“Vjaselka” svin piecu gadu jubileju

Baltkrievu kultūras biedrības piecu gadu jubilejas svinībās Krāslavas Varavīksnes vidusskolas zālē piedalījās augstas amatpersonas un garīdzniecības pārstāvji. Uz skatuves kāpa Varavīksnes skolas jaunie baltkrievi, skolniece un dziedātāja Viktorija Stepačonoka, baltkrievu dziesmu ansamblis “Kutok”. Pie ieejas zālē tika izveidota neliela “Vjaselkas” pirmās piecgades lielāko un zīmīgāko sasniegumu izstāde, bet pasākuma dalībnieki saņēma svaigāko Latvijas baltkrievu laikraksta “Prameņ” numuru, kurā lasāma publikācija “Vjaselka” - “Varavīksne” - “Raduga”.

Viens vārds sasaucas trijās valodās — tas ir pat dziļi simboliski. Nav ne mazāko šaubu par kultūras biedrības “Vjaselka” ieguldījumu pilsētas garīgajā attīstībā, to saviem vārdiem apsveikuma runā apliecināja novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, kurš īpaši norādīja, ka par mierīgo un saticīgo gaisotni Krāslavā jāpateicas ne tik daudz novada domei, cik tieši šeit esošajām kultūras biedrībām un viņu daudzveidīgajām aktivitātēm. Sevišķi čakli strādā “Vjaselka”, sevišķi labas attiecības pilsētai ir ar Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsulātu Daugavpilī, konsulu Genādiju Ahramoviču, kurš arī bija klāt biedrības jubilejas svinībās, sveica jubilārus un solīja arī turpmāk atbalstīt “Vjaselku” un citas Latgales baltkrievu biedrības.

G. Upenieks: “Ar kaimiņvalsti un baltkrieviem mūsu pašvaldībai nav nekādu saprašanās problēmu. Mūsu panākumi dažādās jomās pierāda, ka neko nevajag izgudrot, vienkārši ir jādzīvo draudzīgi! Novēlu visiem turpmāku ciešu sadarbību, veiksmi un labu noskaņojumu.”

Svētku dalībniekus uzrunāja skolas direktore Ludmila Senčenkova, kura pie klātesošajiem vērsās ar filozofisku jautājumu. Proti, ir ļoti daudz iemeslu cilvēkiem pulcēties kopā, bet kas liek apvienoties cilvēkiem uz nerakstītu likumu pamata. Kas liek viņiem pulcēties kopā nacionālajās kultūras biedrībās, kas satuvina un apvieno dažādu profesiju un visai atšķirīgus cilvēkus uzskatu un iekšējās pārliecības ziņā?

L. Senčenkova: “Laikam tas, ko sauc par attīrīšanos atmiņu avotā. Kaut kāda atmiņa gēnu līmeni liek viņiem pulcēties, dalīties ar to, ko katrs māk. Esmu priecīga, ka pirms pieciem gadiem ar bijušā skolas direktora Arkādija Fleišmana atbalstu tika nodibināta biedrība “Vjasolka”. Prieks, ka viss kolektīvs gandrīz nemainīgā sastāvā sagaidījis jubileju, arvien ir aktīvs, možs un enerģisks un nes šo lādiņu citiem cilvēkiem. Apsveicu ar spilgtu jubileju! Lai mūsu mājās jums būtu komfortabli šodien un vienmēr!”

Jubilārus uzrunāja un svētkos apsveica arī Latvijas Baltkrievu savienības pārstāvji, Latvijas pareizticīgo baznīcas virspriesteris Georģijs Popovs un poļu apvienības “Strumeņ” pārstāvji. Jubilārus apsveica un nelielu koncertprogrammu sniedza baltkrievu kultūras biedrība “Spatkane” no Jēkabpils un “Uzdim” no Daugavpils, krievu dziesmu ansamblis “Ivuška”.

Baltkrievu gars Varavīksnes vidusskolā mājo jau otru desmitgadi, kopš te sāka apgūt kaimiņvalsts valodu un kultūru. Vēsture bieži sagādā pārsteigumus, bet nereti tā it kā pietaupa noslēpumus vairāk piemērotam brīdim, kad tam jānāk atklātībā. Visiem zināms, ka Krāslavas rajonam izsenis ir visciešākās saiknes ar Baltkrieviju gan oficiālā, gan neoficiāla līmenī, jo tas ir vienīgais rajons, kurš robežojas tikai ar Baltkrieviju. Tomēr ir vēl kas, ko darīja zināmu skolotājs Andrejs Jakubovskis: “Šodien mēs jums pastāstīsim par baltkrievu tautas Svēto Valentīnu no Minskas (Ńā˙ņą˙ Įėąęåķķą˙ Āąėåķņčķą Ģčķńźą˙). Tad, lūk, viņas māsa Anna ir apglabāta pareizticīgo kapos Krāslavā.”

Juris ROGA