Eiropa tika galā ar aukstumu bez Krievijas gāzes; Ķīnas vēstnieks apšaubīja bijušās PSRS valstu suverenitātes juridisko pamatu; Krievijas Iekšlietu ministrijas dienesta virsnieks notiesāts uz septiņiem gadiem cietumā par kara kritizēšanu privātā telefonsarunā; pasaulē pieaug militārie izdevumi; raķešu uzbrukums Harkivas apgabala Kupjanskā, ir upuri; Ukraina palielina dronu ražošanu.
Pretēji Kremļa cerībām Eiropa ir tikusi galā ar enerģētikas grūtībām, ko radīja Krievijas gāzes piegāžu samazinājums pēc kara sākuma Ukrainā. Nebija elektrības padeves pārtraukumu un ekonomikas sabrukuma, nebija revolūciju, nebija aizsalušu apkures sistēmu. Šāda “veiksme” Eiropai izmaksāja dārgi. Iedzīvotāju atbalsta izmaksas 27 ES valstīs prasīja papildu izdevumus aptuveni 650 miljardu eiro apmērā. Izdevumi turpina pieaugt, un eksperti uzskata, ka drīzumā tie pietuvosies 1 triljonam eiro. Speciālisti uzskata, ka ar šādām gāzes cenām otro apkures sezonu pārdzīvot būs daudz grūtāk. Tāpēc ir tik svarīgi analizēt iemeslus veiksmīgai konfrontācijai “resursu bada” jomā, ko provocē Krievija pretrunā daudziem starptautiskajiem līgumiem. Eksperti min šādus iemeslus: enerģijas un gāzes ietaupījums (izdevās samazināt patēriņu par 17,7%); silta ziema (nav fakts, ka tāda pati būs nākamreiz); gāzes rezerves krātuvēs; sašķidrinātā gāze, kas tiek transportēta peldošos termināļos, nevis pa cauruļvadu; subsīdijas un Eiropas Savienības valstu vienotība.
Ķīnas vēstnieks Francijā savā publiskajā runā apšaubīja bijušās PSRS valstu suverenitātes tiesisko pamatu un norādīja, ka sākotnēji Krima piederējusi Krievijai un Hruščovs to 1954. gadā atdevis Ukrainai. Paziņojums izraisīja sašutumu un bažas Eiropas Savienības valstīs un Ukrainā. Visu trīs Baltijas valstu Ārlietu ministrijas paskaidrojumu sniegšanai izsauca Ķīnas vēstniecības pārstāvjus. Ķīnas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Mao Nina pirmdien uzsvēra, ka Ķīna ciena visu valstu suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti un atbalsta ANO Statūtu mērķus un principus. "Pēc Padomju Savienības sabrukuma Ķīna bija viena no pirmajām valstīm, kas nodibināja diplomātiskas attiecības ar attiecīgajām valstīm. Kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas Ķīna vienmēr ir ievērojusi savstarpējas cieņas un vienlīdzības principu, lai attīstītu divpusējas draudzīgas un sadarbības attiecības," paziņoja ministrijas preses pārstāve.
Krievijas Iekšlietu ministrijas Maskavas Galvenās pārvaldes darbiniekam Sergejam Klokovam piespriests septiņu gadu cietumsods. Viņam atņemta kapteiņa pakāpe un tiesības strādāt valsts iestādēs četrus gadus pēc atbrīvošanas. Iemesls apsūdzības ierosināšanai bija bijušā IeM darbinieka privātas telefonsarunas noklausīšanās, kurā viņš negatīvi izteicās par karu un stāstīja sarunu biedram par Krievijas armijas noziegumiem Ukrainā. Neskatoties uz Klokova aizstāvja iebildumiem, ka privāta telefonsaruna nevar tikt uzskatīta par publisku telpu, un Klokovs nav devis savu piekrišanu telefonsarunu noklausīšanai, tiesa Sergejam Klokovam piespriedusi septiņus gadus cietumsodu par patiesības runāšanu pa telefonu.
