Šokolādes rūgtenā garša

Ienākot bibliotēkā, visi bērni Valentīnu apsveica ar svētkiem. Sasēdušies apkārt lielam galdam, skolēni bija gatavi iegūt jaunas ziņas par šokolādes vēsturi. Pirms tam bibliotekāre skolēniem ieteica uzmanīgi ieklausīties viņas stāstījumā, jo bija gaidāma viktorīna, kur daudzas atbildes skanēs tieši stāstījumā par šokolādi.

Izrādās, ka šokolādes pirmsākumi meklējami pirms 3500 gadiem. Tikai 16. gs. spāņu iekarotāji aizveda šīs kakao pupiņas uz Spāniju, kur, rodoties jaunām receptēm, dzēriena popularitāte izplatījās visā Eiropā, neskatoties uz to, ka spāņi šīs receptes slēpa gandrīz simts gadus.

Svaigām kakao pupiņām vēl nav raksturīgās smaržas un aromāta, tāpēc tās vispirms fermentē un žāvē. Lai iegūtu vienu kilogramu šokolādes, nepieciešamas apmēram 450 kakao pupiņas. Taču kakao kokā no katra augļa izņem tur esošās 30 līdz 50 pupiņas. Parēķiniet, cik pupiņu vajag 100 g šokolādes tāfelītei?

Bibliotekāre pastāstīja, ka ir trīs šokolādes pamatšķirnes — rūgtā, baltā un piena šokolāde. Šokolādi gatavo, sajaucot saberztas kakao pupas un kakao eļļu ar cukuru un pievienojot dažādas piedevas, piemēram, krējumu, pienu, riekstus, rozīnes un tā tālāk. Veselīgāka ir tieši tumšā šokolāde, jo tajā mazāk cukura un citu piedevu.

Jautājot par vienu no Latvijas zīmoliem, skolēni uzreiz nosauca šokolādes fabriku “Laima”. Bibliotekāre Valentīna zināja daudz ko interesantu stāstīt par fabriku “Laima”, kas šobrīd ir izvērsusi eksportu vairāk kā uz 25 pasaules valstīm. Laima ražo konfekšu kārbas, šokolādes tāfelītes, lielkonfektes, karameles, šokolādes konfektes, zefīrus, marmelādi, dražejas, cepumus, vafeles, vafeļu tortes. “Laimas” sortiments ir ļoti plašs, ar tā daļiņu skolēni tika pacienāti. Tāpēc droši var sacīt, ka Valentīndienā bibliotēkā bija īsts ”Laimas” produkcijas degustācijas pasākums.

Ļoti acīgs pircējs būs pamanījis, ka uz “Laimas” konfekšu kārbām ir rakstīts 1870. gads. Tas ir saldumu nozares dibināšanas gads Latvijā. Par tās pamatlicēju Latvijā uzskata vācieti Teodoru Rigertu, kurš 1870. gadā Rīgā nodibināja uzņēmumu. Gadu gaitā Rigerta fabrika kļuva par vienu no lielākajām saldumu ražotājām Baltijā un pat plašajā Krievijā. Par nopietnāko konkurentu Rigerta fabrikai kļuva 1881. gadā dibinātā Gēgingera fabrika, kurā ražoja pilnīgi visu: no saldumiem līdz pat zivju konserviem. 1910. gadā savu uzņēmumu izveidoja latvietis Vilhelms Ķuze. Pateicoties viņa saldumu augstajai kvalitātei un prasmei tos izcili reklamēt, no mazas konditorejas bodītes tika izveidots stabils uzņēmums ”Staburadze”.

Bērniem radās jautājums: “Bet kad tad radās pati “Laima”?”. Uz šo jautājumu bibliotekārei nebija ilgi jādomā: “Laimas” pirmsākumi meklējami 1921. gadā. 1930. gadā šeit jau strādāja 500 darbinieki. Produkcija bija nopērkama ne tikai Latvijā, bet arī Francijā, Anglijā, Ēģiptē, Libānā, Palestīnā un citur. 30. gadu otrajā pusē Laimas toreizējie īpašnieki nolēma Rīgu atstāt. 1937. gadā Latvijas valdība uzpirka AS “Rigerts” un “Laimas” akcijas un rūpnīcas apvienoja, tāpēc var teikt, ka mūsdienu Laimas šokolādes gatavošanas prasme sākusies 1870. gadā ar Rigerta fabrikas nodibināšanu.”

Kā jau sākumā bija paziņots, pienāca laiks viktorīnai. Savus audzēkņus skolotāja Inta sadalīja grupiņās, visiem bija jāatbild uz sešiem jautājumiem. Piemēram, no kā gatavo šokolādi? Kad Latvijā sāka ražot šokolādi? Kādas šokolādes fabrikas citās valstīs jūs zināt?

Visas grupiņas vairāk vai mazāk veiksmīgi tika galā ar uzdevumu. Katrai grupiņai dāvaniņā tika pa šokolādes tāfelītei no Laimas, Karūnas, Pergale.

Mūsdienās ar vārdu “šokolāde” vairāk saprot saldas konfektes, bet patiesībā šokolāde ir rūgta. Saldums tiek piešķirts, pievienojot cukuru un citas vielas. Ceram, ka šo ziņu bibliotēkas mazie draugi, atcerēsies vēl ilgi.

Anna BARTUŠA, Krāslavas novada centrālās bibliotēkas bibliotekāre