Kārtējā administratīvi teritoriālā reforma parlamentāro diskusiju līmenī virzās loģiskam noslēgumam. Kā iecerējuši jaunie reformatori, gaidāmajai ģeogrāfiskajai pārdalīšanai būtu jānodrošina izmaksu, saistītu ar pašvaldību administratīvajiem pakalpojumiem, samazināšana, kā arī jāuzlabo iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāte.
Šeit rodas jautājums, kāpēc mēs tērējām Eiropas miljonus 2008.-2009. gada reformai, ja tagad esam spiesti labot valsts mērogā pieļautās kļūdas. Reforma reformas labad, un, kā jau mūsu valstī ierasts, neviens nav atbildīgs par acīmredzamām kļūdām. Un tāpat kā pirms vienpadsmit gadiem varas kungi virza nākamo administratīvi teritoriālo projektu ugunsgrēka kārtā, īsti neņemot vērā to cilvēku viedokli, kuri jau cietuši no šādām iniciatīvām. Kārtējo reizi pārliecināmies, ka pieņemtajos lēmumos dominē svarīgas personīgas vai korporatīvas intereses, par ko jau vairākkārt rakstīja “Ezerzeme”.
Aleksejs GONČAROVS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.21
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv
