13. decembrī - Vernera fon Sīmensa dzimšanas diena

Būt pirmajam nav vienkārši... Pirmgājēji visās jomās reti iegūst atzinību savas dzīves laikā. Reizēm tikai tad, kad paiet vairākas desmitgades, pārsteigti cilvēki saprot, ka viņi smējās par ģēniju, kura izgudrojumus izmanto praktiski visi... Gadījumā ar Verneru Sīmensu tā nebija. Viņa rosīgā darbība un inženiera talants iemantoja slavu, vispārēju atzinību un Vācijas valdības pateicību. Taču Sīmensam vissvarīgākais bija kas cits, viņš daudz augstāk vērtēja iespēju strādāt, izgudrot, ieviest...

Netālu no Hannoveres, lielā un draudzīgā zemnieku ģimenē, piedzimis zēns, kuru nosauca par Verneru. Viņš kļuva par ceturto bērnu ģimenē, bet pēc kāda laika tajā bija jau 14 atvases... XIX gadsimta sākumā tā bija izplatīta situācija... Zēns uzsāka mācības visparastākajā skolā, kuru pabeidza spīdoši. Tēvs nolēmis sūtīt savu talantīgo dēlu uz Lībeku, kur bija laba privātā ģimnāzija. Arī šo mācību iestādi Verners pabeidzis ar izciliem rezultātiem. Sīmenss vecākais sapņo, lai dēls uztaisītu karjeru armijā. Tā bija gandrīz vai vienīgā iespēja sasniegt ne tikai finansiālu stabilitāti, bet arī kļūt par augstmani. Tāpēc Verners devās uz Magdeburgu un iestājās artilērijas skolā. Šī mācību iestāde bija pazīstama visā Vācijā. Matemātiku un fiziku tajā pasniedza vistitulētākie Vācijas zinātnieki, kas bija slaveni visā pasaulē. Tieši šeit kļuva acīmredzams Sīmensa inženierpētnieciskais talants...



Pēc skolas beigšanas un leitnanta pakāpes piešķiršanas Verners sāka darbu savā pirmajā dienesta vietā - artilērijas darbnīcās, Berlīnē. Priekšniecība ļauj talantīgajam leitnantam nodarboties ar zinātniskajiem pētījumiem un eksperimentiem, tālredzīgi nospriežot, ka jaunā inženiera izgudrojumi var būt ļoti noderīgi armijai.



Leitnants Sīmenss tolaik bija slavens visā Berlīnē ar savu raksturu. Dueļi notika praktiski nepārtraukti. Izciešot kārtējo sodu par dalību divkaujā, Verners izveidojis galvaniskās metodes aprakstu, kura pavisam drīz mainīs metalurģisko rūpniecību visā pasaulē.  



Pēc savu vecāku nāves Verneram nācās uzņemties atbildību par saviem jaunākajiem brāļiem un māsām. Pēc kāda laika viņi kļūs par viņa uzticamajiem palīgiem, bet ģimenes firma, kas darbojās Vācijas mērogā, drīz vien pārvērtīsies par starptautisko uzņēmumu. Taču tas viss būs nākotnē, bet pagaidām...



1845. gadā pavēlniecība aizsūta inženieri Sīmensu uz ģenerālštāba komisiju, kurai bija jāpieņem lēmums par elektrotelegrāfa izmantošanu armijas vajadzībām. Komisijas darba laikā Verners nonācis pie secinājuma, ka tieši telegrāfs var kļūt par pasakainu ienākuma avotu.



1847. gadā Sīmenss kopā ar savu partneri, talantīgu mehāniķi, atvēra firmu „Siemens und Halske”. Viss sākas ar telegrāfa mašīnu ražošanu, pēc tam firma sāka piedāvāt optiskos aparātus, medicīnisko tehniku, bet Sīmensa galvenais ienākums ir telegrāfa līniju celtniecība. Pirmais valsts pasūtījums ir telegrāfa līnija starp Berlīni un Frankfurti pie Mainas. 1850. gadā Verneru uzaicināja uz Krievijas impēriju. Tur firma būvēja līnijas, kas savienoja Pēterburgu ar Kronštati, Rīgu, Varšavu un citām pilsētām. Saspringts darbs netraucēja inženierim turpināt zinātniskos pētījumus, izgudrot jaunas mašīnas, kas mainīja pasauli...



