Katra diena mums sniedz satraucošas ziņas. Karš Ukrainā joprojām ir visu ziņu aģentūru priekšgalā. Taču pēdējā laikā šiem notikumiem ir bijis kāds fons. Dažas lielvaras, kā arī parastās valstis cenšas realizēt savas ambīcijas, kuras miera laikā nebija viegli realizēt, tās piesaistītu pārāk lielu uzmanību. Nu nekas jauns, tā tas ir bijis vienmēr. Ne tik lielu konfliktu slēpšanai tika izmantots liels militārs konflikts. Protams, 21. gadsimtā ir gandrīz neiespējami kaut ko noslēpt no pasaules sabiedrības, bet var taču likt kādam notikumam nonākt otrajā vietā. Un tas pilnīgi ir iespējams, kā tas bija, iespējams, 1940. gadā, kad Otrais pasaules karš okupēja visas pasaules prātus un masu medijus, Baltijas jūras piekrastē “norijot” uzreiz trīs valstis...
Trīs galvenie aizejošās nedēļas notikumi neļauj cerēt uz situācijas uzlabošanos. Pirmais ir Krievijas Federācijas jaunie raķešu un gaisa uzbrukumi Ukrainas pilsētām un ciemiem. Šoreiz tika skarti aptuveni četrdesmit punkti Hersonas un Harkivas apgabalos, kā arī Dņepras pilsēta. Pēdējā bija grūtniece, kura automašīnā gāja bojā sadegot. Trieciens bija izdarīts degvielas uzpildes stacijai. Krievijas puse paziņoja, ka tā uzbruka naftas krātuvei, kas piegādāja degvielu militārajai tehnikai Donbasa reģionā. Tur arī miris degvielas uzpildes stacijas darbinieks, bet vairāki tuvumā esošie cilvēki tika hospitalizēti. Tika uzbrukts ar raķetēm un lidmašīnām, kā arī izšauts aptuveni simts šāvienu no vairākām raķešu palaišanas ierīcēm. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku preses dienesta informāciju Krievijas iebrucēju uzbrukumi tika atvairīti deviņu apmetņu rajonā. Ukrainas aviācija trāpīja ienaidnieka militārajiem mērķiem 21 reizi, trāpīja 17 apgabalos, kur bija militārās tehnikas un cietokšņu kopums.
Otrs notikums ir "netīrā bumba" un viss, kas ar to saistīts. Sāksim ar to, kāda veida bumba tā ir. Krievijas militāristi apgalvo, ka ukraiņiem ir iespējas izgatavot šādu bumbu, izmantojot resursus, ko nodrošina darbojošās atomelektrostacijas. Šo bumbu nevar saukt par "kodolieroci" pilnā nozīmē. Tomēr tā it kā spētu saindēt ar radiāciju diezgan plašas teritorijas. Jāteic, ka Krievijas militārās un civilās amatpersonas par iespējamu šādas bumbas eksistenci ziņo nepamatoti, neminot nekādus faktus, kas daudziem liek šaubīties par šīs informācijas ticamību. Tiek minēts, ka bumba varētu eksistēt, taču to nevar droši pateikt. Rietumu politiķi šo informāciju uzskata par ļoti apšaubāmu, un daži pat tieši apsūdz Krievijas politiķus un militārpersonas klajā dezinformācijā un vēlmē novērst uzmanību no frontē notiekošā vai arī kāda cita iemesla dēļ. Ukrainas puse kategoriski noraida pat pašu šādas bumbas parādīšanās iespējamību, savu pozīciju motivējot ar lojalitāti starptautiskajiem līgumiem, kodolenerģiju izmantot tikai miermīlīgiem mērķiem. Informācija par "netīro bumbu”, manuprāt, atgādina vecu sakāmvārds par to "cepuri", kas "deg uz zagļa".
Ja, ar bumbu situācija vēl ir galīgi neskaidra, tad ar militārajām mācībām "Grom" Krievijā - pilnīga skaidrība. Mācību laikā tika izstrādāta situācija, kad Krievijas Federācija sniedz atbildes kodoltriecienu pēc uzbrukuma valstij no ārpuses. Krievijas varas iestādes informēja ASV vadību par mācībām, kas notikušas pilnā saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem. Oficiāli Krievijas Federācija paziņo, ka valsts izmanto kodolieročus tikai, reaģējot uz kodoltriecienu vai Krievijas valsts pastāvēšanas apdraudējuma gadījumā. Bet pats fakts, ka šogad šādas mācības notika otro reizi (pirmās notika dažas dienas pirms kara sākuma ar Ukrainu), runā pašas par sevi. Kodolieroču zizļa vicināšana visas pasaules priekšā, man šķiet, ir populārs arguments Krievijas Federācijas vadības komunikācijā ar pārējo pasauli.
Pārsteigums daudziem bija dažu ASV Demokrātu partijas politiķu vēstule prezidentam Baidenam. Vēstulē tika lūgts prezidentam "apvienot militāro un ekonomisko palīdzību, ko ASV sniedz Ukrainai, ar enerģiskiem diplomātiskajiem centieniem un divkāršiem centieniem panākt reālu ceļu uz pamieru". Jāsaka, ka vēstules publicēšana atstāja ļoti negatīvu iespaidu gan uz Demokrātu partiju un ASV partneriem, gan arī uz Ukrainas vadību. Tiesa, ātri vien noskaidrojās, ka dokuments sagatavots vasarā un publicēts nejauši. Daudzi šīs ziņas "parakstītāji" steidza atsaukt savus parakstus, un viens no partijas funkcionāriem atvainojās un paziņoja, ka dokuments publicēts dažu partijas biroja tehnisko darbinieku neuzmanības dēļ. Nu, kā saka: ''It kā viss noskaidrojās, bet duļķes joprojām palika”...
Karš Ukrainā ilgst jau 246 dienas. Politiskajā "gaisotnē" nav signālu par drīzu konflikta atrisināšanos. 26. oktobrī Polijas Senāts atzina Krieviju par "teroristu valsti". ''Ford'' un ''Mercedes-Benz'' firmas pavisam pameta Krievijas Federāciju. Jaunais Lielbritānijas premjerministrs apliecināja iepriekšējā kursa uzticību beznosacījuma atbalstam Ukrainai karā. Sekoja jauni līgumi starp Kijivu un Rietumvalstīm par moderno ieroču piegādi. Savienoto Valstu militārie analītiķi jaunākajā ziņojumā norāda uz konfliktu starp Krievijas vadības vadītāju un drošības spēkiem. Krievijas militārpersonas aktīvi vervē bijušās Afganistānas specvienības, pēc Afganistānas specdienestu domām, piedāvājumu varētu pieņemt līdz 10 tūkstošiem cilvēku. Desmit ukraiņu karagūstekņi atgriezās mājās. Tas pagaidām arī viss. Katru reizi ceru, ka nākamais apskats būs optimistiskāks.
Andrejs JAKUBOVSKIS
Apskatā izmantota British Broadcasting Corporation (BBC), kā arī Ukrainas un Eiropas Savienības ziņu un LETA informācija un dati.
