Ar izsmalcinātu melodisku skaņu skaistie bērzi nomet zelta lapotni, ar karalisku dāsnumu zemi pārklāj vareno kļavu sarkanie paklāji, uz dienvidiem pošas dzērvju un zosu kāši. Grūtsirdīgs laiks, acu burvīgums ...
Mūžīgajā izzināšanā un nenogurstošajā tieksmē pilnveidoties slēpjas galvenā dzīves jēga, tādēļ progress nav iespējams bez talantīgiem darba audzinātājiem. Tajā slēpjas loģisks simbolisms – zelta rudenī mēs sveicam skolotājus profesionālajos svētkos. Katrs cilvēks cauri visai savai dzīvei izjūt sirsnīgu pateicību skolotājam, kurš pienākuma un aicinājuma vadīts ir gan aktieris un režisors, mākslinieks un muzikants, dzejnieks un prozaiķis. Dižākais mērķis – sēt saprātīgo, labo, mūžīgo. Neatlaidīgā darba vainags - apdāvinātie studenti iemācās galveno: cilvēks ir dzimis nevis tādēļ, lai kļūtu bagāts, bet lai būtu laimīgs. Viss paliek cilvēkiem, un divtik priecīgs ir tas, kurš veltījis sevi dzimtenes kalpošanai.
Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 78 (10.10.2017.)
