Vecais pulkstenis vēl tikšķ…
- Kultūra
- 13.03.2020 14:59
Nejauši ielūkojos Svariņu tautas nama otrajā stāvā un biju pārsteigts: īsts novadpētniecības muzejs ar simtiem eksponātu!
LasītNejauši ielūkojos Svariņu tautas nama otrajā stāvā un biju pārsteigts: īsts novadpētniecības muzejs ar simtiem eksponātu!
LasītIr patīkami, ja, satiekot kādu uz ielas vai pasākumā, cilvēks, pamanījis jūs, sāk sirsnīgi smaidīt, ir atvērts sarunai un draudzīgi izturas. Es ar tādu cilvēku iepazinos pirms vairākiem gadiem, kad atvedu meitu mācīties uz autoskolu riteņbraukšanas tiesību iegūšanai. Un tad, kad pati sāku mācīties vadīt automašīnu, iepazinos ar viņu vēl labāk. Tā ir Ērika Romule, brīnišķīgā autoskolas Nr. 1 pasniedzēja. Domāju, ka man piekritīs visi, kas mācījušies šajā autoskolā. Uz lekcijām gājām kā uz svētkiem, un Ērika mūs sagaidīja kā mīļus viesus. Tas gadījums, kad pat slinkiem cilvēkiem bija prieks mācīties, bet mācību viela tika pasniegta tik viegli un interesanti, ka viss bez lielas piepūles iegūla atmiņā.
LasītIr cilvēki, kuri prot radīt pozitīvu atmosfēru ap sevi, iedvesmot citus un piesaistīt ar savu iekšējo enerģiju.
LasītLaika periodā no 05.03.2020. līdz 11.03.2020. Krāslavas iecirknī tika reģistrēti 50 notikumi, no tiem:
LasītAukstākā gadalaika pēdējā kalendārajā dienā gluži kā notika brīnums, un mēs beidzot pieredzējām skaistāko ziemas dienu, kuras šogad nebija. Sals un saule, brīnišķīga diena! Pilnīgs bezvējš un vecais grants karjers gadsimtiem vecu koku ielokā - kā teātra dekorācijas. Uz koši zaļajiem egļu un priežu zariem - sniega raksti, arī norās - pasakaini zaķi, kazlēni un lācītis ķepainītis!
LasītSportisks, Krāslavas zēnu elks, spēlējošais treneris pieaugušo komandā... Pastāvīgais lasītājs jau uzminēja: tas ir Vadims Atamaņukovs, kuram pirms pāris gadiem Krāslavā tika piešķirts goda nosaukums “Gada cilvēks”. Ar sertificētā sporta skolotāja ierašanos, ar aktīvu Pāvela Širokova atbalstu, mūsu pilsētā 2013. gadā, notika lielā futbola, pieaugušo un bērnu, atdzimšana, tik nopietna, ka treneris Vadims Atamaņukovs un pastāvīgās uzvaras tagad ir nešķirami jēdzieni.
LasītLatgale - apburoša zeme, mākslinieka otas un dzejnieka vārsmu cienīga. Pat pirms simt un divsimt gadiem vietējos neauglīgajos akmeņainajos laukos, starp augstiem pakalniem, purvainām zemienēm un krūmainiem puduriem, izdzīvot spēja vien miesā un garā spēcīgi cilvēki. Drosme, nelokāmība, uzticība dzimtajai Latgalei vienmēr izraisīja gan pārsteigumu, gan apbrīnu. Tā bija pēdējās simtgades laikā: daudzi devās peļņā uz tiem Latvijas reģioniem, kur lielāka labklājība, un pat uz galvaspilsētu, bet citi visiem spēkiem turējās savā mazajā dzimtenē. Un, lai ko arī teiktu jaunās dzīves saimnieki, zilo ezeru zeme ir izturējusi sarežģītos postpadomju laikus. No bijušajiem kolhozu un sovhozu agrārajiem centriem palikušas tikai atmiņas, no lielajiem lopkopības kompleksiem - galvenokārt drupas. Un ilgstoši cietusī Latgale nekad nav zaudējusi tik daudz cilvēku kā pagājušā gadsimta nogalē. Ciemati, ko pametuši cilvēki, izmirstošas viensētas, ar krūmiem un nezālēm aizaugušas, kādreiz auglīgas, meliorētas zemes, kas tagad pārvēršas par medību vietām, kur klīst ne tikai baltkrievu lāči, bet arī sumbri. Sirds asiņo...
LasītRegīna Pobudina kļuva par pirmo Latvijas Republikas pilsonības iegūšanas pretendenti Krāslavas novadā. Dzimusi Latvijā, četrdesmit gadus no strādājusi par grāmatvedi mūsu pilsētā. Vīrs un divas meitas - pilsoņi, tagad arī Regīna pieņēma šo lēmumu.
LasītLaika periodā no 27.02.2020. līdz 04.03.2020. Krāslavas iecirknī tika reģistrēti 46 notikumi, no tiem:
LasītDzīve ir ļoti daudzveidīga un neparedzama. Daudzi kaļ plānus, taču ne vienmēr visam ir lemts piepildīties. Tomēr ir arī medaļas otrā puse - neplānojot var ne tikai sasniegt savus mērķus, bet arī īstenot sapņus. Tā notika ar mani. Negaidīti mums piezvanīja, vēstot par gulbja izglābšanu. Likumsakarīgi, ka vēlējos tikties ar labdari. Uzzinājusi tālruņa numuru un cilvēka, kurš bija tieši iesaistīts ievainotā putna liktenī, vārdu, piezvanīju un sarunāju tikšanos.
Lasīt