Oktobris ir mieness, kod daudzuos pasauļa vītuos gūdynoj seniorus – cylvākus ar dzeivis pīredzi, kas palykuši par stypru pamatu kai saimem, tai sabīdreibai kūpumā. Oktobrī svieteituo Storptautyskuo senioru dīna ir atguodynuojums, ka laiks, gudreiba i mīlesteiba ir vysduorguokuos duovonys, kū vacuokuos paaudzis duovoj jaunuokajom.
Seniori ir kai dzeivys gruomotys – jī tur sevī viesturyskuos līceibys, tradicejis i vierteibys, kas nav atrūnamys nivīnā vuiceibu gruomotā. Jūs dzeivis stuosti vuica pacīteibu, iztureibu i spieju uzturēt ciļvieceibu ari gryutūs laikūs. Bīži viņ taišni nu vacvacuoku bārni pyrmū reizi dzierd tautysdzīsmis, īsavuica omotus, izzynoj dzymtys saknis. Tys ir nanūviertejams duorgums, kas veidoj identitati i pīdareibys sajiutu.
Aulejis pogosta bibliotekys reikuotais pasuokums - veļteits Leonginys Umbraško atmiņu stuostim, 2024.g.
Tymā pošā laikā senioru byušona kluotyn jaunīšu dzeivē roda ari emocionalu drūseibu. Jī ir tī, kas ar sirsneibu i pacīteibu vuica, ka klaidys ir daļa nu dzeivis i cylvāka vierteiba ir na tik sasnāgumūs, bet ari prasmē byut laipnam, jiuteigam i gotovam paleidzēt. Seniori ir tylts storp paguotni i nuokūtni, nūdrūsynojūt, ka zynuošonys i gudreiba laika gaitā napagaist.
Svietejūt Senioru dīnu oktobrī, mes na tik gūdynojam vacuokuos paaudzis īguļdejumu, bet ari aicynojam puordūmuot sovu kasdīnys attīksmi. Voi mes pīteikūši bīži sokom "paļdis"? Voi mes atrūnam laiku, lai runuotu, klauseitūs i paleidzātu? Senioru dīna atguodynoj, ka cīnam i pateiceibai navajadzātu byut par vīnys dīnys nūtykumu, bet gon par īrodumu myusu dzeivē.
ANO Generaluo asambleja 1991. godā pasludynuoja 1. oktobri par Storptautyskū senioru dīnu, kab pīvārstu sabīdreibys viereibu dzeivuotuoju nūvacuošonys i vacuoku cylvāku problemom. Ari Latvejis Saeima 2009. godā 1. oktobri nūsaceja par Storptautyskū senioru dīnu, izdorūt izmainis lykumā.
Aulejis dzeivuotuoji fotografis Sarmeitis Bogdanovičys izstuodis atkluošonā Aulejā (nu kreisuos): Rita Liepiņa, Janīna Dzalbe, Anna Dzalbe, Ināra Liepiņa, Nina Dzalbe, 2022.g.
Pīters Dzalbs (vacuokais kungs Aulejis pogostā) i Janīna Dzalbe Aulejis TN, jī nav radinīki, tik uzvuordu sakriteiba, kas Aulejis pusei rakstureiga
1935 godā Aulejis pogosta teritoreja, kas ītylpa Daugovpiļs apriņkī, beja 128 km2 i tymā dzeivuoja 7336 dzeivuotuoju. (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga: A/S Preses nams. 2001—2002). Nu 1989. goda pogosta dzeivuotuoju skaits kotru godu sasamazynoj, i itei tendence vys turpynojās. Kai viestej Centraluos statistikys puorvaļdis dati, 2025. goda suokumā Aulejis pogostā beja 389 deklarātī dzeivuotuoji, nu kurūs 116 ir vacuoki par 65 godim. Ir 26 bārni i jaunīši vacumā nu 0 leidz 17 godim. Bet juoatzeimoj, ka dažim Aulejis pogosts ir tik deklarātuo, na faktiskuo dzeivis vīta.
Statistika ir skumeiga, tok tys nav īmeslis nūlaist rūkys i pasadūt bezcereibai i dryumuom dūmom, nu kurūs nivīnam napaliks lobuok. Svareiguokais ir saprast, ka kotram cylvākam ir vierteiba i nūzeime kūpīnys atteisteibā i byušonā iz prīšku. Deļtuo byutu vierteigi radeit taidu vidi, kurā kotrys izjustu pīdareibys sajiutu, tyktu nūdrūsynuots ar informaceju par svareigom lītom, izmaiņom lykumdūšonā i.c., ar īspieju sajimt pakolpuojumus i baudeit kulturys aktivitatis sovā dzeivis vītā.