Militārie izdevumi pasaulē 2022. gadā sasnieguši jaunus augstumus, secināts pirmdien publiskotajā Stokholmas Starptautiskā Miera pētījumu institūta (SIPRI) ziņojumā. Militārie izdevumi Eiropā pērn pieauguši līdz augstākajam līmenim 30 gados – ņemot vērā inflāciju, tie palielinājušies par 13%. Tas lielākoties skaidrojams ar Krievijas karu Ukrainā, militāro palīdzību Kijivai un bažām par Krievijas radīto draudu palielināšanos, norādīts SIPRI ziņojumā.
Militārie izdevumi pasaulē 2022. gadā pieauguši astoto gadu pēc kārtas. “Nepārtrauktais globālo militāro izdevumu pieaugums pēdējos gados ir zīme, ka mēs dzīvojam arvien nedrošākā pasaulē,” norādīja SIPRI pārstāvis. Militāro izdevumu ziņā pirmo vietu joprojām ieņem Savienotās Valstis, kurām seko Ķīna un Krievija, kas kara dēļ pakāpusies no piektās uz trešo vietu. Pirmo piecinieku noslēdz Indija un Saūda Arābija.
25. aprīlī Krievijas izšauta raķete Harkivas apgabala Kupjanskā trāpījusi muzeja ēkai. Tika nogalinātas divas sievietes, vietējās administrācijas darbinieces. Krievijas puse apšaudi nekomentēja. Muzeja izpostīšana Krievijas raķešu triecienā ir kārtējais apliecinājums, ka Krievija grib iznīcināt Ukrainas kultūru un cilvēkus, "Telegram" norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. "Kupjanska, pilsētas centrs, novadpētniecības muzejs. Valsts terorists dara visu, lai mūs iznīcinātu pilnībā - mūsu vēsturi, mūsu kultūru, mūsu cilvēkus, ar absolūti barbariskām metodēm, nogalinot ukraiņus," pavēstīja Zelenskis. "Mums nav tiesību par to aizmirst ne sekundi. Mums ir jāatbild, un mēs atbildēsim."
Ukrainā pieaug bezpilota lidaparātu ražošana, kas tiek izmantoti izlūkošanas nolūkos frontes līnijā un precīzai ienaidnieka karaspēka atrašanās vietas noteikšanai. Dronu armijas kampaņa, kuras mērķis ir piesaistīt līdzekļus bezpilota lidaparātu ražošanai un apmācīt speciālistus to ekspluatācijai, jau ir savākusi vairāk nekā simts miljonus dolāru. Akcija īpašu uzmanību piesaistīja pēc tam, kad aktieris Marks Hamils, kurš atveidoja Lūka Skaivokera lomu slavenajā Zvaigžņu karu filmā, ziedoja naudu Ukrainas dronu ražošanai. Līdzekļu vākšana turpinās.
Ukrainas austrumos nošauts Itālijas laikraksta "Repubblica" vietējais korespondents, bet viņa itāļu kolēģis ticis ievainots, trešdien paziņojis laikraksts. "Mūsu korespondents Korado Zunino un viņa kolēģis Bogdans Bitiks Hersonas piepilsētās kļuva par krievu snaiperu uzbrukuma upuriem," paziņoja "Repubblica". "Bitiks diemžēl neizdzīvoja un nomira, atstājot sievu un dēlu. Korado, kurš tika ievainots plecā, atrodas slimnīcā Hersonā," vēstīja laikraksts. Abiem žurnālistiem mugurā bija bruņuvestes ar uzrakstu "prese".
Andrejs JAKUBOVSKIS
Apskatā izmantota British Broadcasting Corporation (BBC), kā arī Ukrainas, Eiropas Savienības ziņu aģentūru un LETA informācija un dati.
Uz foto: Krievijas armijas uzbrukumā izpostītā Kupjanskas muzeja ēka.
REUTERS, STRINGER