Ziemāju labības pašlaik atrodas miera periodā, augšanas process ir pilnīgi apstājies, un tie gaida siltāku laiku — pavasari, lai, atsākoties veģetācijai, varētu augt, attīstīties un rudenī iepriecināt savu kopēju ar bagātīgu graudu ražu.
Lielākajā daļā Latgales novadu ziema sevi pieteica decembra sākumā ar kailsalu. Pašlaik augsne ir dziļi sasalusi un visus ziemāju laukus klāj bieza sniega sega, kas pasargā, piesedz augus no sala. Februāra pēdējā nedēļā bija pirmais atkusnis, kas nāca ar lietu, tas izveidoja nelielu garozu, pagaidām tas ziemājiem nekaitē. Gandrīz visos Latgales novados tritikāle un rudzi bija skaisti sacerojuši, tie bija sasnieguši cerošanas sākuma un cerošanas beigu stadiju, šādi sējumi parasti labi pārziemo.
Ziemas kvieši vairumā sacerojuši, bet bija atsevišķi lauki, kur augi atradās trešās lapas attīstības stadijā, šajās vietās sēju aizkavēja lietavas — nevarēja izbraukt uz lauka, bet sēkla bija sagatavota sējai — nokodināta. Šajos laukos augu ziemošanas apstākļi ir lielā mērā atkarīgi no iesētās kviešu šķirnes ziemcietības. Decembra pirmajā kailsalā nesacerojušie augi varēja daļēji varēja ciest no kailsala, jo tiem nebija lapojuma, kas piesegtu augu saknītes un pasargātu no izsalšanas. Daudzviet Latvijā ziemāju laukos ar nelīdzenu reljefu bija sakrājies liekais ūdens — lāmas, kas veicināja sakņu un sakņu kala puvju izplatību un augu izslīkšanu, vēlama bija rudenī savlaicīga liekā ūdens novadīšana. Ziemāju labībām dažviet kaitē meža dzīvnieki, tie ir gan nograuzuši augus līdz saknēm, gan pārlieku slapjos laukus mitrajā rudenī izbradājuši.
Turpmākā ziemāju ziemošana būs lielā mērā atkarīga no klimatiskajiem laika apstākļiem martā: cik ātri nokusīs sniegs, vai izveidosies ledusgaroza utt.
Anita TRŪPA, Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas vecākā eksper-te (agronomijā)
.jpg)
.jpg)