Oktobra mieneša stuosts byus par Aulejis pogosta seniorim, jūs atmiņom, dzeivis pīredzi, vieliejumim jaunīšim, kurūs ir vierteigi īsaklauseit. Oktobra stuosts "Aulejis stuosti" serejā autorei beja dīzgon gryuts - seniorim ir tik boguota dzeivis pīredze, tik daudz atmiņu, bet jim vysim ir vīna kūpeiga īzeime: kauneiba i sovys vierteibys naapsazynuošona. Varbyut tuos ir padūmu laika sakys, deļtuo seniorim redzīs, ka jūs dzeivē nav nikuo eipaša i īveireibys cīneiga, kū vajadzātu publiskuot. Koč i sarunuos teik atkluoti daudzi interesanti fakti, kas īzeimej kai tuo laika dzeivi, tradicejis i vierteibys, tai aizraunūšys līceibys par kotru cylvāku kai stypru personeibu ar sovim hobejim i talantim, ar sovim liktiņa pagrīzīnim, suopem i laimis šaļtem. Par kotru senioru varātu saraksteit atsevišku gruomotu. Taišni tod autore maineja stuosta suokūtnejū ideju i izveiduoja vīnu sižeta lineju, apkūpojūt senioru stuostus i atminis, partū ka vysus stuostus vīnoj kūpeigys temys.
Aulejis pogosta seniori, taipoš kai sevkura cyta pogosta, ir paaudze, kas nas iz sovu placu nūzeimeigu vaļsts viesturis i pīredzis daļu. Jūs dzeivis stuosti ir cīši saisteiti ar gryutu dorbu, pīticeibu i spieju izdzeivuot gryutūs laikūs. Tok, koč i jī ir pīroduši pi gryuteibu, puormainis myusu dīnu pasaulī, straujais dzeivis temps i sabīdreibys nūvacuošona roda jaunus izaicynuojumus, ar kurim lauku seniorim bīži viņ ir juosasadur vīnim pošim.
Vairums senioru bierneibu pavadeja kara i pieckara godūs, kod dzeive beja skorba i nabadzeiga. Daudzi jau agrā vacumā beja spīsti paleidzēt vacuokim saimisteibā voi pat kolhoza dorbūs teirumā i fermuos. Bārnim nabeja ni myusu dīnu ierteibu, ni rūtaļu, ni izklaidis; jūs kasdīna sastuovēja nu pīnuokumu i dorba. Daudzim da školai vajadzēja īt kuojom vairuokus kilometrus, bīži viņ zīmā - caur viejputnim i soltumā. Itei pīredze jim vuiceja iztureibu, pacīteibu i cīnu pret dorbu - vierteibys, kurys jī cīnej leidz šai dīnai.
Nu kreisuos: Anna Dzalbe i bejušuo bibliotekare Leongina Umbraško Aulejis TN, 2025.g.
Myusu dīnuos daudzi seniori vēļ dzeivoj vīnsātuos dzymtajā pusē vīni poši, partū ka jūs bārni i unuki dzeivoj piļsātuos voi ir aizbraukuši iz uorzemem peļneit iztikšonu i tī jau ir izveiduojuši sovys saimis. Sasamazynojūt dzeivuotuoju skaitam, ir sātys, kur tyvuokī kaimini ir vairuoku kilometru attuolumā. Tys roda vīntuleibys i socialuos izolacejis sajiutu. Daudzim seniorim ir gryuteibys uzturēt sātys, izkurynuot ustobys, a attuolums apgryutynoj puortykys voi medikamentu īsaguoduošonu voi uorstnīceibys īstuožu apmekliešonu, eipaši zīmā. Tok kotram senioram ir kaids radinīks ci kaimiņš, kas paleidz. Ari pogosta socialuo darbineica Janīna Vonoga ir atsauceiga, pretimīmūša i paleidz na tik ar padūmim, bet ari praktiski, i dora vaira, nakai prosa juos dorba pīnuokumi.