1867. gadā Berlīnes Zinātņu akadēmijā tika prezentēta mašīna, kas izstrādāja līdzstrāvu, - dinamomašīna. Šis izgudrojums atviegloja Vācijas kalnraču darbu: parādījās atskaldāmuri un elektrotransportieri. 1880. gada sākumā, pateicoties Sīmensa centieniem, Berlīnē parādījās pirmais elektriskais lifts un pasaulē pirmais ar elektrību darbināms tramvajs. 1881. gadā vācu inženieris un biznesmenis satikās ar Tomasu Edisonu, kura izgudrojumus daudzi uztvēra kā avantūras un klaju šarlatānismu. Pateicoties šai sadarbībai, eiropieši varēja novērtēt elektriskā apgaismojuma priekšrocības. Protams, visi amerikāņa izgudrojumi tika pilnveidoti Sīmensa firmā.



1888. gadā Vācijas imperators piešķīris Verneram Sīmensam muižnieka titulu ar šādu formulējumu - par izgudrotāja talantu un aktīvu sociālo pozīciju. Kopš tā laika inženierim bija tiesības parakstīties kā Verners fon Sīmenss, diemžēl šis zīmīgais notikums norisinājās tad, kad līdz slavenā inženiera došanās aizsaulē palicis tikai gads...



Sīmensa nopelnu mērogs ir ievērojams. Pateicoties viņa centieniem, tika uzbūvēta telegrāfa līnija, kas savienoja Londonu un Kalkutu (11 000 kilometru), šīs līnijas balsti nokalpoja līdz 1931. gadam! Sīmensa firma ierīkoja kabeli pa Atlantijas okeāna dibenu, un tad telegrammas varēja saņemt no vai sūtīt uz ASV. Vernera firma ražoja telefona aparātus un uzbūvēja pirmo telefona staciju Berlīnē. Vairāk nekā pusmiljonu marku Sīmenss ziedojis Nacionālās fizikas un tehnikas laboratorijas dibināšanai, un līdz savai pēdējai darba dienai firmas vadībā tikai viņam bija tiesības pieņemt galīgo lēmumu par tā vai cita aparāta lietderīgumu, kā arī par dažādu darbības virzienu attīstību. 1890. gadā Sīmensa firmai jau bija lielas filiāles Londonā, Vīnē, Sanktpēterburgā. Uzņēmēja un inženiera pakļautībā strādāja 5000 cilvēki, un firmas autoritāte bija nelokāma.



Atpūtas laikā Verners fon Sīmenss radījis savu pēdējo izgudrojumu – slokšņu bruņas no tērauda, kuras bija domātas pazemes kabeļiem. Pirms savas nāves XIX gadsimta Eiropā slavenākais inženieris pareģoja Vecās pasaules valstu  apvienošanos kopējā ekonomiskajā telpā un uzsvēra, ka tas var notikt, pateicoties visu iekšpolitisko muitas barjeru atvēršanai, jo tās ierobežo noieta mērogu, sadārdzina ražošanu un samazina konkurētspēju pasaules tirgū...



Mūsdienās Sīmensa vārdā ir nosaukta elektrovadītspējas mērvienība, kā arī senākais no paleontologu atrastajiem putniem - „ Arheopterikss Simensis”...  



Pašlaik pasaulē praktiski vairs nav mājsaimniecību, kurās nebūtu sastopama firmas „Siemens” produkcija. Šis uzņēmums ražo ne tikai sadzīves tehniku (no kafijas aparātiem līdz elektrokrāsnīm), bet arī lidmašīnas, datortehniku, precīzus mēraparātus, mobilos telefonus, ģeneratorus, dzinējus... Firmas katalogā ir vairāk nekā 15 tūkstoši dažādu izstrādājumu...



Andrejs JAKUBOVSKIS



Foto no interneta