Pagājušo ceturtdien Rīgā, Vides aizsardzības un reģionālas attīstībās ministrijas ēkā, notika tikšanās “Mediju brokastis”, ar Latvijas Vides aizsardzības un reģionālas attīstībās ministru Juri Pūci, kurš informēja mediju pārstāvjus par savu dalību ANO ģenerālsekretāra organizētajā Klimata rīcības samitā, kas 23. septembrī notika Ņujorkā, ASV.
“Mediju brokastīs” piedalījās arī Klimata pārmaiņu un adaptācijas politikas nodaļas vadītāja Elīna Baltroka.
J. Pūce: “Šodien mūsu sarunas tēma ir klimata pārmaiņas. Manuprāt, tā ir visnozīmīgākā tēma, kas skar cilvēci. Nākamnedēļ es piedalīšos ļoti nozīmīgā pasākumā. ANO ģenerālsekretārs Antonio Guterešs organizē klimata rīcības samitu, kura mērķis ir veicināt un palielināt valstu apņemšanās un ambīcijas klimata pārmaiņu mazināšanā un Parīzes nolīguma īstenošanā. Par to ir jāvienojas ANO dalībvalstīm, bet politiskā vienošanās par šo jautājumu ir diezgan grūta.[…] Klimata pārmaiņas ir reālas, mēs tās izjūtam arvien izteiktāk un novērst šo pārmaiņu negatīvo ietekmi un pieaugumu ir mūsu paaudzes atbildība. Šis ir brīdis, kad Latvijai līdz ar citām valstīm ir jāizšķiras mēs esam daļa no klimata pārmaiņu problēmas vai esam daļa no risinājuma. Es esmu gatavs starptautiski apliecināt, ka Latvija jau ir ceļā uz klimata pārmaiņu ierobežošanu. Mēs atbalstām virzību uz klimatneitrālitāti būtiski samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas transportā, rūpniecībā un lauksaimniecībā. Jā, tās būs pārmaiņas, bet reizē arī jaunas iespējas attīstīt jaunas “zaļās” industrijas.“
Elīna Baltroka informēja, ka 21. septembrī notiks jauniešu samits, kurā piedalīsies divi jaunieši no Latvijas.
Tur viņiem arī būs iespēja izteikt savu viedokli un apspriest klimata jautājumus. 23. septembrī Latvija sadarbībā ar Lietuvu, Čehiju un OECD organizē augsta līmeņa diskusiju par klimata politiku un labklājību. Ministrs J. Pūce piedalīsies paneļdiskusijā īpaši uzsverot Latvijas izaicinājumus un iespējas saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Lai pārrunātu aktuālo attīstību gan saistībā ar ES klimata politiku, gan arī apmainītos ar pieredzi un spriestu par sadarbības iespējām klimata pārmaiņu ierobežošanā, ministram plānotas arī tikšanās ar vairāku valstu pārstāvjiem. Paredzēts, ka ministrs piedalīsies arī citos klimata jautājumiem veltītajos pasākumos gan nedēļas nogalē pirms samita, gan paralēli ar Klimata rīcības samitu. Klimata rīcības samits ir viens no būtiskākajiem un lielākajiem šogad notiekošajiem klimata pasākumiem, kurā aicināti piedalīties virkne pasaules valstu līderu, klimata aktīvistu, starptautisko organizāciju un uzņēmumu vadītāji. Pēc šobrīd pieejamās informācijas dalību samitā ir apstiprinājuši gandrīz visi Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāji, kā arī Eiropas Savienības Padomes Prezidents Donalds Tusks.
Kaut arī pasaules valstis ir apņēmušās cīnīties ar klimata krīzi, pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijas turpina augt. Ar ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu valstis apņēmās noturēt pasaules vidējās temperatūras pieaugumu vismaz 2oC robežās, taču šī brīža valstu plāni siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā nav atbilstoši šim mērķim.
Antonio Guterešs atzinis, ka samitu organizē tieši tāpēc, lai mobilizētu politisko līderību un ambīcijas klimata jomā, aicinot valstis uzsākt procesus nacionālā līmenī, paust konkrētas apņemšanās, lai jau nākamgad varētu iesniegt ambiciozākus plānus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai Parīzes nolīguma ietvaros. Eiropas Savienībai un visām tās dalībvalstīm ir kopīga apņemšanās Parīzes nolīguma ietvaros darbs jau ir uzsācies, lai aktualizētu Eiropas Savienības apņemšanos Parīzes nolīguma mērķu īstenošanai.
Tikšanās noslēgumā žurnālisti lūdza ministru pastāstīt sīkāk par Latvijas lomu samitā.
J.Pūce: ”Klimata problēma nav vienas vai dažu valstu problēma, un tikai kopīgiem spēkiem var mainīt šo problēmu uz labo pusi. Jāatzīst, ka ir liela daļa dalībvalstu, kuras nav gatavas atzīt šo problēmu. Tāpēc notiek pārrunas, lai pārliecinātu visas dalībvalstis, ka šī problēma ir svarīga. Latvijas iedzīvotāji, kā līdzvērtīga Eiropas Savienības daļa, esam līdzatbildīgi klimata jautājumos. Sakarā ar to Latvija cenšas ne tikai sekot klimata politikai, bet arī to veidot un mēs uzņemamies atbildību par to, lai pasaulē spētu par to vienoties. Latvijā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījies kopējais nokrišņu daudzums, ir samazinājušies nokrišņi sniega formā ziemā. Savukārt vasarā mēs saskaramies ar plūdiem. Tas ietekmē Latvijas augu valsts izmaiņas. Nāk klāt tādas augu sugas, kas te nav bijušas. Savukārt, izzūd tādas sugas, kas klimatu ietekmē tieši. Un klimata izmaiņas ietekmē arī mūsu veselību. Klimata pētnieki ir atzinuši, ka šīs pārmaiņas pilnā mērā neizdosies novērst, mēs esam pāri tam punktam, kad ir iespēja atgriezt atpakaļ šo efektu. Sakarā ar to mums ir nepieciešams minēto problēmu mazināt.”
“Mediju brokastīs“ piedalījās Artis BATARĀGS
