• Svētā Ludviga baznīcai 250 gadi:

    pirmā diena (divas izstādes un konference) Mūsu baznīcas jubilejas svētku programma ir piesātināta un daudzveidīga. Lai varētu apmeklēt visus pasākumus, jābūt ne tikai ievērojamam daudzumam brīvā laika, bet arī zināmai mobilitātei. Svinības sākās trešdien, 28. jūnijā. Pirmā diena sastāvēja no trim daļām: divu izstāžu atklāšanas un starptautiskas zinātniskās konferences. Tātad…

    Lasīt
  • 4. jūlijā Džordža Everesta dzimšanas diena (Ir iemesls!)

    ​Laikam jau visi zina, ka pasaules augstākais kalns ir Everests, mazāk dzirdēts ir virsotnes otrais nosaukums – Džomolungma (Dieviete – Zemes māte). Ja pirmais nosaukums ir radies tikai XIX gadsimta otrajā pusē, tad otrais zināms no senseniem laikiem, tā to nosauca kalna ziemeļu nogāzē dzīvojošie Tibetas mūki. Ir vēl daži seni nosaukumi, kā Sagarmatha – “debesu virsotne”, Rongbuka – pēc klostera nosaukuma. Taču visai pasaulei tas vispirms ir Everests… Reti kuram zināms, ka pasaules svarīgākās virsotnes nosaukuma pamatā ir angļu ģeogrāfa uzvārds, kurš nekad nav bijis Himalajos, kalnam nav pat pietuvojies. Par ko tāds gods? Kas ir Džordžs Everests?

    Lasīt
  • Jaunumi no Armanda Pudnika

    ​Makšķerniekiem, protams, var ticēt, taču šis ir tas gadījums, kad uzticies, taču pārbaudi. Dagdas spiningotāja Armanda Pudnika videosižets un fotogrāfijas jūnijā ātri pāršalca Facebook auditoriju. Nemaz nešaubīdamies par faktu ticamību, esmu sen pazīstams ar zivsaimnieku, zvanīju aizrautīgajam makšķerniekam. Un, lūk, ko viņš pastāstīja.

    Lasīt
  • Kas rada skaistumu pilsētā

    Mūsu dārgā Krāslava jau sen un pilnīgi pelnīti tiek dēvēta par ļoti sakoptu, tāpēc arī izteikti mājīgu pilsētiņu. Par to nekautrējas skaļi runāt ne ārzemnieki, ne latvieši, Zilo ezeru zemes daudzie viesi, ne arī mēs, vietējie iedzīvotāji.

    Lasīt
  • Saulgriežu ugunskura iedegšana pils pagalmā

    ​Saulgrieži ir īpaši svētki. Ap tiem virmo noslēpumaina, nedaudz maģiska atmosfēra. Ik gadu latvieši nepacietīgi gaida gada īsāko nakti, lai, apvienojoties mazākās un lielākās kompānijas, nodotos šo dabas svētku svinībām. Šogad pirmo reizi Līgo ugunskurs tika kurts arī grāfu Plāteru pils pagalmā. Šīs idejas iniciators ir “Fonds 1836”. Tā pārstāvji iecerējuši 2017. un 2018. gada 21. jūnijā apkārt Latvijas robežai izgaismot iezīmētu tūrisma ceļu 1836 km garumā, pa kuru apiet, aplidot un apmīļot mūsu mīļo Latviju.

    Lasīt
  • Nedēļas nogale Igaunijā

    ​Krāslavas un Dagdas novadu pagastu bibliotekāri ir centīgi pieredzes un ideju vācēji. Arī šī gada sākumā, plānojot darbus 2017. gadam, tika ieplānots pieredzes apmaiņas brauciens pie tuvākiem kaimiņiem - uz Igauniju.

    Lasīt
  • 30. jūnijs Francijas karaļa Šarla VIII Valuā dzimšanas diena (Ir iemesls!)

    Ja piedzimsti karaļu ģimenē, tad vieta vēsturē tev jau ir nodrošināta, neatkarīgi no tā, vai esi to pelnījis vai ne. Starp Eiropas karaļiem ir bijis daudz neapdāvinātu un valdīšanai nepiemērotu personību. Toties katrs viņu solis ir aprakstīts daudzos pētījumos, monogrāfijās, disertācijās. Vēsture neatzīst emocionālās nokrāsas. Šī zinātne ir bezkaislīga, tai svarīgs katrs valdītājs, lai arī cik neveiksmīgs viņš būtu bijis. Šarls VIII nodzīvoja īsu mūžu, no viņam atvēlētajiem 28 gadiem 15 gadus viņš ieņēma Francijas karaļa tronī. Šajā laikā viņam izdevās paveikt trīs svarīgas lietas: apprecēties, iekarot Neapoli, zaudēt Neapoli. Tas arī viss… Viņš slavens arī ar to, ka viņa nāve bija kurioza un negaidīta. It kā pati daba būtu atbrīvojusi Franciju no karaļa, kurš nespēja valdīt.

    Lasīt
  • Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalsts

    ​Latvijas Sarkanā Krusta Krāslavas, Dagdas, Aglonas novadu komitejas Šķaunes nodaļa jau otro gadu pēc kārtas gūst atbalstu Borisa un Ināras Teterevu fonda izsludinātajā projektu konkursā, kur fonds atbalsta darbīgas bezpeļņas organizācijas, kas palīdz grūtībās nonākušiem iedzīvotājiem.

    Lasīt
  • Par Latviju. Par tās 100 mīlestības, sāpju, cerību un lepnuma gadiem…

    Mēs atrodamies īpašu svētku priekšvakarā. Savu simt gadu jubileju Latvijas valsts atzīmēs 2018. gadā, bet 2017. gads ir šo vēsturiski svarīgo svētku slieksnis. Visi mēs, gaidot sava mūža lielos svētkus, apdomājam savu dzīvi- kā esam auguši, kādās skolās gājuši, kā mūsu dzīve iegriezusies vienā vai otrā posmā. Tāpat arī, tuvojjties Latvijas valsts dibināšanas simtgadei, atcerēsimies visas likstas, kādas piedzīvoja mūsu valsts. Pameklēsim savas saknes senvēsturē, valodā, folklorā, mitoloģijā, etnogrāfi jā, arheoloģijā. Pameklēsim, lai noskaidrotu, kas mēs esam un no kurienes nākam. Kā mūsu tauta gadsimtiem ilgi klusā spītībā cīnījusies, lai nosargātu savu valodu, savas tautasdziesmas, savus cimdu rakstus, savas tautas gudrību un nekā nav atņēmusi citai tautai ?

    Lasīt