Divos gados liels medaļu birums

Nav ne mazāko šaubu, ka medību trofeju izstādes rīkošanā ieguldīts liels darbs, par ko var pārliecināties katrs tās apmeklētājs. Taču šai izstādei pietrūka galvenā — skaidras koncepcijas. Kalniešos, uzturoties pārdomāti un vizuāli efektīvi noformētajā izstādes zālē, radās klātienes iespaids — it kā pats piedalītos medībās. Krāslavā viss ir citādi, gan katalogi tika piedāvāti vienkāršas izdrukas veidā, gan pati izstāde ir haotiska, proti, dažādu dzīvnieku medību trofejas nav nošķirtas atsevišķos stendos, bet gan izstādītas vienkopus, kas liedz iespēju salīdzināt viena veida trofejas. Turklāt dažas trofejas ir izvietotas attālāk no pārējām, to apskatīšanai jāapiet apkārt kolonnām, kas salīdzināšanai nav ērti. Arī vizuāli izstāde Krāslavā šķita nabadzīgāka. Tiesa, atšķirībā no Kalniešiem, Krāslavā izstādi bagātināja ar interesantas filmas rādīšanu par medībām. Kārtējo reizi apstiprinās tautas gudrība par pirmajiem kucēniem.

”Dzirdēju daudz apbrīnas vārdu, arī kritiku — Kalniešos, lūk, tur bija krējums, tur bija smukāk,” tādu ievadrunu pirms medaļu pasniegšanas teica medību vecmeistars Ādofs Ločmelis. “Bet laikam ti-kai tāpēc, ka šeit ņemti vērā pamatā pēdējie divi gadi, savukārt Kalniešos izstāde bija ar citu vērienu — viss, kas sarūpēts pēdējā laikā! Tāpēc jāņem par labu tas, kas ir. Labāko trofeju īpašniekiem noteikti vajadzētu aizbraukt uz republikānisko izstādi un paskatīties, ko citi ir nomedījuši, salīdzināt ar to, ko medījam mēs Krāslavas pusē un novadā. Veiksmi turpmākajās gaitās!”

Klātesošos medniekus latgaliski uzrunāja mūsu novada domes kultūras darba speciālists Jāzeps Dobkēvičs, kurš pauda lielu gandarījumu par medību izstādi, kas pirmoreiz tiek rīkota šeit, Krāslavā. Viņaprāt, medniekiem ir īpaša kultūra un ētika, kas izveidojusies simtgadēs vai pat tūkstošgadēs, jo medības ir vissenākā vīru nodarbošanās, arods. Mednieks ir tas, kurš ļoti augstu vērtē dabas dāvanas, nevis gūst baudu nogalinot. Mednieks neiet uz mežu, lai kļūtu bagāts vai slavens, viņš dzīvo saskaņā ar dabu un dabas likumiem, kur pastāv dabīgās atlases princips. Mednieks šaus, tad lai trāpītu uzreiz, viņš nekad nešaus no mugurpuses. Tā ir liela neveiksme un liels posts, ja mednieks netrāpa kā nākas un dzīvnieks mokās. Medniekiem tālab ir savas dažādas gudrības. Piemēram, dodoties medībās, viņš nometas ceļos pret rīta sauli, noņem cepuri un pateicas medību dievietei Artemīdai. Medniekam nekad nenovēl veiksmi, jo tad medības neizdosies. Medībās vienmēr pavada ar vārdiem “Ne pūkas, ne spalvas!”. Ja ceļā uz medībām satiek sievieti, labāk atgriezties mājās un turpināt lauku dar-bus.
Ja jau mednieki kultūras darba speciā-listu neizsvilpa, jāsecina, ka runāja viņš patiesību un tikai patiesību. Starp citu, Jāzeps nupat kā bija atgriezies no Polijas, kur visās pieņemšanās redzējis medību atribūtus, ar ko saimnieki lepojušies, jo šīs trofejas rāda, ka tajā vietā dzīvo īsti vīri un viņiem ir ko šeit darīt. Tālab tikai apsveicami, ka mūsu novadā saglabāta un tiek turpināta vecā tradīcija jaunā vietā.

Medniekus uzrunāja arī Krāslavas mežniecības mežzinis Oskars Radivinskis, kurš pateicās par atbalstu izstādei un iesniegtajām trofejām, ar to mēģinot parādīt citiem cilvēkiem, kādi dzīvnieki mīt mūsu mežos. Mežzinis pauda pārliecību, ka mūsu mežos var iegūt gana daudz labu trofeju un mudināja kopīgiem spēkiem saglabāt senās tradīcijas un sargāt dabu, lai tā top vēl skaistāka.
Zālē sapulcējušos aktīvās atpūtas cienītājus uzrunāja izstādes galvenais kurators, mednieks Aivars Umbraško, kurš akcentēja, ka šī nav vienkārši izstāde, bet pēdējo divu gadu medību trofeju vērtēšanas pasākums. Vērtētāji, kuri aplūko me- dību trofejas visā valstī, savu darbu sāka rīta agrumā un pabeidza vēlā vakarā, novērtējot visas iesniegtās trofejas. Viņi bijuši lielā sajūsmā par 2008.-2009. gada medību trofeju kvalitāti, par to, cik daudz zelta, sudraba un bronzas medaļu vērtu trofeju nomedīts ir tepat uz vietas. Tāpēc vēlreiz medniekiem izskanēja aicinājums braukt uz Latvijas medību trofeju izstādi “Jaunmokas 2010”, kas norisināsies Tukuma novada Tumes pagasta Jaunmoku pilī no 2. aprīļa līdz 16. maijam. Tiešām mūsu mednieki ir ieguvuši lieliskus aļņa ragus, meža cūku ilkņus un vēl šo to, ko vērts vest un rādīt.

