Peldbaseins paaugstina dzīves līmeni novadā

  • Sports
  • 06.10.2023 14:12
  • 346 skatījumi
img


Krāslavas peldbaseina galvenais administrators Konstantīns Kozačuks atgādina Krāslavas peldbaseina vēsturi un stāsta par tā ikdienu.

Baseina projektēšana tika uzsākta 2016. gadā, un jau 2017. gada maijā baseins tika nodots ekspluatācijā, bet 2017. gada 20. jūlijā vēra durvis apmeklētājiem, neskatoties uz to, ka būtiska būvniecības daļa notika ziemā.



Baseins pilnībā uzbūvēts par Krāslavas novada pašvaldības naudu. Līdzekļi šim projektam tika piešķirti no speciālas budžeta daļas, kurā uzkrājas līdzekļi projektiem, kas palīdz paaugstināt dzīves līmeni novadā līdz mūsdienīgam līmenim. Projekta kopējās izmaksas bija aptuveni 1 800 000 eiro.



Pēc būvniecības pabeigšanas vēl kāds laiks tika pavadīts visu darbības algoritmu galīgajai saskaņošanai. Peldbaseins ir sarežģīta tehniska struktūra, un mēs priecājamies, ka visas šīs grūtības palika “aizkulisēs”, apmeklētāji saņēma un saņem to pakalpojumu, kādu viņi cer saņemt.



Līdz 2017. gada beigām baseins uzņēma 10 500 apmeklētāju. 2018. un 2019. gadā apmeklētāju skaits pieauga, attiecīgi - 24 000 apmeklējumu un 25 000 apmeklējumu. Un tad notika COVID pandēmija, sākās virkne ierobežojumu, tostarp pilnīga baseina slēgšana.



Pandēmija diemžēl piespieda cilvēkus mainīt gan savus ieradumus, gan plānus, joprojām jūtam zināmu vispārējās izolācijas, masku un vakcināciju laika “atbalsi”. Cilvēki paspēja pierast neapmeklēt publiskas vietas un pasākumus, un tikai šogad, 2023. gadā, ceram sasniegt pirmsCOVID līmeni vai tam pietuvoties.



Tagad, rudens sākumā, cilvēki vēl aizvien vairāk aizraujas ar aktivitātēm brīvā dabā, mūsu “augstā sezona” sākas ar īstiem rudens laikapstākļiem un ilgst līdz siltajām pavasara dienām.



Šādā “augstajā sezonā” reizēm pat gadās, ka cilvēki stāv nelielā rindā, gaidot, kad ģērbtuvē atbrīvosies kāds skapītis. Starp citu, skapīšu skaits - un attiecīgi arī apmeklētāji, kas var vienlaikus atrasties baseinā - ir ierobežots nevis patvaļīgi, bet gan vairāku matemātiski precīzu iemeslu dēļ. Tas ietver ugunsdrošību, tualešu/dušu skaitu un vispārējo higiēnu, apmeklētāju ērtības un komfortu.



Manuprāt, būtu lietderīgi ieteikt tiem, kas brīvāk plāno savu laiku, pievērst uzmanību tam, ka baseins dažādos laikos tiek piepildīts atšķirīgi, un izvēlēties apmeklējumam tās stundas, kad cilvēku ir mazāk.



Mērķis nebija peļņa...



Peldbaseins tapis kā sabiedriski nozīmīgs projekts, tāpēc pašvaldība vadās primāri pēc šī mērķa - pirmkārt, aprēķinot apmeklējuma cenas. Baseins finansiāli neatmaksājas, bet mūsu gadījumā nauda nav visa aritmētika. Peldbaseins ir ilgtermiņa ieguldījums veselībā, lietderīgas dzīves prasmēs un novada iedzīvotāju komfortā un atpūtā. To grūti vai pat neiespējami izmērīt tikai naudā.



Baseins ir arī faktors iedzīvotāju saglabāšanai novadā. Mūsdienu ekonomikā arvien vairāk ir attālināts darbs. Un megapilsētu vietā cilvēki bieži izvēlas vai nu savas dzimtās, vai vienkārši ērtas, mazas, videi draudzīgas, lētas dzīves vietas. Un tradicionālo profesiju pārstāvji novērtē, ka baseins dzīves līmeni novadā pietuvina mūsdienu Eiropas pilsētai raksturīgajam līmenim.



Ņemot vērā mūsu klimatu, peldbaseins ir arī lieliska iespēja nodarboties ar fiziskām aktivitātēm komfortablos apstākļos, kas ir pilnīgi neatkarīgi no aukstā laika.



Uzskatu, ka baseina potenciāls mūsu novadam vēl ne tuvu nav realizēts. Mēs joprojām varam izdarīt daudz, daudz ko pievienot pat regulāru iespēju un aktivitāšu ziņā.



Piemēram, mūsu novadā ir daudz atklātu ūdenskrātuvju. Ne visas ir piemērotas peldēšanai, nav pludmaļu, kur dežurē glābēji, bet baseinā mums ir visas iespējas iemācīt ikvienam, īpaši bērniem, kā droši uzvesties uz ūdens.



Esam noslēguši līgumu ar Bērnu un jauniešu centru (BJC), kopīgi īstenojam programmu, kas paredzēta 2 gadu peldēšanas apmācībai - un tā maksā ne vairāk kā 1 eiro par nodarbību. Šīm nodarbībām var pierakstīties BJC,  programma ir tik populāra, ka periodiski vietu nepietiek. Tas ir iemesls, kāpēc mēs šo jomu attīstām un padarām pieejamu arvien lielākam skaitam cilvēku.



