• Vēlies būt laimīgs, esi!

    Septītais raksts Arī pēc Austrumu kalendāra ir sācies Jaunais gads. Visi, kuri vēlējās dzīvot laimīgāk ir sākuši rīkoties un radīt šīs brīnišķīgās izmaiņas. Lieliski! Bet septītajam rakstam, kas noslēgs ciklu, tomēr ir jābūt. Mēs kaut kad noteicām cikla rakstu daudzumu, tāpēc tradīcija ir jāievēro. Gribas kaut kādā veidā palīdzēt tiem, kuri ir nolēmuši mainīt savu dzīvi uz labāko pusi. Un šis raksts būs par to, kā mums var palīdzēt zināšanas par krāsām... ēdienā! Jā, tieši tā. Ēst garšīgi un skaisti, gūstot no tā baudu un kļūstot laimīgākiem, nevis kļūt nomāktiem, ēdot neveselīgu un nepareizu pārtiku, — tas ir tieši tas, kas vajadzīgs! Varenais antīkais ārsts Hipokrāts ir teicis: “Pastāsti, ko tu ēd, un es tev pastāstīšu, ar ko tu slimo.” Nedaudz pārfrāzējot viņa izteikumu, var teikt, ka tas, ko un kā jūs ēdat, veido jūsu stāvokli. Tātad var teikt tā: “Saki, ko tu ēd, un es pateikšu, kas tu esi!”

    Lasīt
  • Par šo un to, par visu ko: Saimniekojam dārzā

    * Ja zemi klāj irdena sniega kārta, piemīda sniegu ap augļu kociņiem, lai grauzējiem būtu grūtāk piekļūt pie kociņu mizas. Pārbauda sasegtos augus. * Ja sniega sega vēl liela, nopurina sniegu no zariem. * Sākoties saulainām dienām, no saules apdegumiem jāsargā dekoratīvie skuju kociņi. * No veco koku stumbriem nokasa ķērpjus un sūnas. * Atkusnī augļu kokiem veido vainagus (izgriež vecos, bojātos, biezi saaugušos zarus). * Uzmana istabas puķes, lai gaismas trūkumā, pārāk blīvā un mitrā augsnē neveidotos pelējums. * Joprojām jāievēro, ka istabas augi, kas vēl atrodas miera periodā, jālaista ļoti reti. * Pārbauda gladiolu sīpolu un dāliju un kannu gumu glabāšanos. * Sēj gurķus, tomātus, piparus, sakņu selerijas, baklažānus, kāpostus, galviņsalātus, bet nedaudz vēlāk arī lapu un kātu selerijas. * Sēj vasaras puķes ar garu augšanas periodu: petūnijas, begonijas, lobēlijas, agerātus, verbenas, lefkojas, lauvmutītes, delfīnijas, samtenes un celozijas. * Pārstāda nedaudz lielākā podā tās istabas puķes, kas ilgstoši augušas vienā podā un ļoti to piesakņojušas. * Kā uztura bagātinātājus diedzē un uzturā lieto kviešu graudus, redīsu, lēcu un kressalātu sēklas.

    Lasīt
  • 7. februāris — Jozefa Mengeles miršanas diena

    Raksts, pareizāk sakot, tā nosaukums, ne vienmēr der materiālam. Nu kāds tad iemesls — miršanas diena?! Skan dīvaini. Pat zaimojoši… Kā gan drīkst svinēt miršanas dienu? Dotajā gadījumā tas ir pilnīgi pamatots. Jozefa Mengeles miršanas diena — tie nepārprotami ir svētki. Katru jaunu “transportu” ar ieslodzītajiem Osvenciemā (Birkenavā) sagaidīja nevainojami ģērbies un vienmēr smaidošs cilvēks. Viņam vienmēr bija labs noskaņojums. Viņu visi dēvēja par “dakteri”. Viņš patiesībā arī bija ārsts, viņam pat bija zinātniskais grāds medicīnā. Viens no Birkenavas “iekšējās” nometnes ārstiem bija Jozefs Mengele.

    Lasīt
  • Bezvēsts pazudušo atrod mirušu

    Krāslavas novada Indras pagastā uz uzarta lauka atrasts kāda 1961. gadā dzimuša 22. janvārī meklēšanā izsludināta vīrieša līķis, kuram zvēri bija apgrauzuši rokas. 3. februārī ap plkst. 10 no rīta to atraduši viņa paziņas. Vīrietis bija pazudis kopš 15. janvāra. Iesniegumu par viņa pazušanu policija saņēma un sāka meklēšanas pasākumus 22. janvārī.

