Visvairāk — izglītībai!

Domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts pastāstīja, ka no kopējiem plānotajiem izdevumiem vislielāko īpatsvaru veido izdevumi izglītībai — Ls 2281994 jeb 42,22 % no kopējiem izdevumiem. Lielais īpatsvars izskaidrojams ar to, ka pašvaldības teritorijā darbojas divas vidusskolas, piecas pamatskolas, trīs pirmsskolas izglītības iestādes, Mūzikas skola, Mākslas skola, kā arī Aleksandrovas speciālā internātskola, kas Dagdas novada pašvaldības pārziņā nonāca ar 2009.gada 1.septembri, bet pirms tam atradās Krāslavas rajona padomes pakļautībā.

Otrā lielākā budžeta izdevuma daļa atvēlēta sociālajai aizsardzībai — Ls 866438 jeb 16,03 % no kopējiem izdevumiem, veselības aizsardzībai - Ls 624111 jeb 11,55 % no kopējiem izdevumiem, valsts pārvaldei - Ls 592357 jeb 10,96 % no kopējiem izdevumiem, savukārt izdevumi atpūtai, kultūrai, sportam un reliģijai ir Ls 407234 jeb 7,53% no kopējiem izdevumiem.

V. Stikuts: “Plānojot budžetu, sociālās aizsardzības tēmai tika pievērsta īpaša pagasta pārvalžu vadītāju un sociālā dienesta darbinieku uz- manība, lai neatkārtotos iepriekšējā gada situācija, kad dažos pagastos atteicās maksāt garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu, jo līdzekļu nebija ieplānots pietiekami, līdz ar to tika pārkāpts likums. Šoreiz pieprasījām jau iepriekš izvērtēt ģimenes, jo pagastos katrs katru zina un iepriekš var pietiekami precīzi prognozēt, cik naudas vajadzēs galvenajiem diviem pabalstu veidiem — GMI un dzīvokļa pabalstiem. Pārējie pabalstu veidi, piemēram, bērnu ēdināšana, palīdzība ugunsgrēka gadījumā un citi nav tik finansiāli ietilpīgi, lai rastos problēmas ar naudas izmaksāšanu. Sociālās aizsardzības pabalstus esam nodrošinājuši, bet mani pār- steidza krasi atšķirīgās summas, ko pieprasīja pagastu pārvaldes, piemēram, no Asūnes — ap 25000 latu, turpretī no Bērziņu — kādi 6000 latu. Neņemos spriest par iemesliem, bet mēs paredzējām nelielu rezervi, jo varbūt kādā pagastā vēl ir neticība tam, ka pašvaldība var samaksāt kādreiz arī to, kas valstī noteikts kā obligāts. Iedzīvotājiem gribu uzsvērt, ka novada sociālais dienests ir vienots, novada sociālie darbinieki uz vietām ir novada administrācijas štatu sarakstā, un sociālās palīdzības sniegšanas kritēriji visā novadā ir vienādi. Nevar būt situācijas, ka kādam konkrētu pabalstu nepiešķīra vien tālab, ka viņš dzīvo Andzeļos, nevis Andrupenē vai otrādi. Var būt situācijas, kas atkarīgas no cilvēciskā faktora, piemēram, pieklājības vai uzmanības trūkums pret klientu, kas atnācis uz pagasta pārvaldi. Taču tamlīdzīgās situācijās varbūt pats cilvēks nav spējis saprotami izstāstīt savu vajadzību vai nezina, kas viņam pienākas un kas nepienākas, jo no iepriekšējiem gadiem ir arī iedzī- vojušies daži stereotipi attiecībā uz sociālo palīdzību. Lai vai kā, es no saviem darbiniekiem prasu un prasīšu turpmāk, lai katrā pārvaldē cilvēkus pieklājīgi uzklausītu un izrādītu viņiem cieņu.
Pietiekami lielu summu — 11,55 % no kopējiem izdevumiem esam atvēlējuši veselības aizsardzībai. Par šo naudu mums ir jāuztur feldšeru vecmāšu punkti pagastos (diemžēl nevaram atļauties piemaksāt par darbu feldšerpunktu mediķiem) un jānodrošina veselības un sociālo pakalpojumu centra “Dagda” darbība. Tā kā centrs vairs nesaņem rajona padomes dotāciju, bijām spiesti izlīdzināt tarifu, tagad tas ir visiem vienāds — Ls 240 mēnesī. Kuram nepietiek pensijas, piemaksā pašvaldība vai tas, kurš ievietojis pansionātā cilvēku.

10,96 % no kopējiem izdevumiem atvēlējām valsts pārvaldei — pagastu pārvaldes un novada pārvalde. Uzskatu, tas ir normāls skaitlis, jo tajā ietilpst pat tie darbinieki, kam saikne ar pārvaldi visai nosacīta, piemēram, tehniskajiem darbiniekiem. Ko gan vēl citu, kā tikai savu katlu virtuvē pārvalda lauku skolas pavārs? Bet nekur citur viņu nevar attiecināt, kā tikai pie pārvaldes darbiniekiem.

7,53% no kopējiem izdevumiem atpūtai, kultūrai, sportam un reliģijai nav daudz, varētu gribēt vairāk, piemēram, sportam, bet kādas ir iespējas, tādas tās ir. Mums tagad ir sporta darba metodiķis, kurš jau saplānojis un organizēs sporta dzīves pasākumus pieaugušajiem un skolēniem, lai aktivizētu sporta dzīvi novadā.

Budžeta kontekstā jāpiemin fakts, ka esam konsolidējuši visu pagastu kredītus vienā vietā novadā, nekādus kredīta maksājumus pagasti vairs neveic. Arī divas nesen pirktās automašīnas no Andrupenes un Ķepovas pagasta atrodas Dagdā. Novada administrācija tās neatņēma pagastiem, bet gan pārņēma. Ķepovā automašīna bija iegādāta ar atlikto līzinga maksājumu, man šķiet, tās vajadzība pagastā ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu bija apšaubāma, jo tur vienu laiku pat nevarēja izmaksāt cilvēkiem algas. Līzingu jo vairāk nespētu samaksāt no nelielā pagasta budžeta. Andrupenē vajadzība pēc automašīnas izbeidzās, kad vajadzēja veikt budžeta samazinājumu un vienlaikus ik mēnesi bija jāmaksā vairāku simtu latu līzings par automašīnu. Bet abas automašīnas faktiski strādā pārvalžu labā, jo viss transports ir sadalīts starp novada dienestiem, kuru speciālisti brauc uz pagastiem. Vajadzību daudz, īpaši šajā laikā, kad valsts centrālā vara, tēlaini runājot, pēdējo ierakumu izveidojusi Rīgā un visus pasākumus veic lielākoties Rīgā. Ne tikai mums, bet arī citu attālo novadu vadītājiem un speciālistiem tie ir lieli izdevumi. Bet ir jābrauc, ja gribi, lai kaut kas kustas uz priekšu šeit, uz vietas.”

Dagdas novada pašvaldības speciālajā budžetā kopējā ieņēmumu summa plānota Ls 153467, kurā vislielāko īpatsvaru veido mērķdotācija pašvaldības autoceļu fondam — Ls 147466, kas veido 96,09 % no kopējiem 2010. gadā plānotajiem ieņēmumiem. Ņemot vērā līdzekļu atlikumu gada sākumā (Ls 88642), izdevumi speciālajā budžetā ir plānoti Ls 229394, no kuriem lielāko īpatsvaru sastāda izdevumi pašvaldību teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai — Ls 221209 jeb 96,43 % no visiem speciālā budžeta izdevumiem.

Juris ROGA