Jubilejas konference

Zinātniski pētniecisko darbu konferenci skolā ieviesa tamdēļ, lai sniegtu skolēniem iespēju mācīties strādāt ar informāciju, lai skolas audzēkņi parādītu savas radošās spējas, lai spētu piedalīties valsts mēroga zinātniski pētniecisko darbu konkursā. Svarīgākais uzdevums ir apzināt skolā talantīgus audzēkņus, kuri varētu piedalīties valsts mēroga zinātniski pētniecisko darbu konferencē.

Pirms 15 gadiem (pirmos 3 vai 4 gadus) skolēnu zinātniski pētnieciskie darbi pamatā tika iesniegti rokrakstā. Datorsalikumā bija pavisam nedaudz.

Kaut arī skolā bija pieejami datori, tomēr to nebija tik daudz, lai nodrošinātu visus vecāko klašu audzēkņus, kas gatavoja zinātniski pētnieciskos darbus.

Daudzi nedēļu pirms darbu nodošanas termiņa tos drukāja līdz 12 naktī vai pat līdz četriem rītā, jo noteikti gribēja iesniegt datorsalikumā, bet pašiem mājās tādas tehnikas nebija. No rīta tādi neizgulējušies skolēni gāja uz mācību stundām.
Pēdējos gados darbus datorsalikumā iesniedz visi.

Anna Juškeviča: “Bijām dzirdējuši, ka citās skolās jau notika skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferences. Krāslavas ģimnāzijā sāka strādāt jauni skolotāji, kuri tikko bija pabeiguši augstskolas. Viņiem bija pieredze, rakstot savus kursa darbus, tāpēc arī viņi aktīvi atbalstīja to, ka skolā jāievieš zinātniski pētniecisko darbu rakstīšana un aizstāvēšanas prakse. Būtībā skolēnam tiek sniegta iespēja patstāvīgi strādāt ar informāciju, lai veidotos iemaņas, kaut vai kārtojot eksāmenus, lai prastu informāciju saredzēt un atlasīt, analizēt, salīdzināt un secināt.”

Zinātniski pētnieciskā darba pamatā ir informācija teorētiskā līmenī plus neliels pētījums aptaujas vai intervijas veidā, informācijas apkopojums no avīzēm. Nopietnāk veicot zinātniski pētniecisko darbu, tiek iekļauti eksperimenti, praktiskie darbi, pētījums.

Prasības skolēnu zinātniski pētniecisko darbu izstrādei nepalielinās, toties darbu līmenis ar katru gadu aug. Tas ir tāpēc, ka skolā tiek ieviesti jauninājumi, bet mācību kabineti modernizēti, piemēram, dabaszinību kabinetos ir gan jauns aprīkojums eksperimentu veikšanai, gan laboratorijas praktisko darbu izpildei. Skolēniem ir plašākas iespējas. Līdz ar to arī darbu līmenis ir daudz augstāks.

“Šobrīd, apgūstot mācību saturu, līmenis aug tāpēc, ka tiek izmantotas dažādas metodes, tāpēc arī zinātniski pētnieciskajos darbos nevar būt tikai informācijas apkopojums. Tur jau ir kaut kas vairāk,” turpina A. Juškeviča.

Visus konferences pastāvēšanas gadus Krāslavas Valsts ģimnāzijā mācību darbu vadīja un organizēja Anna Juškeviča. Kaut arī ikvienu uzrakstīto zinātniski pētniecisko darbu lasīja pati vadītāja mācību darbā, neiztika arī bez klašu audzinātāju, katra zinātniski pētnieciskā darba vadītāja un recenzentu ieguldītā darba.

Šogad ļoti daudz ir strādājusi psiholoģijas skolotāja Inta Gribule, sniedzot 12. klašu audzēkņiem ievirzi pareizā zinātniski pētnieciskā darba organizācijas plānā: kā izvēlēties darba mērķus, kā darbu saturiski noformēt, kā prezentēt. Darba procesā tika iekļauti arī prezentāciju mēģinājumi. “Skolotājai Intai ir lieli nopelni, jo izdarīts ir ļoti daudz. Droši vien, skolotājas iedvesmoti, daudzi izvēlējās rakstīt zinātniski pētnieciskos darbus tieši psiholoģijā,” stāsta A. Juškeviča.

Sakarā ar reformām dažādās valsts struktūrās šogad izvērtās diezgan absurda situācija, iesniedzot zinātniski pētnieciskos darbus Latgales reģiona zinātniski pētniecisko darbu izvērtēšanas komisijai, jo darbi bija jāizvirza un jāiesniedz līdz 12. februārim. Reāli skolas zinātniski pētniecisko darbu konference bija tikai pirms nedēļas. Tas nozīmē, ka darbus, kurus sūtīt uz Latgales reģionu, izvēlējās vēl pirms reāli notikušās skolas zinātniski pētniecisko darbu konferences. A. Juškeviča: “Bija lielāka paļaušanās uz darbu vadītājiem un klašu audzinātājiem, izvirzot labākos darbus.

Parasti bija tā, ka skolas zinātniski pētniecisko darbu konferencē skolēni prezentē savus darbus, bet skolotāji novērtē, tikai tad tiek atlasīti darbi, kuri tiks sūtīti uz Krāslavas rajona zinātniski pētniecisko darbu konkursu.

Interešu izglītības un tālākizglītības departaments šogad izvirzīja ideju par to, ka zinātniski pētnieciskie darbi tiks vērtēti uzreiz reģionālajās konferencēs, jo rajoni kā struktūrvienība vairs nepastāv, bet iesniegt reģionālajai zinātniski pētniecisko darbu vērtēšanas komisijai tik daudz pētniecisko darbu, kā tiek rakstīts katrā novadā, ir neiespējami, tāpēc Latgales reģionālā vērtēšanas komisija izstrādāja nolikumu. Tomēr tajā ir zināmas nepilnības. Pirmkārt, datums, kad zinātniski pētnieciskos darbus jāiesniedz. Tas ir nedaudz par ātru. Otrkārt, noteikums, ka katrā sekcijā iesniedzams tikai viens darbs. Piemēram, matemātikā drīkst iesniegt tikai vienu darbu. Iepriekš varēja iesniegt divus. Krāslavas Valsts ģimnāzijā ir diezgan daudz spējīgu skolēnu, kas var uzrakstīt labus vai teicamus zinātniski pētnieciskos darbus. Audzēkņi parasti darba tēmu izvēlas tādu, kas tuvāka sirdij, tāpēc nereti sanāk, ka labi uzrakstīti ir vairāki darbi vienā sekcijā. Nebūtu pareizi liegt kādam no viņiem startēt reģionālajā zinātniski pētniecisko darbu konferencē.”

Šogad kā jaunievedums un arī par godu zinātniski pētniecisko darbu konferences 15 gadu jubilejai pašu konferenci tiešraidē bija iespēja vērot internetvidē — Krāslavas Valsts ģimnāzijas mājaslapā.

Ilona STEPIŅA