Starp mums, meitenēm, runājot...

Tiek uzskatīts, ka vīrieša lomu struktūra tiek veidota no trim faktoriem. Pirmais ir saistīts ar cerībām, ka vīrieši iegūst statusu un citu cilvēku cieņu. Tā ir statusa norma. Otrais faktors — stingrības norma. Tā ir gaidīšana no vīrieša garīgu, emocionālu un fizisku stingrību. Trešais — gaidīšana, ka vīrietim jāizvairās no sieviešu nodarbēm un stereotipu nosacītiem darbības veidiem. Tā ir antisievišķības norma.

Runājot par statusa normu, derētu just līdzi vīriešiem. Ar šo normu viņiem saistīta vesela virkne ierobežojumu. Pirmkārt, lielākā daļa vīriešu nav spējīga simt-procentīgi atbilst tai. Iznākumā daudziem ir zems pašnovērtējums. Tiek uzskatīts, ka tradicionāls vīrišķīgums — tā ir darba apjomu palielināšana un pastāvīga tiekšanās pēc darba algas paaugstinājuma, darba izvēle nevis pēc patikas, bet gan pēc tā, cik labi tas ir apmaksāts. Neatbilstības dēļ vīriešiem vērojami nopietni stresa radīti fizioloģiskie un psiholoģiskie simptomi.

Starp citu, par Japānu. Valstī, kur vīrišķīguma jēdziens ietver pilnu pašatdevi darbā, tēvi pavada ar bērniem vidēji trīs minūtes darbdienā un deviņpadsmit minūšu brīvdienās.

Kas sakāms par emocionālo stingrību, tad tiek uzskatīts, ka vīrietim jābūt emocionāli stingram, respektīvi, viņam jābūt mazjutīgam, jāspēj patstāvīgi tikt galā ar savām emocionālajām grūtībām, ko, starp citu, apstiprina tas, ka vīrieši ārkārtīgi reti vēršas pēc palīdzības pie psihologiem. Attiecības starp vīriešiem raksturo lielāka konflikta izraisīšanas pakāpe un sacensības gars, mazāka jūtu atklāšana un apspriešana nekā starp sievietēm.

Antisievišķības norma pamudina vīriešus izvairīties no sieviešu nodarbēm, darbības veidiem, uzvedības modeļiem. Vīrieši uzskata, ka jūtu izrādīšana un sevis atklāšana raksturīga tikai sievietēm un ka viņi izskatīsies nepietiekami vīrišķīgi, ja atļausies emocionālu ekspresiju. Taču savstarpējās attiecībās ģimenēs bērnam neticami svarīgs ir mai- gums un rūpes, pastāvīgs emocionāls atbalsts. Bērnam ir nepieciešams, lai viņu apmīļotu un teiktu, ka viņu mīl. Daudziem vīriešiem tādas izpausmes padodas grūti (tās viņiem asociējas ar sievišķību). Iznākumā bērni nereti izaug neziņā, vai tēvi mīlēja viņus pa īstam vai ne. Gendera atšķirības psihologus interesē ne jau vienkārši tāpat vien. Stereotipu un sociālās gaidīšanas spiediens vīriešiem izraisa nopietnas psihosomatiskas slimības. Un iezīmējusies šo slimību tendence skart aizvien jaunākus vīriešus.
Noskaidrosim, kas ir genders. Psiholoģijā genders ir sociāli bioloģisks raksturojums, ar kura palīdzību cilvēki definē jēdzienus “vīrietis” un “sieviete”.

