Karš Ukrainā

Krievijas reģionos sākuši aktīvi izsūtīt pavēstes; izdots orderis prezidenta Putina arestam; Maskavas policija piespiedusi divu bāru apmeklētājus dziedāt līdzi grupas “Ļube” dziesmām; Bahmuta aizstāvēšana turpinās; Putins apmeklēja iznīcināto Mariupoli; Sji Dzjiņpins - uz Maskavu, Fumio Kišida - uz Buču; Lielbritānija piegādās Ukrainai noplicinātā urāna lādiņus; kārtējais dronu uzbrukums, ir upuri

Vairāk nekā četrdesmit Krievijas reģionos ir sākusies masveida pavēstu sūtīšana pa pastu. Starp reģioniem, kur pilsoņi saņem kara komisariātu pavēstes, ir Maskava, Sanktpēterburga, Ļeņingradas, Maskavas, Belgorodas un Murmanskas apgabali, Altaja, Permas, Krasnojarskas un Krasnodaras novadi. Oficiāli šādas akcijas mērķis ir racionalizēt un precizēt militāro dokumentāciju un pāriet uz digitālo militāro uzskaites sistēmu. Krievijas reģionu varasiestādes paziņojušas, ka pavēstes tiekot izsūtītas, lai "aktualizētu kara uzskaites datus" vai iesaukšanai uz apmācībām. Vairāki reģioni ir paziņojuši par militāro mācību plānošanu tiem, kam ir kāda militārā specialitāte. Pavēstu izsūtīšana pa pastu sākās pavasara iesaukšanas priekšvakarā. Cilvēktiesību aktīvisti izvirza versiju, ka šādā veidā tiek gatavots jauns mobilizācijas vilnis, taču oficiālās iestādes šo versiju atspēko. Kremlis norādījis, ka tā esot "ierasta prakse" un ka neesot nekādu diskusiju par jaunu mobilizācijas vilni. Tikmēr ir zināms, ka liela daļa no pagājušā gada rudenī mobilizētajiem jau nosūtīti uz Ukrainas fronti, kur daudzi no viņiem jau krituši. Tāpēc nerimst bažas, ka iespējama jaunas mobilizācijas izsludināšana. Faktiski daudziem no tiem, kas saņēma pavēsti ar “uzaicinājumu” apmeklēt kara komisariātu, bija iespēja parunāt ar to darbiniekiem pa tālruni. Sarunā “pieklājīgi cilvēki” no kara komisariātiem piedāvāja noslēgt līgumu ar Aizsardzības ministriju un “kalpot dzimtenei”. Tika piedāvāti dažādi līgumu termiņi – no 6 mēnešiem līdz 12 mēnešiem. Šādus piedāvājumus saņēma pat tie, kuriem nav nekādas militārās specialitātes un kuri pat nav dienējuši armijā. Acīmredzot kara komisariāti pilda plānu “no augšas”, zvanot visiem, kas reģistrēti pēc saraksta.



Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) Hāgā izdevusi starptautiskus aresta orderus Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Krievijas bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aizturēšanai. Apsūdzība saistīta ar nelikumīgu bērnu deportāciju no Ukrainas teritorijas uz Krieviju. Starptautiskās tiesas tiesneši uzskata, ka viņiem ir pamats uzskatīt, ka Krievijas prezidents ir personīgi atbildīgs par šo noziegumu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis šo Starptautiskās Krimināltiesas lēmumu nosauca par “vēsturisku”.



Piektdien, 17. martā, tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji apmeklēja divus Maskavas bārus. Vizītes iemesls bija aizdomas, ka abas iestādes “atbalsta Ukrainas bruņotos spēkus”. Policija, piedraudot apmeklētājiem ar elektrošokeriem, piespieda viņus dziedāt līdzi grupas “Ļube” dziesmām, viens no apmeklētājiem bija spiests uz iestādes durvīm uzzīmēt burtu “Z” un uzrakstīt “Par Dzimteni!”. Par incidentu ziņoja Krievijas opozīcijas tiešsaistes informatīvie izdevumi, kas Krievijā pasludināti par “ārvalstu aģentiem”. Jau nākamajā dienā abi bāri tika slēgti, to interneta lapās parādījās paziņojums, ka iestādes slēgtas pēc policijas prasības.



