Vietējās varas lēmumi dažreiz šokē un liek tautai domāt, kāpēc tā un ne citādi? Viens no tiem ir pārvalžu izveide Krāslavas novadā, kā rezultātā daži bijušie pagastu priekšsēdētāji zaudēja darbu, tostarp arī Kalniešu pagasta vadītājs, Krāslavas novada domes deputāts Egils Muskars.
— Muskara kungs! Pārmest neizdarību iepriekšējā amatā Jums diez vai kāds uzdrīkstētos. Veikti lieli remonti skolā, pagastmājā, baznīcā, katlu mājas telpās ierīkota sporta zāle, noasfaltēti ceļi ciematā. Šis saraksts gana garš, lai visu uzskaitītu, tajā pašā laikā Kalniešu pagasta priekšsēdētāja darbība neapmierināja un jums neuzticēja vadīt pārvaldi. Kāpēc tā notika?
— Tik tiešām tā ir. Bet es arvien esmu novada domes deputāts, un tikai tāpēc, ka esmu palicis bez labi atalgota darba, nesākšu veikt nekādas darbības, kuras diskreditētu pašreizējo domes vadību. Esmu viens no retajiem, kurš domē ir opozīcijā esošajai varai, tālab mans uzdevums norādīt uz tām kļūdām, kuras iespējamas ikvienam un jebkurā darbības laukā, jo nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara. Opozīcijas deputātiem ir iespējas uz tām norādīt, un tas ir jādara.
— Opozīcija Krāslavas novada domē? Cik tad jūsu ir?
— Šī komanda kā tāda vēl nav izveidojusies, bet pamazām opozīcijā esošo deputātu loks izkristalizējas, ņemot vērā to attieksmi, kas no vadības puses veidojas pret katru atsevišķu deputātu. Šobrīd opozīcija ir atsevišķi cilvēki, kuri atsevišķos jautājumos oponē, lai dabūtu labāku gala rezultātu kopējam procesam.
— Ķersimies pie kļūdām. Gribas zināt jūsu viedokli, vai patiesi bija jāveido tik lielas pārvaldes, kur viens cilvēks raujas vai pušu, cenšoties risināt divu un pat triju pagastu teritoriju problēmas? Ja arī tā tas bija jādara, kāpēc?
— Pārvalžu jautājumā varētu uzskatīt par kļūdu to, ka vienu vadītāju iecēla uz divām un pat trim pārvaldēm. Tikai nevajag jaukt šo procesu ar pārvalžu apvienošanu, jo tam nepieciešama ministrijas atļauja, kura šajā gadījumā nav saņemta un arī nebija vajadzīga, jo pašas pārvaldes kā tādas netika vienotas kopā. Es neapšaubu iecelto vadītāju kompetenci, bet vadīt divas vai trīs pārvaldes nav vienkārši. Katram cilvēkam ir fizisko un emocionālo spēju robeža, arī pārvalžu teritorijas ir lielas, vienalga, vai tie ir Robežnieki, Indra un Piedruja, vai šeit — Kalnieši un Skaista. Tas ir viens no faktoriem, kas bija jāņem vērā, un varbūt ne vienmēr pārvalžu vadītāji var turēt roku uz pulsa un paspēt tur, kur jāpaspēj, lai īstajā laikā pieņemtu lēmumus, kas nepieciešami.
Protams, bija jāizdara pārvalžu vadītāju rotācija, jo pēc šiem pārkārtojumiem šur tur ir atklājušās iepriekšējo vadītāju neizdarības, kuras jāpārvar tagadējiem pārvalžu vadītājiem. Kas attiecas uz Kalniešiem, šeit nav ko pārmest: visa saimniecība bija sakārtota un tika nodota, cik iespējams, labā kārtībā, nav arī nekādas finansiālās bedres. Tāpēc arī es esmu nelielā neizpratnē, kā tika izraudzītas kandidatūras.
— Saņēmāt skaidrojumu, kāpēc Jūsu kandidatūra nav piemērota?
— Es pajautāju, kāpēc apvieno tieši Kalniešu pārvaldi, kāpēc tieši ar Skaistas pārvaldi un kāpēc tieši Skaistā veidojas nosacītais centrs? Upe-nieka kungs to argumentēja ar šo abu teritoriju vēsturisko faktoru. Nezinu, tas bija sacīts nopietni vai jokojot, bet tāds bija viņa pamatojums. Es gan domāju, ka tam apakšā ir citi argumenti, proti, iespējamo konkurentu attālināšana un mazāku iespēju došana politiskajā cīņā. Tas nav nekas slikts, bet Latvijā nez kādēļ tā izveidojies, ka no šīs politiskās cīņas cieš iedzīvotāji un visa Latvijas tauta. Vai mēs to pieņemam kā pašsaprotamu lietu, vai nē — tas ir filozofisks jautājums.
