktīvs
Krāslavas brīvprātīgais.

Aleksandra Šarkovska dēls Josifs (1901. - 1961.) kļuva par pazīstamu ārstu oftalmologu, profesoru Krievijā. Meitas Marija (1901. - 1977.) un Broņislava (1896. - 1991.) ilgus gadus strādāja Krāslavas skolās.

Samuila Rabinoviča un Aleksandra Šarkovska ģimenes grāfu Broel Plāteru laikā 19.gs.beigās un 20.gs. sākumā, kā arī vēlāk, bija ļoti cienījamas un labi pazīstamas Krāslavā un ārpus tās.
Laipni aicināti uz ekskursiju!

Aleksejs GONČAROVS