Diemžēl mums vēl nav nedz trenera, nedz pieaugušo grupu, bet tā ir daļa no kopējās problēmas - treneru trūkums visā Latvijā. Pagaidām plānos ir arī vairāki kursi glābšanai uz ūdens, uzvedībai ekstremālās un ārkārtas situācijās - arī šeit problēma nav mūsos, bet gan vajadzīgā trenera trūkumā.



Viens no panākumiem bija tādas ierīces uzstādīšana, kas spēj nodrošināt baseina izmantošanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuri pārvietojas ratiņkrēslos. Daži var izmantot šo ierīci pat bez ārējas palīdzības, savukārt citi to var izmantot ar asistenta palīdzību.



Baseina apmeklēšanas kultūra



Jāsaka, ka papildus darbam pie lietas tehniskās puses saskaņošanas, esam veltījuši un turpinām tērēt daudz pūļu, tā sakot, savas sabiedrības izglītošanai un informēšanai. Pirmajos mēnešos cilvēki baseinā uzvedās pavisam savādāk nekā tas notiek šodien: skriešana, troksnis, grūstīšanās - tas viss bija, bet tagad tas nav masveidā, cilvēki ievēro īpašo atmosfēru, ko mēs kultivējam, un šodien viņi cenšas mierīgi atpūsties, netraucējot viens otram mieru un komfortu.



Šajā tēmā jāsaka - darbs ir nemitīgs, un vienmēr atradīsies tie, kuriem būs vēlreiz jāpasaka, jāpaskaidro.



Piemēram, mums visur ir izlikti paziņojumi, ka vīriešiem nevajadzētu ierasties pludmales šortos. Tam ir vienkāršs izskaidrojums un labs iemesls: šorti absorbē par vienu pakāpi vairāk ūdens nekā peldbikses — un viss šis ūdens izplūst uz baseina grīdas, kad cilvēks izkāpj no baseina vai burbuļvannas. Bet grīda baseinā ir noklāta ar flīzēm - ūdens flīzēto grīdu virsmu padara ļoti slidenu, bērni uz šādas grīdas krīt biežāk, tas viss ir nepatīkami un pat bīstami.



Neliedzam ieeju tiem, kuri neredzēja mūsu izkārtnes ar pārsvītrotiem šortiem, bet lūdzam, skaidrojam, atgādinām - un cilvēki saprot un nāk kā lūdzam.



Ir pamatots arī lūgums sievietēm un vīriešiem ar gariem matiem, ja viņiem nav cepurītes, sasiet tos vai sapīt. Mati nonāk notekcaurulēs, aizsērējot tās, un kāda cita mati, kas peld ūdenī, ir nepatīkami pat skatam.



Tāpat ne visi, kuri uzturējušies pirtī, atceras nepieciešamību pēc svīšanas ieiet dušā un nomazgāt sviedrus no koka sēdekļiem, kurus arī aicinām neaizmirst paņemt, ejot uz pirti. Protams, iesakām ņemt līdzi dvieli, uz kura apsēsties.



Ne tikai peldēšana



Pēdējā laikā mūsu baseinā ir pieejama tāda fizisko vingrinājumu sistēma kā TRX. Šis ir salīdzinoši jauns, bet ātri kļuvis populārs vingrošanas veids.



Baseinā ir telpa, kas sākotnēji bija paredzēta skvoša spēlēšanai, taču skvošs mūsu novadā nav tik populārs. Un mums izdevās skvoša telpu iekārtot tā, lai tagad visu nepieciešamo gan skvoša, gan TRX nodarbībām varētu izvietot dažu minūšu laikā.



TRX nodarbības īstenojam ar trenera palīdzību - treneris pats komplektē grupas, pats tās vada, savukārt skvoša telpu izīrējam trenerim un nodrošinām tiem, kuri dodas uz TRX, ar 20% atlaidi peldbaseina apmeklējumam. Starp citu, mūsu cenas TRX nodarbībām ir tikpat saprātīgas kā baseina apmeklējumam - tās nevar salīdzināt ar cenām, piemēram, Rīgā.



Starp citu, TRX sistēmu var praktizēt bez trenera. Internetā ir daudz apmācību video. Un ar atbildību varu paziņot, ka ar vienu TRX nodarbību un vienu peldbaseina apmeklējumu nedēļā pilnīgi pietiek jebkuram cilvēkam, kurš vēlas uzturēt savu ķermeni labā formā.



Drošība ir daļa no pakalpojuma



Baseinā vienmēr atrodas glābējs – baseina darbinieks, kurš uzrauga visu ūdens virsmu un spēj sniegt pirmo palīdzību. Visi mūsu glābēji ir beiguši kursus tās nodrošināšanā. Tas attiecas arī uz to, kas var notikt ūdenī un citās ārkārtas situācijās. Glābēji ir apguvuši speciālos glābšanas kursus – arī peldbaseina apstākļos.



Mums ir arī pirmās palīdzības aptieciņa; to varat pajautāt baseina reģistratūrā.



Facebook un informācija pa tālruni



Šodien visām programmām, jaunajām iespējām un visiem citiem baseina jaunumiem vislabāk ir sekot līdzi baseina Facebook lapā - to ir ļoti viegli atrast pēc vārdiem “Krāslavas peldbaseins”. Visu informāciju var iegūt arī, zvanot pa tālruni 62 904 553.



 



Gļebs BEĻAJEVS