Ziemā no sniega neiztīrītie un atkalā smiltīm nenokaisītie trotuāri Krāslavā nebūtu, ja pašvaldības policija rakstītu administratīvos protokolus katram šādam pārkāpējam. Tā uzskata iedzīvotāji, kuri sūdzas žurnālistiem par neizbrienamo pilsētu. Droši vien situācija būtu labāka, jo, izrādās, ne pērn, ne šogad administratīvie protokoli par sniega netīrīšanu vai ietves nenokaisīšanu ar pretslīdes materiālu nav sastādīti.
2009. gadā Krāslavas pašvaldības policija kopumā uzrakstīja 201 administratīvo protokolu, t.sk. 93 par nepareizu automašīnas novietošanu, bet pārējie 108 administratīvie protokoli sadalās šādi: 33 — par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu; 4 — par smēķēšanas ierobežojumu neievērošanu (visi skolu teritorijā, bet daudz biežāk skolēni tikuši sveikā ar mutisku brīdinājumu); 6 — par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu (suns skraidījis savā vaļā bez uzpurņa vai saimnieks to izvedis pastaigāt bez pavadiņas u.tml.); 2 — par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskās vietās vai par atrašanos sabiedriskās vietās tādā reibumā, kas aizskar cilvēka cieņu; 5 — par nepilngadīgā iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā, par nepilngadīgā novešanu līdz dzēruma stāvoklim; 8 — par iestādes iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu; 18 — par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu (nav līguma, piesārņo teritoriju); 26 — par novada domes saistošo noteikumu pārkāpšanu. Vēl daži protokoli sastādīti par citiem pārkāpumiem. Šogad jau tapuši 29 administratīvie protokoli, no tiem 16 par domes saistošo noteikumu pārkāpšanu. Kāpēc neviens nav sodīts par sniega netīrīšanu vai slideno ietvju nepakaisīšanu ar smiltīm?
Krāslavas pašvaldības policijas priekšnieks Pēteris Jacina skaidro, ka pirmām kārtām ar iedzīvotājiem tiek veikts profilaktiskais darbs. Vispirms vajagot satikt vai atrast namsaimnieku, parunāt ar viņu, brīdināt, parasti cilvēki visu arī izdara. Mutiskais brīdinājums nav sods. Tikai oficiāli sastādīts protokols, tas jau tiek reģistrēts Iekšlietu ministrijas datu bāzē un tur saglabājas.
Pēteris: “Ja vien tas ir iespējams, protokolu nerakstām, jo tas paredz konkrētu sodu. Ja mums mērķis būtu tikai sodīt, varam izbraukt kaut šodien, vienā dienā sastādīsim tik daudz protokolu! Bet tas nebūs pareizi. Arī novada domes vadības nostāja sakrīt ar mūsējo — jāveic profilaktiskais un izskaidrojošais darbs. Vispirms brīdinām, ja pavisam nereaģē un neklausa, tikai tad sastādām protokolu, kā to likums nosaka. Protokolu izskata administratīvā komisija septiņu cilvēku sastāvā, kuri pieņem galīgo lēmumu par to, kāds būs sods. Komisijas priekšsēdētājs ir Ēvalds Cauņa. Par dažiem pārkāpumiem mazākais sods ir brīdinājums, bet tas jau ir sods, jo viss ir dokumentēts un aizgājis oficiālu ceļu.
Domes saistošie noteikumi paredz, ka ne tikai ziemā, bet visos gadalaikos ir pienākums kopt savu teritoriju. Pirms rakstīt protokolu, mums ir jāpaskatās, kāda vecuma cilvēki tajā īpašumā dzīvo. Piemēram, Augustovkā pamatā dzīvo tikai pensionāri, daudzi fiziski neko vairs nevar sakopt. Viņi var lūgt pašvaldības aģentūras “Labiekārtošana K” palīdzību.”
Krāslavas novada domes izpilddirektors Jānis Geiba: “Iepriekšējos gadus ziema nebija sniegiem bagāta, cilvēki varbūt pierada, ka nekas nebija jādara, un šoziem sākumā ignorēja problēmu, domāja, tūlīt nokusīs, un viss. Bet nenokusa. Domes sēdē apstiprinājām iedzīvotājiem pieejamus tarifus šiem pakalpojumiem, ko piedāvā “Labiekārtošana K”. Aicināsim iedzīvotājus, kuri nespēj teritoriju uzturēt kārtībā paši, vienoties par to ar uzņēmumu, lai nākotnē nerastos situācija, ka nav kas iztīra trotuāru vai pakaisa smiltis.”
