No vārda “optimisms”?

Kā zināms, kopš šā gada sākuma plānošanas reģions sakarā ar notikušo administratīvi teritoriālo reformu pārņēma rajona pašvaldību funkcijas, tajā skaitā tās, kas skāra sabiedriskā transporta pakalpojumus vietējās nozīmes maršrutos. Nav brīnums, ka jautājuma apspriešana izvērtās par karstu diskusiju — budžeta izdevumu pants sabiedriskā transporta pakalpojumiem saskaņā ar Ministru kabineta vēl pagājušajā gadā pieņemto lēmumu šogad samazināts par vairāk nekā 30%. Tāpēc tagad ar tiem pašiem līdzekļiem, kas vēl ir pieejami, jāveic kārtējā optimizācija (cik pozitīvs, priecīgs vārds!). Taisnības labad jāsaka, ka daudzu tā saucamo nerentablo maršrutu slēgšanas ideja tapa nevis reģionālo plānošanas padomju locekļu galvās, bet gan Valsts autotransporta direkcijas kabinetos, kura tad arī regulē visus jautājumus, kas saistīti ar sabiedrisko transportu.

Kādā veidā šī optimizācija izpaudās Krāslavā? Saskaņā ar Daugavpils autobusu parka vietējās filiāles datiem, kopš 1. marta autobuss pa maršrutu Krāslava — Rēzekne kursē tikai pirmdienās un piektdienās. Savukārt autobuss Krāslava — Rīga, kas pirmdienās no Krāslavas izbrauca plkst. 3.15, atcelts. Šādu pasākumu iemesli skaidri — bija nepieciešams krietni vairāk līdzekļu maršrutu uzturēšanai, nekā deva iegūtā peļņa. Starp citu, uz kopējā apcirpšanas un samazinājuma fona ir arī laba ziņa: ar 1. martu atklāts jauns reiss uz Rīgu — autobuss kursēs svētdienās. No Krāslavas tas atiet plkst. 15.50 (Rīgā iebrauc plkst. 20.20), attiecīgi no Rīgas atiet plkst. 21.45 (Krāslavā tas pienāk plkst. 2.15).

Krāslavas autoostas direktore Zinaīda Plociņa paskaidroja, ka šis reiss visupirms nepieciešams studentiem, no kuriem daudzi bija spiesti nokļūt līdz galvaspilsētai ar pārsēšanos: sākumā — līdz Daugavpilij, bet no turienes — tālāk ar vilcienu vai autobusu. Turklāt izdevās atrast iespēju nedaudz samazināt šā reisa biļetes cenu — tā maksās 6,40 latu, kas, bez šaubām, arī nav mazsvarīgi, īpaši tiem, kuri regulāri izmanto šo maršrutu.

Dzīve šodien nostādījusi mūs tādos apstākļos, kad domāt par to, ko nesīs rītdiena, reizēm vienkārši ir bail. Tomēr es pajautāju Z. Plociņai, kādas ir tuvākās perspektīvas un kādi vēl jaunievedumi gaida tos, kuri nav pārsēdušies pie personīgā automobiļa stūres un turpina izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus. Kā to arī gaidīju, nosaukt prognozes par cerīgām nekādi nevar.

“Saskaņā ar speciālistu aprēķiniem dotāciju apjoms šogad samazinājies par 32%, bet pasažieru plūsma sarukusi aptuveni par 25%,” atbildēja Z. Plociņa. “Nav grūti aprēķināt, kādus zaudējumus cieš mūsu nozare. Būtu naivi cerēt, ka tuvākajā nākotnē viss pēkšņi uzlabosies. Tāpēc nav izslēgts, ka jau aprīlī reģiona līmenī būs aktuāls jautājums par vēl vairāku reisu atcelšanu. Kas sakāms par mūsu autobusu parku, tad tas var skart vispirms dažus Indras maršrutus, kā arī Daugavpils maršrutus, kuru tagad ir pārlieku daudz pat salīdzinājumā ar pirmskrīzes gadiem. Aktuāls ir arī jautājums par sezonas reisu uz Konstantinovu, parasti to sākām ar 1. maiju. Bet vēl izskatīsim rīta maršrutu uz Grāveriem, kas brīvdienās praktiski ir tukšs. Jālemj arī jautājums par Varnavičiem un Lielborni — darbdienās mēs, protams, atcelt reisus nevaram, jo bērniem kaut kā jānokļūst uz skolu un uz mājām, bet, kas sakāms par brīvdienām, tad šie maršruti ir gaužām nerentabli. Starp citu, konkrētus lēmumus pieņemsim saskaņā ar pie-ejamo finansējumu, bet tas, kāds būs šis finansējums, kļūs zināms jau ļoti drīz.”

Marina NIPĀNE