Katram pagastam ir savi svētki. Populārā Ievārījuma diena, kas startējusi Indrā pirms trīspadsmit gadiem, šogad sakrita ar vairāku projektu noslēguma pasākumiem: fotoizstādes atklāšana, bukleta izdošana, stādu iegādāšanās, prezentācija. Projekts “Indras Zaptes dārza labiekārtošana” noslēdzās ar valrieksta koku stādīšanu. Degustācijas laikā gardēži nenogurstoši lielīja ievārījumu no valrieksta augļiem, ko izaudzēja Pjotrs Movčans.
Lasīt
24. jūlijs, trešā svētku diena Dagdā, paliks atmiņā ar gadatirgu, pagastu prezentācijām un folkloras grupu koncertu. Jau no agra rīta pilsētā sākās plaša tirdzniecība. Tirgus teritorija nevarēja ietilpināt visus tirgot gribētājus, tāpēc viņiem tika atdotas ielas, kas atrodas apkārt pilsētas skvēram. Bet skvērā tika izvietotas novada pagastu prezentāciju teltis.
LasītŠī gada jūnijā tika izsludināts ilgi gaidītais projekts tūrisma nozarē, aktivitāte 313 “Tūrisma aktivitāšu veicināšana” (12. kārt.), kuras galvenais mērķis ir ar mārketinga kampaņu palīdzību veicināt lauku attīstību, lauksaimniecības un lauku tūrisma nozares sadarbību, attīstot un popularizējot lauku tūrismu lauku vidē. Uz atbalstu var pretendēt biedrības un nodibinājumi, atbalstāmā nozare – tūrisma aktivitāšu veicināšana. Atbalsta intensitāte 100% no kopējās attiecināmo izmaksu kopsummas. Visā plānošanas periodā vienam atbalsta saņēmējam maksimālā attiecināmo izmaksu summa ir 200 000 eiro.
Lasīt
Pludmales volejbols ir sporta veids, kas ir cēlies Kalifornijā un Havaju salās, ASV. Kopš 1996. gada tas ir iekļauts arī Olimpiskajās spēlēs. Tas ir komandu sporta veids, kas izveidots, balstoties uz tradicionālā volejbola noteikumiem. Spēle norisinās smilšainās pludmalēs, tajā viens pret otru spēlē divi pāri. Arī Latgalē šis sporta veids ir kļuvis populārs, gan kā brīvā laika pavadīšana, gan kā nopietnu sacensību spēle. 11. jūlijā Aglonas pludmalē pie Cirīša ezera norisinājās volejbola sacensības, kurās piedalījās 9 komandas no Aglonas, Riebiņiem, Dagdas, Rožupes un Rušonas.
Lasīt
Turpinājums. Sākums Nr. 56 (28.07.2015.) Prado Prado muzejs ir Spānijas glezniecības šedevru galvenā glabātava. Ar šo šedevru bagātīgo klāstu muzejs pārspēj tādas slavenas mākslas kolekciju krātuves kā Luvra un Ermitāža. Turklāt El Greko, Velaskesa un Goijas izcilākos darbus var redzēt tikai Prado muzejā. Ieejas biļete maksā 14 eiro, bet katru dienu no 6 līdz 8 vakarā ieeja ir brīva. Kad līdz brīvas piekļūšanas sākumam palika desmit minūtes, es piegāju pie muzeja. Nē, pareizāk sakot – nevis pie muzeja, bet pie rindas gala, jo visa rinda stiepās gandrīz kilometra garumā. Cerības nokļūt muzejā pamazām sāka zust, gar visu rindu dežūrēja policisti ar automātiem, kas nekādi nevarēja veicināt labu garastāvokli. Līdzko pulkstenis rādīja sešus pēcpusdienā, spriedze ātri vien izgaisa. Visa garā rinda tika ielaista muzejā 15 minūšu laikā! Šī procesa organizācija ir apbrīnas vērta. Visiem gribētājiem kasē tika izsniegtas brīvbiļetes, bet pārbaude pie ieejas, kas ir līdzīga kontrolei lidostā, ar somu caurskatīšanu un metāla detektoru, rindu nemaz neaizkavēja. Tā es nokļuvu slavenajā glezniecības kolekcijas krātuvē.