Bahmutas aizstāvēšana turpinās jau vairāk nekā sešus mēnešus. Pilsēta kļuvusi par kara frontes karstāko punktu Ukrainā. Pēc ANO datiem, pilsētas aizsardzības laikā jau tika nogalināti vairāk nekā 20 000 karavīru no abām pusēm. Militārie eksperti uzskata, ka pati Bahmuta nav stratēģiski svarīgs punkts, par kuru būtu jēga cīnīties. Taču pilsētu aizstāvošie Ukrainas armijas karavīri uzskata, ka apdzīvotās vietas stratēģiskā nozīme nav svarīga, ja tā atrodas Ukrainas teritorijā, jo katrs dzimtās zemes stūrītis ukraiņiem ir svarīgs.



18. martā Krievijas mediji ziņoja par prezidenta Vladimira Putina vizīti Mariupolē, kas kara laikā par 90% tika iznīcināta un kuru okupēja Krievijas karaspēks. TV sižetā Putins naktī brauc automašīnā pa pilsētu, apmeklē piepilsētas rajonu, ko okupanti nosaukuši "Ņevskij". Braucienā viņu pavada viens no Krievijas Federācijas valdības vicepremjeriem. Zīmīgi, ka Putins apmeklēja Mariupoli tikai dienu pēc tam, kad Starptautiskā Krimināltiesa Hāgā izdeva viņa aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām, tostarp Mariupoles, uz Krieviju. Vizīte gandrīz sakrita ar gadadienu kopš vienas no zināmākajām Krievijas pastrādātajām zvērībām Ukrainā – Mariupoles Drāmas teātra bombardēšanas. Pērn 16. martā ēkai, kurā bija patvērušies simtiem civiliedzīvotāju, uzmeta aviācijas lādiņu. Uzbrukumā nogalināja vismaz 300 cilvēku. Mariupoles likumīgais mērs Vadims Boičenko, komentējot ziņas par Krievijas vadītāja ierašanos sagrautajā pilsētā, sacīja, ka Putins ir "kara noziedznieks", kurš personīgi ieradās apskatīt paša pastrādātās zvērības, par kurām viņu kādudien arī sodīšot.



Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins bija ieradies oficiālā vizītē Maskavā. Vizīte notika pēc Vladimira Putina ielūguma. Gandrīz tajā pašā laikā Kijivā ieradās Japānas premjerministrs Fumio Kišida. Maskavā tika pārrunātas ekonomiskās sadarbības perspektīvas un parakstīti pusotrs ducis līgumu. Ukrainā Japānas premjerministrs apmeklēja Buču, kur nolika ziedus pie memoriāla šajā pilsētā nogalinātajiem civiliedzīvotājiem.



Lielbritānija oficiāli apstiprinājusi, ka Ukrainai tiks piegādāti ne tikai moderni tanki, bet arī noplicinātā urāna lādiņi. Šim Apvienotās Karalistes amatpersonu paziņojumam sekoja nepatiesi Krievijas diktatora Vladimira Putina komentāri. Putins paziņoja, ka “kolektīvie Rietumi jau sākuši izmantot ieročus ar kodolkomponenti” un ka Krievija būšot spiesta “attiecīgi reaģēt”. Savukārt Lielbritānijas Aizsardzības ministrija apsūdzēja Putinu melos. “Lielbritānijas armija noplicināto urānu lādiņos izmanto jau gadu desmitiem. Tā ir standarta komponente, kam nav nekāda sakara ar kodolieročiem vai kodolpotenciālu. Krievija to zina, tomēr apzināti cenšas izplatīt dezinformāciju,” teikts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.



22. marta naktī Krievija ar Irānā ražotiem militāriem bezpilota lidaparātiem atkārtoti uzbruka vairākiem Ukrainas reģioniem. Kijivas apgabalā daļēji nopostītas divas kopmītnes, gājuši bojā četri cilvēki, informē Ukrainas armijas Ģenerālštāba oficiālie pārstāvji.



Andrejs JAKUBOVSKIS



Apskatā izmantota British Broadcasting Corporation (BBC), kā arī Ukrainas, Eiropas Savienības ziņu aģentūru un LETA informācija un dati.