Veidojūt mieneša stuostu, pyrmuo persona, ar kuru autore guoja runuot, beja bejušuo Aulejis pogosta feldšere Anna Ūzoleņa. Annai ir cīši loba atmiņa i boguots stuostu kruojums: i par sovu saimi, i par Aulejis pogosta saimem vysmoz treju paaudžu garumā, partū ka jei vaira nakai 40 godu struoduoja par feldšeri kai Škipu medpunktā (nu 1968. goda apreļa), tai Aulejis feldšeru punktā. Feldšeris profeseja ir davuse Annai īspieju tikt par daudzu nūtykumu oculīcinīku i viesturis līceibu globuotuoju, bet na vysu var izstuosteit i padareit publisku! Ir bejuši i kuriozi, i gryutys šaļts, bet Anna pastreipoj tam laikam rakstureigu īzeimi - draudzeibu, izpaleidzeibu i prasmi atrast īmesļus kūpeigim svātkim i kaimiņu saīšonom. Tū aplīcynoj ari albumūs savuoktuos kartenis, par kurom Annai ir sovys atminis i stuosti. Niu, 78 godu vacumā, Anna aktivi nūsadorboj ar pīmuojis duorzu – audzejūt pukis, kurys olpom rūtoj Aulejis Sv. Marijis Magdalenys bazneicys oltorus. Zīmys vokorūs Anna pīroksta sovys atminis i puordūmys. Skaitūt uztycātuos pīzeimis, rūnās dūma, ka ite i cytim byutu aizraujūša losomvīla, ka izdūtu gruomotu, deļtuo ka Annai ir talants izsaceit dūmys iz papeira. Anna, nasaverūt iz tū, ka bierneiba nabeja vīgla, vystik grybātu atsagrīzt tymā laikā, kod beja vyss, kas vajadzeigs laimeigai bierneibai: vacuoku apryupe, sarunys, gruomotys, draugi, ar kurim breivais laiks pavadeits dobā i rūtaļuos. Anna jaunīšim vielej byut labsirdeiguokim pret vysim i vysu, muocēt labi atsapyust bez kuļdinīku i datoru, kai ari naaizmierst par dorbu, kas ir vysa pamatā!
Bejušuo feldšere Anna Ūzoleņa ar kolegim nu Aulejis pogosta puorvaļdis
Bejušuo feldšere Anna Ūzoleņa ar kolegim nu Aulejis pogosta puorvaļdis
Pedagogejai, muzykai i dzīsmei veļteita dzeive. Itūs vuordus var saceit par Aļbertu Stepiņu, kura vacuoki ir nu Aulejis pusis, bet pats Aļberts pīdzyma Slūkā 1954. godā, koč ari nadaudz vāluok saime puorsacēle atpakaļ iz dzymtū pusi, i ite puorguoja ari Aļberta školys godi. Tuoļuok sekuoja vuiceibys Rēzeknis muzykys vydsškolā, armejis godi, kur Aļberts spielēja orkestrī. Piec armejis jis suoce struoduot Aulejis pamatškolā par muzykys školuotuoju i vuicejuos Daugovpiļs Pedagogiskajā institutā. Kod Aļbertam tyka pīduovuota īspieja ari byut par orūdvuiceibu školuotuoju, jis pabeidze studejis Rēzeknis Augstškolā.
Muzykants Aļberts Stepiņš Aulejis TN, 2023.g.
Itūšaļt Aļberts ir Konstantinovys sīvīšu vokaluo ansambļa "Vēja zvans" i Aulejis sīvīšu ansambļa "Noskaņa" vadeituojs. Ar ansamblim jis aktivi pīsadola vysūs kulturys pasuokumūs nūvodā i uorpus tuo. Spielej varganis draudzis bazneicā. Saimnīkoj sovā zemnīku saimisteibā. Aļberta vieleijums jaunajai paaudzei piļneibā atbylst juo dzeivis rytmam: "Vuiceitīs, dūmuot, analizēt i byut aktivim!"
Sovutīs Janīna Dzalbe (86 godi) Aulejā pazeistama kai gūda saimineica jau vaira nakai 50 godu i kļocku cepieja. Jei ir bejuse kluotyn ari vairuoku paaudžu prīcys i bādu šaļtīs, kluojūt mīlasta goldus. Janīna vysod bejuse kai vītejūs kulturys pasuokumu aktiva apmaklātuoja, tai leidzbraucieja iz tuolejim nūvodim. Juos argumentaceja beja: “Pīsadaleišu vysur, cikom variešu! Varbyut atīs laiks, kod gribiešu, tok vaira navariešu!” Cik jauki byutu, ka ari jaunuoki ļauds tai dūmuotu i īsadrūsynuotu dareit! Tagad vys Janīnai veseleiba nav tik stypra, bet jei vys vēļ apsavaicoj, kas i kod nūtiks tautys nomā. Janīna ir intervāta Latvejis Radejis raidejumā “Viensētu stāsti", Latvejis Televizeja Janīnys sātā filmiejuse sižetu par kļocku cepšonys tradiceju Aulejā, i godu gaitā pi Janīna ir gastejuši vysaidu ekspediceju puorstuovi Janīna vys vēļ ir prīceiga sagaideit sevkuru cīmā. Jai pateik daleitīs atmiņuos, koč i dzeive nav bejuse vīgla - kara godu šausmys, pieckara gryuteibys i gryuts dorbs, div dālu prīšklaiceiguo nuove… Vystik Janīna nav pagaisynuojuse humora izjiutu, dzeivisprīcu i gribiešonu struoduot. Juos vieiejums kotram ir saisteits ar tū, bez kuo jei navar iztikt – ar dorbu! “Kab koč kas byutu, juostruodoj! I navajag čeikstēt, partū ka bez dorba nikuo nabyus!”
