Noderīgi

  • Dānija - Latgale

    Jau sešpadsmit gadus turpinās sadarbība starp dāņu klubu “Lion” un bijušo Krāslavas rajonu. Dānija, kas pasaules visveiksmīgāko valstu sarakstā ir ierindojusies pašā augšgalā, nelepojas ar pārpilnību, bet visai pasaulei demonstrē labestības un nesavtīgas palīdzības piemēru. Sadarbības laikā mēs esam saņēmuši 56 kravas ar humāno palīdzību, kas tika sadalītas veselības aizsardzī- bas iestādēm, sociālajiem centriem, skolām, tajā skaitā arī Krāslavas Valsts ģimnāzijai.

    Lasīt

  • ”Krāslavas palete - 2013”

    Jau trīsdesmit trešo reizi Krāslavā norit pasākums “Krāslavas palete”, kas jau ir kļuvusi starptautiska. Šogad rudens plenērā kopā ar latviešu māksliniekiem savu otu meistarību rāda arī Polijas, Lietuvas un Baltkrievijas gleznotāji.

    Lasīt

  • Laimīgā biļetīte

    Kad Krāslavas firmas “Kristafors” īpašnieks Ilgvars Ugars piedāvāja man neparastu uzdevumu, es neatteicos. Atcerē- jos, kā pašam bērnības gados uzsmaidīja veiksme kāda festivāla loterijā. Laimīgā loze — fotoaparāts “Smena” — izrādījās arī liktenīga.

    Lasīt

  • Integrācija ar pātagas palīdzību?

    Bijušais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, kurš nu ir kļuvis par eirodeputātu no partijas “Vienotība”, nesen paziņoja, ka, sākot ar 2015. gadu, valstī visām vispārizglītojošajām skolām “jāpāriet” uz valsts valodu. Pirmais solis tika sperts gandrīz pirms desmit gadiem, kad krievu skolās tika ieviesta bilingvālā apmācība. Nu ir laiks virzīties uz priekšu, uzskata K. Šadurskis. Jau no 2014. gada Šadurska kungs piedāvā valsts valodā apmācīt piecgadīgos un sešgadīgos bērnus, kas būtiski atvieglos turpmāko procesu. Bet perspektīvā, pēc viņa domām, būs pietiekoši ar trim priekšmetiem — dzimtā valoda, literatūra, ētika vai kristīgā mācība — sākumskolā, ko mazākumtautību pārstāvji varētu apgūt dzimtajā valodā.

    Lasīt

  • Dienas aktuālākie jautājumi

    Dagdas novada Šķaunes pa- gasta pārvaldes vadītāja Tatja- na Munda intervijā Aglonas, Dagdas un Krāslavas novadu laikrakstam “Ezerzeme” izstāsta situāciju dzīvokļu un apkures jautājumā.

    Lasīt

  • Kuram kas tuvāks

    Septembrī Šķaunes pamatskolā apskatāma interesanta ražas izstāde, kurā izmantoti dārzeņi un puķes, kas pārsteidz ar fantāzijas lidojumu. Sindija An-džāne (attēlā) lepojas ar izdevušos kopdarbu — “Ziedošais ugunskurs”. Otrās klases skolniece to veidoja kopā ar brāli Deividu Muravski, kurš apmeklē pirmsskolas grupu. Abiem palīdzēja mamma Iveta Muravska.

    Lasīt

  • Skolēnu futbols

    18. septembrī turpinājās novada sacensības futbolā. Šoreiz laukumā izgāja vidējās vecuma (1998.-1999. G. dz.) grupas jaunieši no trim pilsētas skolām: Valsts ģimnāzijas, Krāslavas pamatskolas un Varavīksnes vidusskolas. Izšķirošā spēle noritēja starp Varavīksnes vidusskolas un Krāslavas pamatskolas skolēniem. Spēle bija diezgan līdzīga un pēc stūra sitiena Krāslavas pamatskolas jaunieši atklāja spēles skaitu. Krāslavas Varavīksnes komanda turpināja neatlaidīgi uzbrukt un tas viņiem ļāva uzvarēt ar 2:1. Krāslavas pamatskolas komandai otrā vieta, savu- kārt trešā — Valsts ģimnāzijai. Ilona VANAGA, Krāslavas Sporta skolas metodiķe

    Lasīt

  • 27. septembris — Žans Fransuā Šampolions paziņo par ēģiptiešu hieroglifu atšifrēšanu

    Mazais Žans bija septītais bērns Šam- polionu ģimenē, kas dzīvoja Lo departamenta Fižakas pilsētiņā Francijā. Mazajam Žanam galvenā autoritāte bija viņa vecākais brālis Žaks, kurš bija sajūsmā par seno laiku vēsturi. Agrā bērnībā klausoties brāļa stāstus par lielo piramīdu, senatnīgo tempļu, šausmīgo mūmiju noslēpumaino valsti, jaunais Šampolions pieņēma lēmumu, ka apgūs austrumu valodas, lai kādreiz varētu apmeklēt noslēpumaino valsti un uzminēt Sfinksas mīklas. Bet pagaidām Žanam jāiet uz skolu mācīties lasīt un rakstīt… Vecākiem un skolotājiem par pārsteigumu jaunākais no Šampolioniem ar uzdevumiem tika galā vienā mirklī, pēc tam ar nopietnu uzcītību mācījās valodas, kurās runā austrumu zemju ļaudis.

    Lasīt

  • “Patria” ekspedīcijas Kazimira Buiņicka piemiņai

    Kazimirs Buiņickis (1788- 1878) Latgales kultūrvēsturē ir paliekošs ar saviem zinātniskajiem, publicistiskajiem un literārajiem dar- biem. Buiņicku dzimtas saistība ar Dagdu sākās pēc Hilzenu mantinieka dramatiskās nāves un Dag- das muižas pārdošanas Andrejam Buiņickim, K. Buiņicka tēvam. Kazimirs Buiņickis bija iestājies par dzimtbūšanas atcelšanu Latgalē un zemnieku stāvokļa uzlabošanu, bija almanaha “Rubon” dibinātājs un veidotājs, aktīvi darbojās kā rakstnieks un publicists. Pētot informācijas avotus, tiek minēts, ka krievu impērisko šovinistu sakūdītie zemnieki poļu sacelšanās laikā 1863. gadā nodedzināja Dagdas muižas dzīvoja- mo māju ar unikālo bibliotēku, arhīvu, bagātu mākslas un arheo- loģijas darbu kolekciju. Kazimira Buiņicka darbi, rokraksti, kuri atradās šajā ēkā, gāja bojā ugunsgrēkā. K. Buiņickis bija spiests doties bēgļu gaitās. Laika posmā no 1863. gada aprīļa līdz savai nāvei Buiņickis dzīvoja savas sievas Karolīnas Sokolovskas pūra īpašumā Rēzeknes apriņķa Ciskādu draudzes Luknā.

    Lasīt

Dienas foto

Video

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Vārda dienas

  • Agija, Aldonis

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2026 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.