• Cēzara Čavesa diena ASV (Ir iemesls!)

    Amerikā vienmēr cienīti cilvēktiesību aizstāvji, arodbiedrības tur ir visai ietekmīgas organizācijas, ar kurām rēķinās valdība (pamēģini tik ignorēt – saņemsi tādu protestu vilni, ka maz neliksies), kuras apvieno visās tautsaimniecības nozarēs strādājošos. Taču tā nav bijis vienmēr... Un, kā parasti, lauksaimniecības strādnieku arodbiedrība tika izveidota visvēlāk.

    Lasīt
  • Folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu skates Dagdā rezultāti

    11. martā Dagdas novada Tautas namā pulcējās folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi no četriem novadiem: Dagdas, Krāslavas, Kārsavas un Aglonas, lai piedalītos Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 2018” skatē, kur tika izvērtēts viņu mākslinieciskais līmenis dalībai festivālā. Kolektīvu māksliniecisko sniegumu vērtēja žūrija piecu cilvēku sastāvā: LNKC folkloras eksperte Gita Lancere, LNKC tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena, VISC folkloras metodiķe Māra Mellēna, Mūzikas akadēmijas etnomuzikoloģijas klases pasniedzēja Zane Šmite un Karlīne Silabriede.

    Lasīt
  • Jaunais Dagdas novada domes priekšsēdētāja vietnieks strādās tikai 60 h mēnesī

    Iepriekš ziņojām, ka īsi pirms jaunajām pašvaldības vēlēšanām no amata atkāpies Dagdas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Raitis Azins. Beidzot tika paziņots viņa oficiālais atkāpšanās iemesls – pēc paša iniciatīvas. Turpmāk vietnieka pienākumus viņš nepildīs. Tā kā deputāta mandātu viņš saglabā, tad turpmāk viņš pildīs tikai novada domes deputāta pienākumus.

    Lasīt
  • Krāslavas novada māmiņas uzvarēja cīņā par pabalstiem

    Krāslavas novada dome atcēla savu 22. marta skaidrojumu par saistošajiem noteikumiem sakarā ar bērna piedzimšanu. Reti kurā pašvaldībā jauninājumi ienāk ar tādu troksni kā saistošie noteikumi sakarā ar bērna piedzimšanu Krāslavas novadā. Šī gada 22. martā Krāslavas novada domes mājaslapā parādījās jurista skaidrojums, kādā veidā tiek piemēroti jaunie saistošie noteikumi sakarā ar bērna piedzimšanu, kas stājās spēkā šī gada 1. martā. Jurista skaidrojums vēstīja, ka lielo pabalstu 200 eiro apmērā ir tiesīgi saņemt tikai tie vecāki, kuru bērni piedzimuši pēc 2017. gada 1. marta. Savukārt 100 eiro un 50 eiro lielos pabalstus ir tiesīgi saņemt tie vecāki, kuru bērni pēc 1. marta sasniegs attiecīgo vecumu - 1, 2, 3, 4 gadus.

    Lasīt
  • Pavasara koncerts vecmāmiņām

    23. martā Krāslavas  “Varavīksnes” vidusskolā norisinājās laikam pats aizkustinošākais pasākums – Vecmāmiņu svētki, šogad nodēvēts par “Pavasara koncertu”. Šī tradīcija radās jau sen, taču šogad “vecmāmiņu koncerts” notika nedaudz vēlāk gripas epidēmijas dēļ, kas nopietni ietekmēja galveno aktieru, sākumskolas skolēnu, veselību.

    Lasīt
  • Krāslavas Sv. Ludvika Romas katoļu baznīcas 250. gadadienai veltīts zīmējumu konkurss

    Gatavojoties Krāslavas Sv. Ludvika Romas katoļu baznīcas 250. gadadienai, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs sadarbībā ar baznīcu rīko Krāslavas novada bērnu un jauniešu zīmējumu konkursu. Sv. Ludvika Romas katoļu baznīca ir spilgtākais Latgales baroka arhitektūras paraugs, kas piesaista svētceļotājus, tā Krāslavu padarot par otro lielāko svētceļotāju vietu Latgalē pēc Aglonas.  

    Lasīt
  • Noraida darba grupas izveidi

    Deputāti noraida lēmumprojektu par darba grupas “Katlumājas rekonstrukcija Mičurina ielā 12 a, Dagdā” izveidi, lai izvērtētu procesa izpildi

    Lasīt
  • Indras fenomens – Zalboviču korporācija

    Fermeru dinastijas – jauno laiku simbols. Šī iepriecinošā tendence ir skaidri redzama zemnieku ballēs. Vecāku pieredzi izglītotie un saprātīgie bērni parasti apgūst jau no mazotnes, ar labu materiālo atbalstu – veiksme garantēta. Šādu piemēru ir ne mazums.

    Lasīt
  • Stunda zem klajas debess: vēsture “ārpus” mācību grāmatas

    1949. gada 25. marts – viena no mūsu valsts vēstures traģiskākajām dienām. Protams, Latvijas vēstures mācību programmā šim datumam veltītas stundas 6., 9. un 12. klasē. Šķiet – pilnīgi pietiekami, lai zinātu ne tikai faktisko materiālu, bet arī izveidotu personīgo viedokli par deportāciju otro vilni, par tā cēloņiem, sekām... Bet bieži mūsdienu skolēni Latvijas vēstures XX gadsimta traģiskos notikumus uztver tikpat vēsi un bez emocijām kā notikumus XII gadsimtā… Tam ir daudz iemeslu: gan informācijas pārpilnība, gan mūsdienu izglītības sistēmas trakais ritms, gan īpaša attieksme pret sociālo zinātņu priekšmetiem… Uzskaitījumu var turpināt. Bet patriotiskajā audzināšanā pats svarīgākais – piederības sajūta savai valstij, tās pagātnei, tagadnei un nākotnei.

    Lasīt