— Vai paspējāt realizēt visas ieceres, vai nav rūgtuma par kādu neizdarītu darbu?
— Cilvēkam vienmēr ir kādas domas un plāni nākotnei. Kas attiecas uz Kalniešiem, cik bija manos un kolektīva spēkos, gandrīz visu arī paveicām, ko, vinnējot pašvaldību vēlēšanas, mūsu komanda bija solījusi vēlētājiem. Bija lietas, kuras nekādi nevarējām ietekmēt, piemēram, bērnu dzimstības jautājumu, kas tieši saistīts ar skolas piepildījumu un tālāko pastāvēšanu. Toties mēs nodrošinājām visus apstākļus, lai skolas piepildījums būtu iespējami lielāks. Skolā nomainījām apkures katlu, veicām logu un durvju nomaiņu, izremontējām fasādi, sakārtojām ūdens noteksistēmas, labiekārtojām skolas apkārtni. Pamazām tika izveidota sporta zāle, remontētas un asfaltētas ielas Kalniešos, tajā pašā laikā uzturēti un rekonstruēti citi ceļi pagastā. Daudz palīdzējām Indricas baznīcai, kur gan zvanu tornis rekonstruēts, gan grīda nomainīta. Izremontējot pagasta administrācijas ēku, ieguvēji bija arī kultūras un medicīnas darbinieki, iedzīvotāji, jo tepat ir arī tautas bibliotēka un tautas nama zāle, atsevišķā spārnā ierīkots feldšerpunkts atbilstoši visiem noteikumiem, lai varētu sertificēt. Lieli ieguldījumi veikti ūdenssaimniecības sakārtošanā: nomainīti vairāki kritiski trases posmi, no jauna uzbūvēta ūdens atdzelžošanas stacija, torņus nomainīja hidrofori, ūdens kvalitāte manāmi uzlabojās. Mana sirdsapziņa mierīga, no amata aizgāju paceltu galvu, man nav kauns skatīties cilvēkiem acīs.
— Jūs arvien esat arī medību kolektīva „Kalnieši” vadītājs, kuram medības ir sirdslieta. Ne velti viens no redzamākajiem kultūras pasākumiem ir medību trofeju izstāde, kas savā ziņā bija pagasta zīmols, kuru Krāslava tagad pārņēma no Kalniešiem.
— Izstāde tiešām no Kalniešiem pārbrauca uz Krāslavu. Skatīsimies, kas no tā sanāks. Nav nekādas nozīmes, kurā vietā tā tiek rīkota, Krāslavā to varbūt pat apmeklēs vairāk cilvēku. Nozīme ir tikai kvalitātei, mani uztrauc, lai medību trofeju izstāde nezaudē to līmeni, kas bija sasniegts mūsu pagastā.
Es ar lielāko prieku būtu nācis talkā pie izstādes ierīkošanas, bet ar mani neviens nerunāja, neviens nelūdza mani palīdzēt rīkot to Kalniešos, kur ir izstādes vēsturiskās saknes. Skaidrs, ka es neesmu pārvaldes vadītājs, bet es nebūtu atteicis palīdzību. Tā kā neviens ar mani nekonsultējās, sapratu, ka mana pieredze nevienam nav vajadzīga, vai arī tīri politisku apstākļu dēļ viss bija izlemts par labu Krāslavai. Lai tā būtu, ja vien necieš kvalitāte.
Kalniešos notika arī citi kultūras pasākumi, ar kuru rīkošanu mēs ļoti labi tikām galā. Nav kauns par rajona sporta spēlēm, ikgadējiem pensionāru vakariem, zemnieku balli un citiem. Tajā pašā laikā vienmēr maksimāli palīdzējām tiem, kuriem dzīvē klājas visgrūtāk. Piemēram, zināmā apjomā atmaksājām trūcīgajiem par zālēm iztērētos līdzekļus. Tagad šī un cita atbalsta vairs nav, bet krīzes dēļ arī iespējas tagad daudz mazākas, taču es uzskatu, ka sociālajam spilvenam šai brīdī ir jābūt, neskatoties ne uz ko. Nedrīkst aizmirst par cilvēkiem, bazūnējot par krīzi! Diemžēl nekas uz labo pusi valstī neiet. Krīzi var pārvarēt, ja tiek attīstīta ražošana un uzņēmējdarbība, līdz ar to vairāk nodokļu tiek iekasēts valsts budžetā un rodas iespēja atdot Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas piešķirtos kredītus. Šobrīd ienākumi nepalielinās un gaismu tuneļa galā neredzam, situācija nav no vieglajām valstij kopumā un pašvaldībām tajā skaitā.
— Vietā jautājums, kā tagad risināt savu finanšu krīzi, proti, kā iztiekat?
