No 1. līdz 3. oktobrim Rīgā notiks svinības, kas būs veltītas svarīgajam notikumam — organizācijas AFS 20 gadu jubilejai: ar diskusijām, tikšanām, pieredzes apmaiņu un iespaidiem, kā arī grandiozu balli mūsu ārzemju viesiem, sponsoriem, Latvijas ģimenēm, kuras izmitināja savās mājās ārzemju skolēnus un studentus un gādāja par viņiem kā par miesīgiem bērniem.
Kā zināms, organizācija “Amerikas lauka dienests” (AFS) parādījās tālajā 1914. gadā ASV. Galvenais uzdevums, ko nu jau bezmaz 100 gadu sev izvirza programmas AFS pārstāvji, ir studentu un skolēnu apmaiņa visā pasaulē (no vairāk nekā pieciem desmitiem valstu). Vistiešākais sakars ar šo notikumu ir arī Krāslavas “Varavīksnes” vidusskolai, kura sirsnīgi uzņem ārvalstu skolēnus kopš 1995. gada. Jubileja un turklāt zīmīga, vai nav tiesa? Šajos piecpadsmit gados krāslaviešu ģimenēs tika paņemti 36 ārzemju “bērni”, kuri te dzīvoja dažādu laiku — semestri, pusgadu, taču vairākums — veselu gadu. Pateicoties tam, daudziem vietējiem iedzīvotājiem — Homutiņiniem, Bovtramovičiem, Andrukovičiem, Dregišu, Kurtišu, Procevsku, Makovsku, Dobkeviču, Fleišmanu, Buturoviču, Vederņikovu, Bergmanu, Ivanovsku ģimenei — dažādās planētas malās parādījušies praktiski radinieki. Sakoviču ģimene saskaņā ar programmu AFS savās mājās uzņēma skolēnus piecas reizes, bet pie Pancakoviem šogad jau dzīvo Johanna Metjuza no Vācijas, par kuru mēs sīkāk pastāstīsim kādā no tuvākajiem numuriem, un tas jau ir trešais ārzemju skolēns viņu ģimenē. Šajos piecpadsmit gados par Latvijas iedzīvotājiem, krāslaviešiem uz kādu laiku kļuva jaunie cilvēki, kuri dzīvo dažādās pasaules malās — Skotijā, Austrālijā, Spānijā, ASV, Vācijā, Beļģijā, Šveicē, Taizemē... Atbraucot uz zilo ezeru novadu, viņi atveda sev līdzi daļu savas dzimtenes, tās kultūru, tradīcijas. Viņi devīgi dalījās visā ar apkārtējiem. Lūk, tas ir dialogs starp kultūrām visspilgtākajā tā izpausmē! Starp citu, tas arī ir apmaiņas programmas galvenais uzdevums. Bet Krāslava šajā ziņā ir patiešām unikāla pilsēta. Vairākums viesu, kuri dzīvoja te zināmu laiku un kontaktējās ar vietējiem iedzīvotājiem, pamanīja šo svarīgo īpatnību: kaut arī daudzi jaunie ārzemnieki ir ieceļotāji no megapolēm, kuriem Krāslava lieluma ziņā ir gluži kā viens kvartāls dzimtajā pilsētā, mūsu novads nekad neatstāj vienaldzīgus, jo te ir brīnišķīga daba, svaigs gaiss un atklāti cilvēki atšķirībā no citām valstīm — vispār ir tas, pie kā mēs jau esam pieraduši un uztveram kā pašu par sevi saprotamu, bet reizēm pat nepamanām. Taču no malas, kā saka, labāk redzams... Turklāt te pastāv lieliska iespēja iemācīties uzreiz divas valodas — krievu un latviešu, ko viesi arī labprāt dara. Starp citu, kas sakāms par krievu valodu, tad jau pāris mēnešus pēc atbraukšanas pie mums skolēni no ārvalstīm demonstrē patiešām spīdošus rezultātus, un tas vispirms ir “Varavīksnes” skolas direktores Ludmilas Senčenkovas nopelns, kura arī māca krievu valodu atbraucējiem. Diemžēl no mūsu pilsētas saskaņā ar AFS programmu piecpadsmit gados mācībās uz ārzemēm bija aizbraukuši tikai divi ģimnāzijās audzēkņi — 2005. un 2006. gadā, jo ar vislielāko vēlēšanos tikai reta ģimene ir spējīga iedalīt braucienam tagadējiem laikiem iespaidīgu summu. Starp citu, līdzekļu trūkums nekādā ziņā nav šķērslis aktīvai līdzdalībai programmas darbā arī te, mājās. Piemēram, jau ceturto gadu pēc kārtas “Varavīksnes” skola ir skolotāju apmaiņas programmas starp Taizemi un Latviju dalībniece — tālās valsts pedagogi jau vairākkārt apmeklēja mūsu novadu. Laikraksts “Ezerzeme” stāstīja par Taizemes pedagogu delegācijas aprīļa vizīti Krāslavā. Šajā sakarā AFS programmas koordinētāja, “Varavīksnes” skolas angļu valodas skolotāja Jeļena Kļimova lūdza izteikt pateicību skolas pedagogiem par atsaucību un palīdzību ciemiņu uzņemšanā, par līdzdalību pieredzes apmaiņas pasākumos. Vārdu sakot, par visu, kas palīdz dinamiski veikt darbu, bet nākotnē mūs gaida vēl daudz lielisku jubileju.
Marina NIPĀNE