Valsts Prezidents ir atgriezis Saeimai likumu “Par alkoholisko dzērienu apriti”. Situācija ar šī likuma pieņemšanu nav tik viennozīmīga, kā izskatās. “Jaunais Laiks” regulāri un konsekventi ilgu gadu garumā ir ticies ar vairākiem ekspertiem un jauniešiem un pievērsis uzmanību pārāk lielam alkoholisko dzērienu lietošanas daudzumam sabiedrībā. Uz vienu Latvijas iedzīvotāju, ieskaitot zīdaiņus un vecāka gadagājuma iedzīvotājus, tiek izdzerti 10,8 litri absolūtā spirta.
JL sagatavoja un 2008. gada beigās ar Saeimas deputātu balsojumu Juridiskajai komisijai nodeva likumprojektu par izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz par alkohola tirdzniecību nepilngadīgajiem stingrākus sodus gan pārdevējiem, gan papildina arī ar atbildību veikala īpašniekam (juridiskajai personai), gan pašiem pircējiem, gan aizliegumu reklamēt alkoholiskos dzērienus kinoteātros dienas seansos. Līdz šim izskatījās, ka šis iesniegtais likumprojekts apzināti tiek “marinēts” juridiskajā komisijā, tāpēc nāca priekšlikums par aizliegumu tirgot alkoholu 1. septembrī (iesniegts 2009. gada septembrī, kad par vēlēšanām neviens vēl nedomāja), kurš bija tāds kā izmisuma solis, lai pievērstu visas sabiedrības — gan tirgotāju, gan īpašnieku, gan kontrolējošo iestāžu, gan vecāku — uzmanību šajā jautājumā. Skaidri apzinos, ka šī problēma vairāk attiecas uz lielajām pilsētām, ne mazpilsētām.
Diskusija par aizliegumu tirgot alkoholu 1. septembrī sabiedrībā ir izvērsusies ļoti plaša. Domāju, ka tā nesīs tikai un vienīgi pozitīvas sekas. Ir apsveicami, ka ir dažādi viedokļi, jo tikai strīdos dzimst patiesība un ir iespēja atrast pareizāko risinājumu. Ja koalīcijā teorētiski esošā TP pamodīsies no “ziemas miega” un Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja izvilks no atvilktnes jau vairāk nekā gadu atpakaļ JL iesniegtos priekšlikumus, un veikalu un kafejnīcu īpašnieki, kuri daļēji paši izprovocēja šo situāciju, apņemas skaidri un nepārprotami sabiedrībai deklarēt, ka turpmāk ievēros likumus, kas jau tagad aizliedz nepilngadīgām personām pārdot alkoholu katru dienu, es esmu ar mieru domu par Zinību dienu bez alkohola pieņemt idejiskā līmenī pēc brīvprātības principa kā ”vienu dienu Latvijā bez alkohola”.
“...kādreiz, senos laikos latvieši nedzēra... ” — tās, protams, ir tīrās pasakas. Taču visos laikos kungi ir mēģinājuši izmantot apreibināšanu, lai slāpētu neapmierinātību ar dzīvi un nepieļautu brīvdomību. Tādēļ tie, kas nedzēra, parasti dzīvoja labāk un savu godu krogos nenodzēra.
Sarmīte ĶIKUSTE, Saeimas deputāte
.jpg)
.jpg)