Pašvaldības policijas priekšnieks norādīja uz vēl vienu problēmu: “Ir tādi nekustamie īpašumi, kur nevaram atrast īpašnieku. Piemēram, Tirgus ielā bija kafejnīca “Madara”, tagad stāv tukša. Iepriekšējais īpašnieks to pārdeva, apgalvo, ka nezina, kā var sazināties ar jauno īpašnieku. Tā arī ir problēma. Ir citas problēmas, kuras nākas risināt.
Štatā esam pieci darbinieki, bet trīs no mums uztur sabiedrisko kārtību skolās, pilsētā strādājam divatā. Mums jādomā ne tikai par nenotīrītiem trotuāriem, mēs atbildam par sabiedriskās kārtības uzturēšanu nakts laikā, sekojam, lai nepilngadīgie nakts stundās nav izklaides vietās, sastādām protokolus par nepareizu automašīnu novietošanu stāvēšanai un tā tālāk. Ir vēl dažādi iesniegumi, uz kuriem ne tikai jāatbild, bet jātiekas ar cilvēku, jāparunā. Pērn tika saņemti 286 iesniegumi, uz kuriem sniegtas 269 atbildes. Ir atbildēts uz visiem, jo starp iesniegumiem bija tādi, kur nevajag atbildēt rakstiski. Šogad saņemti 53 iesniegumi un sagatavotas tikpat daudz atbildes. Lai arī štata darbinieku ir maz, pagājušajā gadā tika veikti 46 profilaktiskie reidi pa izklaides vietām. Mēs sadarbojamies ar sociālo dienestu, bāriņtiesu, skolas administrāciju.
Mums zvana par klaiņojošiem dzīvniekiem, citām problēmām, bet esam tikai divatā! Neskatoties ne uz ko, ja ir bijis zvans par sabiedriskās kārtības pārkāpumu vai citu problēmu, pašvaldības policija vienmēr atbrauca un palīdzēja. Pagājušajā gadā bija 720 izsaukumi no iedzīvotājiem, reaģējām uz visiem, vienalga, vai tā bija darba diena, sestdiena vai svētdiena. Atgādināšu mūsu telefonus: 65622907 un mobilais 26592440. Uz novadu arī izbraucam, jau bijām Kaplavas, Krāslavas, Ūdrīšu, Skaistas, Robežnieku pagastā.
Lielu pozitīvu efektu devusi pilsētas videonovērošana. Tagad darbojas jau četras videonovērošanas kameras, drīz būs vēl četras. Starp citu, videonovērošanas ideju savulaik ieteicām mēs — pašvaldības policija. 2007. gada maijā 18. Novembra laukumā sāka strādāt pirmā iekārta, tā nebija pašvaldības kamera, bet pēc vienošanās ar pašvaldību to uzstādīja pati spēļu kluba vadība.”
Neviens nenoniecina pašvaldības policijas veikumu, tomēr tiem pilsētniekiem, kuri paši visu izdara, ir nepieņemami, ka pret sliņķiem un slīmestiem attieksme pārāk lojāla. Tā turpinoties, pienāks diena, kad visi bridīsim un kritīsim. Arvien biežāk pilsētnieki privātās sarunās aicina uz drakoniskām metodēm, pieprasot sodīt par slikti uzturētām ietvēm. Lai administratīvā komisija izlemj, varēja vai nevarēja, gribēja vai negribēja. Varbūt novada domes deputātiem jāizdomā, kā palīdzēt pašvaldības policijai, lai tā varētu strādāt efektīvāk. Varbūt jāpajautā, ko vajag? Nāk pavasaris, sniegs nokusīs, sāksies suņu un kaķu ēra. Atkal aprobežosimies ar aizrādīšanu, brīdināšanu. Un līdz nākamajam pavasarim? Smēķētāji klaji ignorē likumu un vēsā mierā uzvelk dūmu, atrodoties tuvāk par desmit metriem pie ieejām valsts un pašvaldību iestādēs. Par smēķēšanas aizlieguma neievērošanu daudzdzīvokļu namu kāpņu telpās es nemaz nerunāju. Kur vēl citi pārkāpumi. Varbūt šad tad vajadzētu būt bargākiem? Grūti pateikt, jo šajā ekonomiskajā situācijā tas ir kā koks ar diviem galiem, bet risinājums jārod.
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
