Kā jau vēstījām, pagājušajā nedēļā, 14.martā, Krāslavā viesojās veselības ministrs Hosams Abu Meri. Delegācijas sastāvā bija arī parlamentārais sekretārs Artjoms Uršulskis, ministra biroja vadītāja Renāte Gremze, veselības ministra padomniece komunikācijas jautājumos Ilona Oša, Valsts sekretāra vietniece veselības politikas jautājumos Antra Valdmane, Veselības inspekcijas vadītāja Anita Slokenberga, Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns un veselības ministra padomniece juridiskajos jautājumos Līga Āboliņa.
Reģionālajai vizītei bija atvēlētas divas dienas. Pirmajā dienā, 13. martā, ministrs apmeklēja Ludzas medicīnas centru, pēc tam apskatīja apstākļus, kādos ģimenes ārstu prakses sniedz pakalpojumus Lūznavā un Maltā. Pēcpusdienā delegācija apmeklēja Rēzeknes slimnīcu.
Ceturtdien, noteiktajā laikā Hosams Abu Meri ieradās Krāslavas slimnīcā, kur viņu jau gaidīja pārējie delegācijas dalībnieki un Krāslavas novada pašvaldības vadītājs Gunārs Upenieks. Slimnīcas pirmajā stāvā Hosamu Abu Meri sagaidīja Krāslavas slimnīcas vadītājs Aleksandrs Jevtušoks un viņa vietniece Jeļena Ogorelova.
Pusotras stundas laikā, kas tika pavadīta Krāslavas slimnīcā, ministrs un delegācijas dalībnieki ar slimnīcas vadītāju un novada pašvaldības vadītāju pārrunāja aktuālākos jautājumus un to iespējamos risinājumus. Aleksandrs Jevtušoks novadīja arī nelielu ekskursiju pa slimnīcu, stāstot un uzskatāmi parādot medicīnas iestādes iespējas.
Aleksandrs Jevtušoks par tikšanās gaitu stāsta: “Tā kā ministrs Krāslavā bija pirmo reizi, viņam tika pastāstīts par visu slimnīcas struktūru kopumā, kas ietver ne tikai medicīnisko, bet arī komunālo daļu (katlu telpa, veļas mazgātava, ēdināšanas nodaļa utt.).
Mēs izgājām cauri terapijas, ķirurģijas un uzņemšanas nodaļai. Apskatījām slimnīcas kabinetus un to aprīkojumu ar medicīnisko aparatūru, kā arī poliklīnikas kabinetus, kur tiek veikta ārstēšana un diagnostika gan ambulatoriem, gan stacionāriem slimniekiem.
Pamatojoties uz vizītes rezultātiem, redzot, kā Krāslavas slimnīca ir aprīkota ar medicīnisko aparatūru un kā aprīkotas nodaļas un kabineti, ministrs sniedza pozitīvu vērtējumu iepriekšējos periodos paveiktajam un tam, ko plānojam turpmākajos gados. Plānots pilnveidot poliklīnikas endoskopijas kabineta, dienas stacionāra un ķirurģijas kabineta aprīkojumu.
Diskusijas laikā tika aktualizēti jautājumi, kas kādu laiku netika risināti. Piemēram, tika apspriests jautājums par finansējuma piešķiršanu podologa (ārstnieciskās pēdu aprūpes speciālista) kabinetam, kas ir ārkārtīgi nepieciešams pacientiem ar cukura diabētu. Kabinetā ir viss nepieciešamais aprīkojums un piederumi. Ir arī sertificēts speciālists, kurš jau sācis strādāt Krāslavas slimnīcā.
Tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar pacientu uzņemšanas nodaļu finansēšanas un darbības likumprojektu. Atbildīgās personas uzklausīja speciālistu priekšlikumus. Ceru, ka iespēju robežās izteiktās vēlmes tiks ievērotas un ņemtas vērā. Rezultāts būs zināms, kad Ministru kabinets pieņems likumprojektu.”
Aleksandrs Jevtušoks uzsvēra, ka saņemtais valsts pasūtījums stacionārās un ambulatorās ārstēšanas, mājas aprūpes (rehabilitācijas) un zobārstniecības jomā ļauj turpināt darbu. Tāpat kā citās valsts medicīnas iestādēs, galvenā un ļoti nopietna problēma joprojām ir personāla trūkuma jautājums. Ir vajadzīgi ne tikai ārsti, bet arī medicīnas māsas. Kā stāsta Krāslavas slimnīcas vadītājs, pēdējā speciāliste, kas šeit ieradās strādāt pēc izglītības iegūšanas - akušiere-ginekoloģe Diāna Pustovoitova 1994. gadā. Šodien viņa vada Daugavpils reģionālās slimnīcas dzemdību nodaļu un pieņem pacientus Krāslavas slimnīcā.
“Ja netiks atrisināts jautājums par to ārstu un kvalificētu veselības aprūpes speciālistu rindu papildināšanu, kuri strādās perifērijā, tad ārstniecības iestādes darbība būs jābremzē vai, sliktākajā gadījumā, jāslēdz. Tās nav iepriecinošas perspektīvas,” uzsvēra A. Jevtušoks.
Atsevišķs sarunu temats ar ministru bija digitalizācija. Faktiski šī ir medicīnas sistēmas pāreja uz digitālo vidi, kad visi pacienta izmeklējumu rezultāti, kā arī viņa apmeklēto ārstu slēdzieni būs pieejami elektroniskajā sistēmā e-veselība. Šīs sistēmas ieviešanai būtu jāsamazina dublēšanās un jānodrošina kvalitatīvāks mediķu darbs.
Pēc Krāslavas slimnīcas apmeklējuma, lūdzu veselības ministra Hosama Abu Meri komentāru par redzēto reģionālajā vizītē. Ministrs atzīmēja, ka viena no svarīgākajām darba jomām ir ārstu skaita palielināšana. To, pēc Hosama Abu Meri domām, var panākt, strādājot vairākos virzienos vienlaikus. Jau ir veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos par rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtību, tiek strādāts arī pie sadarbības ar pašvaldībām, kuras ir ieinteresētas jaunu speciālistu (ārstu) iegūšanā. Turklāt jaunos speciālistus var piesaistīt, piedāvājot ne tikai darba vietu, bet arī dzīves vietu, izglītības iestāžu pieejamību un citus dzīvei nepieciešamos pakalpojumus.
Kopumā ārstniecības iestāžu darbu Latgalē ministrs novērtēja pozitīvi un piebilda, ka, piemēram, uz dažiem pakalpojumiem rinda ir vairākas reizes īsāka nekā galvaspilsētas slimnīcās. Noteikti ir vērts mēģināt uzturēt sniegto pakalpojumu sarakstu un iespēju robežās nodrošināt slimnīcas ar nepieciešamo personālu. “Tehniski ārstniecības iestādes Latgalē ir aprīkotas ar visu nepieciešamo iedzīvotāju apkalpošanai. Nupat redzējām labiekārtotos zobārstu un higiēnista kabinetus Krāslavā.”
Pēc Krāslavas slimnīcas apmeklējuma veselības ministrs Hosams Abu Meri un delegācija devās uz Preiļu slimnīcu, pēc tam uz Līvānu slimnīcu.
Jeļena AVSJUKEVIČA
Autores foto