Lasīt
“Man šodien 18 gadu, Pie manis nāks daudz draugu, radu, jo galu galā - sākšu rīt jau pats sev algu nopelnīt...” Latvijā pilngadība iestājas, kad jaunietis ir sasniedzis 18 gadu vecumu. Jaunietim tas ir laiks, kad tas bravurīgi var paziņot pasaulei, ka ir jau pieaudzis, un var darīt, ko vēlas. Vecākiem tas ir laiks, kad ikdienas solī, jaunietim kaut ko aizrādot, nākas pretim saņemt “Man jau 18!”. Bet kā lai jaunietis to nesaka, ja līdz 18 gadiem no vecāku puses vairākkārt saņēmis “Kad būs 18, tad dari, ko vēlies”. Jaunietis jūtas patstāvīgs, jūtas neapmierināts, ka viņam turpina norādīt, ko drīkst un ko tomēr vēl arvien nedrīkst. Šajā vecumā bērni ir kā tauriņi, kas spraucas no kūniņas vaļā, bet, lai to izdarītu pēc iespējas labāk, viņiem vēl ir nepieciešama vecāku palīdzība un atbalsts, lai arī ne vienmēr viņi to spēj pieņemt un visbiežāk kautrējas to atzīt.
LasītIr iemesls! Senās spāņu aristokrātu dzimtas pēcnācējs, izcils komēdijas žanra aktieris Luijs Žermēns Dāvids de Finess de Galarsa ir dzimis 1914. gada 31. jūlijā Kurbevjī, netālu no Parīzes. Viņa tēvs, neskatoties uz juridisko izglītību, deva priekšroku darbam nelielā juvelierveikalā un darbnīcā. Jau no bērna kājas Fufū, kā dēvēja Luiju viņa draugi, izcēlās ar jocīgu spēju taisīt grimases un parodēt apkārtējos. Skolā de Finesam bija daudz problēmu, viņam katastrofāli nepadevās eksaktās zinības. Lai kaut kādā veidā saglabātu savu statusu klasē, viņš rīkoja veselas izrādes, kuras noveda klasi līdz smieklu histērijai. Diemžēl par savu vēlēšanos kļūt par aktieri de Finess bija spiests klusēt. Tēvs nekad nepiekristu tam, lai viņa dēls ieņemtu tik “zemu” amatu. Universitātē, kurā Luijs iestājās pēc tēva ieteikuma, viņu visvairāk interesēja studentu teātra mēģinājumi. Bet pēc tam bija karš.
LasītTurpinājums. Sākums laikraksta iepriekšējā numurā. Ļaut Dievam vadīt savu dzīvi sv. mocekļa Donata svinību dalībniekus aicināja Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, kurš katru gadu piedalās atlaidu noslēguma dievkalpojumā. Augstāko Latgales garīgo vadītāju pirms dievkalpojuma Krāslavas baznīcas dārzā sagaidīja draudzes prāvests Eduards Voroņeckis, bērni, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, goda viesi - Latvijas vēstnieks pie Svētā Krēsla Vatikānā Einārs Semanis, Polijas vēstniecības Latvijā pārstāvji Gžegožs Šopinskis un Jolanta Visņoha, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas eksperte Rūta Kaminska. G. Upenieks domes un novada iedzīvotāju vārdā pateicās Ekselencei par to, ka viņš katru gadu atrod iespēju ierasties pie mums, lai piedalītos draudzes lielākajos svētkos un kopā lūgtos.
LasītKrāslavā aizvadīti lielākie draudzes svētki, veltīti svētā mocekļa Donata godam. Pagājuši 225 gadi, kopš pāvests Pijs VI izsludināja svētā mocekļa godinātājiem 40 stundu atlaidas un noteica svinības nākamajā svētdienā pēc svēto apustuļu Pētera un Pāvila svētkiem. Vismaz 10 - 12 ticīgo krāslaviešu paaudzes šeit ir lūguši sava sevišķā patrona palīdzību un aizbildniecību pie Dieva.
LasītPVD informē Pēc konsultācijām ar nozares ekspertiem Pārtikas un veterinārais dienests ir sagatavojis un nosūtījis vēstuli Latvijas pašvaldībām ar lūgumu pašvaldību medību koordinācijas komisijām izmantot Medību likumā deleģētās tiesības – atļaut meža cūku medības medību iecirkņa platībās sākot no 200 hektāriem. Šāds lēmums pieņemts sakarā ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību meža cūku populācijā Latgalē un Vidzemē (šogad reģistrēti jau 396 saslimšanas gadījumi) un pieaugošajiem epizootijas draudiem visā valsts teritorijā, lai veicinātu meža cūku skaita samazināšanu, kas ir viens no ĀCM profilakses un apkarošanas pasākumiem.
Lasīt
Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