    Lasīt
  • Satraucoša statistika

    Plaisa starp valdību un sabiedrību — visu Latvijas problēmu cēlonis. Pēc Eurostat ziņām 40 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo uz nabadzības sliekšņa. Kā rezultātā — pašnāvību skaita ziņā mūsu valsts ieņem trešo vietu ES — pēc Lietuvas un Ungārijas. Statistika par veiktajiem suicīdiem un mēģinājumiem tos veikt par pagājušo gadu vēl nav apkopota, bet ir zināms, ka 2012. gadā oficiāli reģistrētas 443 pašnāvības, 2011.g. — 440, bet 2010. — 436... Vai nav tiesa, ka tā ir pārāk stabila tendence? Atjaunotās neatkarības laikā Latvija ir zaudējusi 12 tūkstošus iedzīvotāju! Šāds iedzīvotāju skaits bija Krāslavā ekonomiskās aktivitātes laikā.

    Lasīt
  • Latvijas LLF Dižprojekti mīt Latgalē

    Latvijas Lauku forums (LLF) šogad jau 4. reizi organizēja Dižprojektu vērtēšanu. Dižprojekta titulam tiek virzīti LEADER projekti, kas realizēti VRG darbības teritorijās ar LEADER ELFLA vai EZF fonda atbalstu un kas ir teritorijas lepnums un aktīvo ļaužu darbības apliecinājums.

    Lasīt
  • Novadu ziņas

    * 31. janvāra ārkārtas Domes sēdē tika apstiprināts Dagdas novada pašvaldības budžets 2014. gadam. Domes sēdē deputāti nolēma ņemt aizņēmumu Valsts kasē 50700,00 EUR apmērā pasažieru mikroautobusa iegādei Andzeļu pagasta pārvaldes vajadzībām. Tāpat deputāti lēma arī par atvaļinājuma piešķiršanu Dagdas novada domes priekšsēdētājai Sandrai Viškurei. Ārkārtas Domes sēdē nepiedalījās 5 Latgales partijas un 1 partijas Vienoti Latvijai deputāts.

    Lasīt
  • Deja — dzīves elpa

    Katram ir savas intereses, katrs izvēlas savu dzīvesveidu. Kāds pilnībā sevi ir atdevis virtuālajai pasaulei, cits pārlasa grāmatu un žurnālu kaudzes, ir tādi, kas sevi rod mākslā, fotogrāfijās… Man palaimējās iepazīties un kontaktēties ar diviem jauniem cilvēkiem, kuri par savas dzīves stilu izvelējās hip-hop. Jūsu uzmanībai: Evita Jeromenoka un Jānis Hodorjonoks. Ar viņiem iepazinos Bērnu un jauniešu centra organizētajā pasākumā. Un nevis tā vienkārši, lai būtu jaunas paziņas, bet gan tāpēc, ka mani ļoti sajūsmināja, iepriecināja un satrieca (vārda labā nozīmē) viņu dejas. Evita un Jānis centrā māca jaunos dejotājus, katram sava komanda — meiteņu un zēnu. Bet viņi paši vēl ir tik jauni, ka par skolotājiem viņus nenosauksi, viņi ir vecākie draugi un palīgi tiem, kurus kopš sākumskolas sāk interesēt hip-hop vai breakdance. Nodarbības notiek divas reizes nedēļā, nodarbojas vienu vai divas stundas, bet galvenais, ka gandarījumu no tā gūst visi — gan vecākie padomdevēji, gan audzēkņi. Evita absolvēja Krāslavas Valsts ģimnāziju 2012.gadā, pašlaik apgūst muitas darbinieka profesiju. Bet tā kā mācības nenotiek katru dienu, tad viņa vēl paspēj nodarboties arī ar savu sirdij tuvo darbu — dejām. Evita jau otro gadu hip-hop māca Dagdā un Krāslavā. Viņa pati šo māku apguva pie, manuprāt, visiem pazīstamā Aleksandra Lukšas.

    Lasīt
  • Portugāle, tuva un tāla

    Līdz braucienam uz šo eksotisko valsti Eiropas dienvidrietumos vienpadsmito klašu skolnieces Ilvija Smirnova, Lāsma Dudina un divpadsmitās klases skolniece Monta Lipšāne nebija tik tuvu pazīstamas, bet, lūk, pēc triju mēnešu kopīgām mācībām Portugālē (Comenius programmas ietvaros) satuvinājās tā, ka nu ir kļuvušas par labām draudzenēm.

    Lasīt