Mūsu planēta kļūst arvien mazāka, un mēs visi kļūstam ciešāk saistīti viens ar otru. Mūs vieno klimata pārmaiņu problēmas, mūs vieno bada problēmas, mūs vieno pandēmijas problēma. Visas šīs pašas problēmas mūs arī šķir, liek meklēt kompromisus, spert soļus vienam otra virzienā. Globalizācija ir padarījusi visiem saprotamus Džona Donna vārdus “…nekad nevaicā, kam skanēs Zvans; varbūt tas skanēs Tev.” Lai gan 17. gadsimtā angļu dzejnieks ar to domāja cilvēka bezspēcību Dieva Gribas priekšā, šī poētiskā rinda tieši mūsdienās ir ieguvusi aktualitāti. Tātad nelegālā migrācija...
Smagā dzīve Sīrijā un dažās Austrumāfrikas valstīs ir izraisījusi emigrantu plūsmu uz Eiropu, spēcīgu un neizbēgamu plūsmu. Triecienu saņēma Dienvideiropa (Itālija, Grieķija, Spānija). Eiropas Savienībai izdevās tikt galā ar šo vilni, sadalot migrantus visām dalībvalstīm. Ne bez skandāliem, ne bez skarbiem paziņojumiem, ne bez protesta akcijām. Visa pietika. Arī mums Latvijā izdevās izjust šo problēmu, taču ne tik spēcīgi, kā rikošetu, jo migranti no Āfrikas un Āzijas valstīm kopumā šeit nepaliek. Ekonomikas līmenis nav tik augsts, un klimats nav pārāk patīkams. Pie pirmās izdevības bēgļi izvēlas Beļģiju, Holandi, Vāciju vai Franciju, un tas viņiem arī izdodas. Tagad mums ir cita līmeņa problēma.
[...]
Andrejs JAKUBOVSKIS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.30
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv
