• Dagdas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 6

    Dagdā 2012. gada 28. martā (protokols Nr.3, 2.§) “Par kārtību, kādā Dagdas novada pašvaldības amatpersonas darbinieki) izmanto pašvaldības mantu un finanšu resursus” Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 14. panta otrās daļas 3. punktu, 43. panta pirmās daļas 13. punktu, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 18. panta pirmo daļu

    Lasīt
  • Pasākumi Dagdas novadā

    25. maijā plkst. 16.00 Asūnes brīvdabas estrādē notiks Asūnes TN šieviešu vokālā ansambļa “Paziņas” 5 gadu jubilejas koncerts. Plkst. 21.00 Vasarsvētku zaļumballe.

    Lasīt
  • Tautas līksmošana Eiropas stilā

    Kulturāli pavadīt laiku kļūst par Eiropas mēroga tradīciju, kuru jau astoto reizi realizēja Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs. “Muzeju naktī 2012” pulcējās viesu rekordskaits, bet piedāvāto pasākumu dažādība pārsteidza. Vienlaikus trīs mākslas izstādes dzimtajai pilsētai dāvāja māsīcas Olga Jevsejeva un Terēza Drelinga, kā arī gleznotājs veterāns Romualds Kasinskis. Vecajā grāfu zirgu stallī savus darbus radīja amatnieki, strādāja darbnīcas, arī studentu no Baltijas Starptautiskās akadēmijas, varēja noskatīties studijas “Alise” austrumu dejas, bet vietējo meistaru apģērbu modes skate izraisīja tādu interesi, ka skatuve izrādījās par šauru. Daudzveidīgajā programmā bija vēl retrouzvedums, ekspozīcijas “Pieci airi” apskate, vietējo populāro ansambļu “Ze Laika Pareģotāji” un “Stage drivers” uzstāšanās, gaisa balonu palaišana, izjādes ar zirgiem un grupas “QQ-FIRE” (Daugavpils) uguns šovs. A.G.

    Lasīt
  • Viņš ir godavīrs

    Šo teicienu sarunā ar ilggadējo Piedrujas Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas Romas katoļu draudzes prāvestu Marianu Daļecki, tiekoties īsi pirms viņa 75. dzīves gadskārtas, dzirdēju vairākkārt. Un to jubilārs adresēja saviem amata brāļiem — priesteriem. Dagdas dekāns Odiņš ir godavīrs. Krāslavas dekāni Samušs un Lapkovskis bija godavīri. Landskoronas prāvests Voselāns bija godavīrs... Ko tieši mans sarunu biedrs ar to domāja, grūti pateikt. Droši vien to, ka šiem garīdzniekiem raksturīgs godīgums, apzinīgums, augsta tikumība, morāles prasībām atbilstoša rīcība.

    Lasīt
  • “Pēdējais akords” — atvadu koncerts

    Tā ir sena un laba tradīcija, kad “Varavīksnes” skolā pēdējā zvana dienā labākie pašdarbnieki solisti un kolektīvi dāvā absolventiem savus labākos priekšnesumus, bet svinību gaviļnieki atvadās no skolas skatuves. Un bija atvadu koncerta zvaigznes Natālija Karņicka un Viktorija Stelmačonoka no plaši pazīstamā vokālā ansambļa “Tranzīts”. No visas sirds centās solisti, muzikanti, dejotāji, un kā vienmēr savas jaunās dziesmas absolventiem dāvāja Valērijs Stivriņš. Koncerta pēdējais akords — dziesmas “Mans sargeņģelis” kopīgs izpildījums. Aleksejs GONČAROVS

    Lasīt
  • Dzīves likstas deva spēku

    Bijusī Muižnieku sakaru nodaļas priekšniece, tagad pensionāre Olga Rutka šodien dzīvo savā bijušajā darba vietā, proti, agrāk divstāvu mājas pirmā stāva dzīvoklis bija pielāgots automātiskās telefona stacijas un pasta nodaļas vajadzībām. Laika ritējums nesa līdzi pārmaiņas, kuru rezultātā Muižnieku sakaru nodaļa vairs neeksistē, bet Olga vecumdienās var mierīgu prātu rosīties virtuvē, kavēt laiku pie televizora viesistabā un baudīt naktsmieru siltā guļamistabā.

    Lasīt
  • Pēdējais zvans

    Aiz ģimnāzijas logiem baltu ziedu liesmu met kastaņas, pienākusi pēdējā zvana diena. Četru divpadsmito un divu devīto klašu absolventiem tā sākās ar dievkalpojumu Krāslavas Romas katoļu baznīcā, bet beidzās ar pēdējo zvanu. Būs eksāmeni. Aleksejs GONČAROVS

    Lasīt
  • Aglonas dabas parkam “Cirīša ezers” 35

    Atzīmējot Eiropas nacionālo un dabas parku dienu, Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālā administrācija sadarbībā ar Aglonas novada domi 24. maijā visus interesantus aicina uz Aglonas dabas parka “Cirīša ezers” 35. gadadienas pasākumu.

    Lasīt
  • Pēdējā elektrifikācija jeb Otrā elpa

    Zinātnes un tehnikas progresa straujā attīstība ir acīmredzama. Lūk, arī pēdējie civilizācijas labumi: mobilie sakari, televizoru plakanie ekrāni, mikroviļņu krāsnis salīdzinoši nesen parādījās mūsu dzīvē un ātri vien kļuva par ikdienas parādību. Bet, lūk, manas paaudzes pēckara bērnība pagāja petrolejas lampas gaismā. Latvijas ciemu un viensētu elektrifikācija tika izvērsta pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigās. Skaidri atceros, kā lauku ļaudis no visas sirds priecājās par pirmo elektrisko spuldzīti ar slēdzi uz turētāja. Tolaik lampu uztvērēji bija to īpašnieku greznuma un lepnuma priekšmeti, vēlāk parādījās elektriskie gludekļi, ledusskapji, veļas mašīnas... Ar laiku lauku elektrifikācija tika pabeigta, un tikai jaunie mērnieku laiki atsauca atmiņā gandrīz aizmirstos notikumus.

    Lasīt