— Man ir zemnieku saimniecība “Dorotpole”, kas daļēji bija orientēta arī uz tūrisma jomu. Kamēr strādāju pagastā, tūristus neuzņēmu, bet tagad nav tūrisma sezona un nav arī ienākumu. Kas attiecas uz lauksaimniecisko darbību — lauki, protams, tiek apstrādāti un saņemu arī platībmaksājumus. Šobrīd pārtieku uz agrāko iekrājumu rēķina un nelielās deputāta algas.
Ne vienmēr dzīvē viss rit tik gludi, kā ieplānots, finansiāli šobrīd būtu izdevīgāk rīkoties citādi: varētu atteikties no mandāta un saņemt lielāku pabalstu nekā deputāta atalgojums, bet es uzskatu, ka nedrīkst mētāties ar cilvēku doto uzticību.
Nupat ir apstiprināti deputātu pieņemšanas laiki: Kalniešu pagasta pārvaldes ēkā iedzīvotājus pieņemšu katra mēneša otrajā trešdienā no plkst. 11 līdz plkst. 13, savukārt Krāslavā novada domes deputātu telpā — katra mēneša trešajā otrdienā no plkst. 11 līdz plkst. 13. Var nākt ar jebkuru jautājumu, kas ir pašvaldības kompetencē. Nepieciešamības gadījumā deputātam ir tiesības rakstīt pieprasījumu domes vadībai un saņemt atbildi.
— Jūs esat novadā domes finanšu komitejas un sociālo un veselības aizsardzības lietu komitejas loceklis. Kādus uzdevumus risināt?
— Sociālo lietu komitejas uzdevums pašos pirmsākumos bija apvienot novada sociālās lietas. Ja agrāk katrā pagastā bija savs nolikums, kas regulēja pabalstu izmaksu, tad tagad tika izveidots vienots, lai sociālos pabalstus visā novadā cilvēki saņemtu uz vieniem noteikumiem. Saskaņā ar jauno nolikumu atsevišķās pašvaldībās dažu maksājumu turpmāk vairs nebūs, turpretī citās kaut kas jauns varbūt nācis klāt. Šis sabalansētības jautājums izrādījās ļoti sarežģīts.
Finanšu komitejā lielākā daļa jautājumu praktiski saistīta ar budžetu un budžeta izmaiņām, projektu finansēšanu. Ir smagi, jo ieņēmumu daļa nepildās no mums neatkarīgu iemeslu dēļ: kopējā krīze valstī. Tas ir papildus slogs vietējam budžetam, bet tamdēļ ir deputāti un domes vadība, kurai jāsabalansē izdevumi, lai tie atbilst ieņēmumiem. Mums ir jāpieņem kardināli lēmumi, gala rezultātā tas atsaucas uz katru cilvēku atsevišķi, kas dzīvo un strādā pašvaldības teritorijā. Ir arī interesanti jauninājumi, piemēram, vadības rīkojums taupības nolūkā gan deputātiem, gan administrācijai, gan domes struktūrās un apakšstruktūrās dokumentu apritē laisto papīru apdrukāt no abām pusēm. Tajā pašā laikā es redzēju, ka atsevišķas domes amatpersonas dienesta mašīnu izmanto nelietderīgi. Vienā jautājumā taupām, citur visu ietaupīto vienā rāvienā izšķiežam. Tāpēc jau ir deputāti opozīcijā, kuriem pienākums norādīt uz tādām neizdarībām, lai tās novērstu turpmāk. Opozīcijā strādājot, citas ietekmes nav, kā tikai norādīt uz pozīcijas kļūdām. Piemēram, finanšu komitejā tika skatīts jautājums par projektu finansēšanas avotiem. Pagastos ir projekti, kuri netiek finansēti no lauku pārvaldes budžeta, bet gan no novada domes kopējā budžeta un otrādi. Es norādīju, ka jābūt prioritāšu sarakstam, kas apstiprināts komitejas un domes sēdē, tikai tad varam šo prioritāti finansēt no kopējā budžeta, nevis tā, ka domes vadība bezmaz vienpersoniski izlemj, no kura budžeta kurā pašvaldībā kādu projektu finansēs. Spēles noteikumi jāvienādo, tas tika uzklausīts, un attīstības komiteja pie šī jautājuma jau strādā. Risinot sociālos jau- tājumus, nevar rīkoties tā, ka kāds no vadošās koalīcijas deputātiem nosūta cilvēku pie sociālajiem darbiniekiem un pasaka piemeklēt pantu, pēc kura varētu sniegt sociālo palīdzību. Lai gan šī palīdzība cilvēkam ir nepieciešama, tas nav pareizi un taisnīgi, jo ir citi cilvēki, kuri to saņem pēc kopējiem noteikumiem. Jābūt vienotiem spēles noteikumiem visiem, arī šie iebildumi, ceru, tiks ņemti vērā.
— Paldies par interviju!
Juris ROGA