Otrajā fotoplenēra dienā devāmies uz Naujieni, kur Daugavas krastā bija norunāta tikšanās ar biedrības “Kroma kolna bruoliste” biedriem, lai liekot lietā fotoplenēra teorētiskajā daļā gūtās zināšanas, veidotu fotostāstu.
Norunātajā vietā pie Daugavas nokļuvām pirms saullēkta. Biju tur pirmo reizi, un šī vieta mani apbūra ar savu skaistumu, tur var just “vēstures elpu”, tāpēc, atgriežoties mājās, sameklēju informāciju par pilskalnu: “Naujenes pilskalns veidots līdz 25 m augstā un stāvā Daugavas ielejas krastā, ko ietver divas sānu gravas. 1275. - 1277. g. Livonijas ordeņa mestra Ernesta fon Rācenburga vadībā agrākās latgaļu koka pils vietā šeit tika uzcelta mūra pils. Tūlīt pēc pils uzcelšanas, 1278. gadā, to aplenca lietuviešu karaspēks karaļa Troidena vadībā. 13. gs. latgaļu apdzīvotajā teritorijā ietilpa arī tagadējās Latgales DA daļa, kas kopš 1264. gada bija ordeņa īpašums. Daugavas kreisajā krastā sēļu apdzīvotie novadi sniegušies līdz Naujenei, kas, lai gan atradusies Daugavas labajā krastā, 1259. gada dokumentā minēta kā sēļu zemes robežas galējais austrumu punkts. Pie Naujenes atradās viena no 3 galvenajām Daugavas šķērsošanas vietām, kuras lietuvieši izmantoja, lai iebruktu Vidzemē. Līdz 16. gs. vidusdaļai pils kalpoja kā Dinaburgas komtura rezidence. 1577. g. to nopostīja Ivana Bargā karaspēks. Pēc šī notikuma Dinaburga zaudēja savu stratēģisko nozīmi, un jaunas nocietinātās būves celtniecība tika uzsākta vietā, kur tagad atrodas Daugavpils.
Iveta Leikuma
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 76 (03.10.2017.)