Beidzot varēja sākt dalīt medaļas. A. Umbraško aicināja palīgā medību vecmeistarus Ā. Ločmeli un V. Gribuli, lai palīdz viņam izpildīt šo patīkamo pienākumu — apbalvot labāko medību trofeju īpašniekus. Diplomi un medaļas tika pasniegtas katrā no- minācijā. Trofeju vērtēšana notika astoņās pozīcijās. Pirmos apbalvoja plēsoņu medniekus.

Saimnieks mežā mūspusē ir vilks, bet, neskatoties uz to, viņam gadās tikt nomedītam. Augstāko atzīmi — 111,51 punktus un sudraba medaļu par vilka ādu saņēma Anatolijs Harčenko. Vienu pakāpi zemāka kaluma medaļa tika vēl diviem medniekiem: Ruslanam Stivriņam un Aivaram Brenčam. Pateicību par vērtēšanai atvesto trofeju ieguva Pēteris Maļinovskis.
Labi rezultāti ir par vilka galvaskausu — visu triju kalumu medaļas. Zelts —Vitoldam Ķiselevskim, Aleksandram Stepiņam, Aigaram Jurašam, sudrabs — Anatolijam Harčenko, Imantam Zahrenko, bronza — Ruslanam Stivriņam, Ivaram Jakušonokam un Pēterim Malinovskim.

Nākamais nopietnais plēsējs, kurš mūspusē mazāk izplatīts, ir lūsis. Līdz ar to lūša āda nebija tik plaši pārstāvēta, kā citas trofejas. Divas trofejas, rezultāti šādi: 153,18 punkti un zelta medaļa Jevgēņijam Gorjačko, sudraba medaļa — Ruslanam Stivriņam. Divas zelta medaļas ir par lūša galvaskausu, tās saņēma Jevgēņijs Gorjačko un Ruslans Stivriņš, bet pateicība pasniegta Jānim Tračumam.

Staltbrieža ragi diemžēl nav nomedīti šaipusē, bet gan Skrundas un Talsu virsmežniecībā. Trofejas patiesi ļoti skaistas, tiesa, līdz zeltam nedaudz pietrūka. Labākais rezultāts — 203,72 punkti un sudraba medaļa Aigaram Jurašam, bronzas medaļa — Pēterim Bobičam.

Majestātiskāki ir aļņa ragi. No vienpadsmit atvestajiem, desmit saņēma medaļas. Visaugstākais vērtējums — 278,98 punkti un sudraba medaļa Ivaram Jakušonokam, bronza: Igoram Nipānam, Aināram Aziņam, Anatolijam Harčenko, Pēterim Bekišam, Aleksandram Stepiņam, Anatolijam Fjodorovam, Josifam Ignatovičam, Jānim Staģim un Oļegam Dudarenokam, pateicība — Viktoram Ostapko.

Meža cūkas ilkņi nesagādāja pārsteigumus, situācija līdzīga kā pārējās mežniecībās. Tika iesniegtas 14 trofejas, visaugstāko punktu skaitu — 130,15 un zelta medaļu saņēma Jānis Tračums par savu trofeju, kurš neviltotā priekā paziņoja, ka uz šo rezultātu gājis trīs desmitgades un šodien jūtas kā olimpietis. Zelta cienīgas trofejas šajā nominācijā ir ieguvuši arī Oļegs Dudarenoks, Anatolijs Harčenko, Pēteris Maļinovskis, sudraba medaļas saņēma Oļegs Dudarenoks, Pēteris Bekišs, Jevģēnijs Vaivods, Aivars Brenčs, bronzas — Aivars Jurašs, Josifs Ignatovičs, Egils Muskars. Pateicības pasniegtas Josifam Ignatovičam, Egilam Muskaram, Pēterim Bekišam.

Kuplākais trofeju klāsts izstādē ir stirnas tēviņa ragi, kurus mednieki vairāk pazīst kā āžus. Kopumā uz vērtēšanu tika atvesti 27 eksponāti, piešķirtas 11 medaļas. Vērtētājiem atvērās mutes vaļā, kad viņi ieraudzīja stirnāžu ragus, bet — ļoti nekvalitatīvi izstrādātus. Medniekiem viņi nodeva vēlējumu pret šo jautājumu izturēties nopietnāk, jo šoreiz daudzos gadījumos ir zaudēta gan trofejas vērtība, gan punkti. Tomēr divas augstākā kaluma godalgas ir: visvairāk punktu — 143, 52 un zelta medaļa pasniegta Valērijam Olehno, zelta medaļa arī Broņislavam Vaivodam, sudraba medaļa Pēterim Bobičam, Ruslanam Stivriņam, bronzas medaļa Anatolijam Harčenko, Aivaram Umbraško, Ivanam Salimam, Egilam Muskaram, Viktoram Ostapko, Ruslanam Stivriņam un Broņislavam Vaivodam. Pateicības saņēma: Ivars Pitrāns (2), Josifs Ignatovičs (2), Viktors Ostapko, Egils Muskars, Aivars Grišāns (3), Ruslans Stivriņš, Artūrs Jakušonoks, Ivars Jakušonoks (3) un Jānis Čaplinskis (2).
Ar mednieku stāstiņiem daiļrunīgākie šāvēji “spīdēja” ārpus pasākuma oficiālās daļas pie klātiem galdiem par godu šim pasākumam.

Juris ROGA