Sociālie psihologi uzskata, ka divi galvenie cēloņi, kuru dēļ cilvēki cenšas atbilst gendera cerībām, ir normatīvs un informatīvs spiediens. Normatīvais spiediens liek cilvēkam pielāgoties sabiedrības vai grupu cerībām, lai sabiedrība viņu neatstumtu. Tas viss ļoti precīzi vērojams bērnu un pusaudžu vidē, kur vēlēšanos kļūt par savējo “barā” nosaka vairākuma bērnu un pusaudžu galvenais tips. Taču mums pašlaik ir pavisam cits stāsts. Saskaņā ar šiem stingri zinātniskajiem pētījumiem izriet, ka vīriešiem nekas netiek piedots, turpretim sievietēm tiek piedots daudz. Lai godājamiem lasītājiem tā neliktos, minēšu, lūk, kādu konkrētu piemēru. Ajatolla Homeini, Irānas valdnieks kopš 1979. gada līdz 1980. gada vidum, atcēla visus likumus, kas deva kaut kādas tiesības sievietēm, un piesprieda nāves sodu kopumā 20000 sieviešu, kuras neievēroja stingrās prasības, kas reglamentēja viņu apģērbu un uzvedību.

Tomēr mēs runājam par vīriešiem. Ja jums neradās vēlēšanās just līdzi vīriešiem viņu visai grūtajā dzīvē sabiedrībā, kur visi no viņiem kaut ko gaida, tad kaut vai aizdomājieties, ka arī vīrieši ir cilvēki. Kurš audzina topošos vīriešus? Sievietes. Te ir par ko padomāt! Kopš bērnības ieaudzinātās prasības tam, ka zēni neraud un izcieš visas grūtības, kā mēs redzam, rada lielas psihiskas un fiziskas problēmas jaunībā un brieduma gados. Es neaicinu visas māmiņas auklēties ar saviem dēliem. Taču jums jāzina, ka viņām ir tiesības paust savas emo-cijas. Un tas jāsaka jūsu zēniem. Turklāt arī zēniem jāprot apspriest savas jūtas. Viņu nākamajās ģimenēs tādā gadījumā daudzas problēmas vienkārši neradīsies.

Pietiek zinātniskuma! Pāriesim pie populāras psiholoģijas, kas, starp citu, arī bāzējas uz pētījumiem un sociāliem projektiem. Galvenā atšķirība starp vīrieti un sievieti — viņu tiešumā. Shēmā: impuss (vēlēšanās, doma, darbība) — reakcija (vēlēšanās, doma, darbība) parasti sagrozīšana nenotiek. Kad vīrietis saka: “Es gribu tuvību”, sieviete domā: “Viņš mani mīl.” Kur notiek sagrozīšana? Sievietes uztverē. Un visu planētas sieviešu mūžīgo jautājumu: “Kā viņš tā varēja?” var pāradresēt viņām, pārveidojot tādā: “Ko es esmu nepareizi sapratusi?”

Tipisks sieviešu netiešuma piemērs. Ja sieviete grib, lai vīrietis viņu apskautu, viņa saka: “Te ir tumšs, un man bail.” Vīrietis iededzina gaismu. “Viņš mani nemīl!” — nolemj sieviete. “PMS” — tā to izskaidro vīrietis.
Lai saglabātu harmoniju attiecībās, ir jāpacenšas tieši sievietēm, jo viņām ir vienkāršāk sākt domāt tieši, bet no “sieviešu loģikas” dziļas izzināšanas mūsu vīriešiem var izkust smadzenes. Tāpēc, ja jums gribas, lai jūsu vīrietis jūs apskautu tagad, jāpasaka: “Apskauj mani, lūdzu, man tagad ir smagi, un tavi apskāvieni dos man iespēju tikt galā ar grūtībām un nomierinās mani.” Un vīrietis, ja viņš sievieti mīl, noteikti apskaus viņu. Par to, ko mēs sakām “nepareizi” un kā to saprot vīrieši, runāsim mūsu nākamajā publikācijā.

Starp mums, meitenēm, runājot, līdz nākamajai publikācijai jums ir tēma pārdomām. Ja radīsies piedāvājumi apspriest kādu konkrētu jautājumu, rakstiet uz laikraksta “Ezerzeme” e-pastu ezerzeme@ezerzeme.lv. Bet, lai saņemtu bezmaksas interaktīvu psiholoģisko insultāciju, nepieciešamības gadījumā izmantojiet mājas lapu www.planeta-i.lv
Lai jums visiem jauks pavasaris!

Irina JAPIŅA, praktizējoša, sertificēta psiholoģe, psiholoģijas maģistre, Baltijas praktizējošu psihologu asociācijas locekle