Bejušuo bibliotekare Leongina Umbraško, kurys dzeivis ceļš suocēs 1952. godā Kombuļu pogosta Andžānu cīmā, sovu vuordu nūteikti ir īrakstejuse Aulejis pogosta viesturē. 1972. godā pabeiguse Reigys Kulturys i izgleiteibys tehnikuma biblioteku nūdaļu i suokuse struoduot Aulejis cīma bibliotekā, kur pavadejuse 40 godu. Leongina ir padarejuse lelu dorbu, savuocūt i apkūpojūt nūvodpietnīceibys materialus par Aulejis ļaudim: Pīteri Stepiņu (viesturnīks, arheologs, školuotuojs), Ilmāru Veceli (pūdnīks) i nūvadnīkim Konstantinu Raudivi (filozofs, rakstnīks), par dzejnīkim Mareju Andžāni i Valdi Krāslavieti, kai ari savuokuse materialus par rakstneicu Naaizmierstuli, Aulejis Sv. Marijis Magdalenys Romys katuoļu bazneicu, etnografiskū ansambli "Aulejis sīvys", Aulejis pogosta apdzeivuotūs vītu viesturi, ļaudim, dobu, azarim, upem, folklorys i kulturys dzeivi, saimisteibom, bibliotekys viesturi i daudzu pasuokumu nūtikšonu. Ari poša Leongina turpynoj apmeklēt vītejūs pasuokumus tautys nomā i bibliotekā. Jei vēļ ir aktiva gruomotu skaiteituoja. Iz vaicuojumu, kū jei nūvālātu jaunuotnei, Leongina atbiļdēja: “Izmontuot vysys īspiejis i izgleituotīs, skaiteit gruomotys, interesētīs par sovom saknem i vītejū viesturi i dareit palīkūšys i vierteigys lītys!”
Bejušuo feldšere Leontine Dzalbe Kruoslovys kulturys nomā, sajamūt apbolvuojumu nominacejā “Myuža īguļdejums”, 2023. g. novembris
Itū stuostu varātu turpynuot i turpynuot, partū ka vēļ tik daudz interesantu personeibu palics "aiz kadra", pīmāram, Regīna Pudnika, vacuokuo kuņdze Aulejis pogostā, kas dzeivoj Škipu cīmā (94 godi) voi Pīters Dzalbs, vacuokais kungs, kurs dzeivoj Vaišļu cīmā i sovu 87. dzimšonys dīnu svieteja oktobrī. Aizraunūša saruna byutu ar aulejīti profesori Ritu Liepiņu, bejušū feldšeri Leontini Dzalbi, bejušū posta vadeituoju Valentīnu Vaišli, etnografiskuo ansambļa "Aulejis sīvys" īprīkšejūs sastuovu dzīduotuoju Aneli Vonogu, rūkdorbu meistarem Reginu Dzalbi, Viļheļmini Stepiņu, Valentinu Viguli, kai ari ar daudzim cytim pogosta seniorim.
Aulejis gūdu saimineica i kļocku cepieja Janina Dzalbe sovā sātā, 2024. g.
Senioru dzeive ir līceiba par jūs spieju pīsalāguot, izturēt i saglobuot optimismu i gaišu redzīni iz dzeivi ari gryutūs apstuokļūs. Tok jūs dzeivis kvalitate lelā mārā ir atkareiga nu sabīdreibys attīksmis - kai mes varim nūviertēt jūs īguļdejumu i snēgt atbolstu tī, kur tys ir vajadzeigs. Svareigi ir veicynuot sabīdreibys īsasaisteišonu i styprynuot ciļvieciskuos saitis paaudžu vydā. Taišni seniori ir saglobuojuši myusu kulturys saknis, volūdu i tradicejis. Jūs pīredze ir vierteiba, kas ir peļnejuse atzineibu i pateiceibu. Tys ir svareigi seniorim, ari tymuos šaļtīs, kod jī soka - nu, kū ta es, nu, deļkam par mani?
Gūdu saimineicys Janinys Dzalbis jubileju i kuozu pīminis i pateiceibys medalis, palykuse nalela daļa nu kolekcejis
Deļtuo, lai oktobris palīk par īspieju otkon īsavērt senioru acīs i īraudzeit tī gaismu, kas īt nu dzeivis pīredzis, mīlesteibys, i naizmārojamys spiejis dūt nu seve cytim. Partū ka, cīnejūt seniorus, mes styprynojam sovys saknis i nūdrūsynojam, ka ari paaudzem iz prīšku byus ceļa zvaigznis, kas ruoda ceļu.
Ilze VOVKA
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2025
Par projekta “Aulejis stuosti” rakstu saturu atbild to autors.
