Plūdus gaidot...

Ir sajūta, ka šī ziema krāslaviešus pārsteidza kā sniegs Āfrikā. Nemitīgās sūdzības par slikti koptajiem jumtiem un trotuāriem ziemā, šķiet, neizbeigsies līdz pat laikam, kamēr pavasara saule izkausēs pēdējās sniega paliekas. Uz šiem un citiem jautājumiem par ziemas tēmu atbild Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks.

— Kā novada domes priekšsēdētājs raugās uz to, ka ne visi pilsētnieki pilda savus pienākumus: netīra sniegu, kur tas jātīra, nepakaisa trotuāru ar pretslīdes materiālu, kur tas jāpakaisa, nenotīra ēku jumtus no sniega, kur tas apdraud gājējus, aizmirst par lāsteku apdraudējumu, neliekas zinis par aizdambējumiem, kā dēļ veidojas lielas ūdens peļķes ... Kur skatās pašvaldības vadība, municipālā policija?

— Redz, atkal vecā nostāja — pie visa vainīga dome un municipālā policija. Kad mēs mikrorajonos rīkojam tikšanās ar vēlētājiem, iedzīvotāji pārmetoši jautā, kad jūs beidzot tiksiet galā ar mazgadīgo huligānismu, klaiņošanu un tamlīdzīgām lietām? Dome vainīga, policisti? Mēs nevaram galīgi atteikties, ka tā nav mūsu darīšana, bet gribu visiem novēlēt: pirms mēs kaut ko runājam, jāpaskatās uz sevi, vai esam paši kaut ko darījuši — iztīrījuši, pabēruši, sekojuši, kur bērns atrodas nakts laikā un tā joprojām.

Daudziem nepatika arī tas, ka Krāslavā uzstādījām jaunas ceļazīmes, izmainījām satiksmes plūsmu, izveidojām vien-virziena kustības ielas. Bet tas darīts pašu braucēju un iedzīvotāju drošības nolūkā. Bija vietas, kur transportlīdzekļi šajā sniegiem bagātajā ziemā nevarēja samainīties un iebrauca žogā. Vienvirziena kustības ielas uzlabo drošību, tas ir pierādīts visā pasaulē. Šajā ziemā Krāslava nebija sliktākā pilsēta visos jautājumos, paldies arī pagastu pārvalžu vadītājiem, kuri savās teritorijās izdarīja visu, lai iedzīvotājiem nebūtu iemesla sūdzēties par neizbraucamiem ceļiem. Centāmies darīt visu iespējamo un neiespējamo, lai pagastu ceļi būtu izbraucami, un tādu īpaši kritisku pārmetumu no iedzīvotājiem par ceļiem ziemā neesam saņēmuši. Ņemiet vērā, ka tas paveikts apstākļos, kad naudas ir faktiski divas reizes mazāk nekā bagātajos gados: šogad budžetā visam novadam paredzēti 277 tūkstoši latu pret tiem 540-560 tūkstošiem latu labākajos gados, ko saņēma tikai viena Krāslava, plus pagastiem tolaik bija sava nauda.

— Redz, naudas maz, bet esat spiesti tērēties, lai pabērtu trotuārus, kur paši iedzīvotāji to nedara. Tā pati Siena iela, kur jauno trotuāru ne visi saimnieki kārtīgi attīrīja no sniega ziemas sākumā, ne pabēra ar smiltīm kā nākas, lai gan tieši pa šo trotuāru daudzi skolēni dodas uz skolu, bērni uz bērnudārzu, pieaugušie uz darbu. Par to, kāda ir šīs ielas pretējā puse ziemā vai vasarā, vispār nenākas runāt. Ir citi piemēri. Piekritīsiet, ja visi pilsētnieki darītu to, kas jādara, Krāslavā būtu labāka situācija, nekā šodien ir.

— Saprotu, tas ir bruģis, kas vienmēr ir slidenāks. Domāju, Sienas ielas iedzīvotāji labosies, šis ir pirmais gads, kad viņiem ar to jānodarbojas, kādreiz tur vispār nevarēja iziet. Piekrītu, ka ir vairāk jāstrādā ar iedzīvotājiem. Visās sanāksmēs speciālistiem to uzsveru un visus iedzīvotājus aicinu informēt par problēmām pilsētā, jo ne es, ne speciā-listi visu nevar redzēt. Ja kāds piezvana, cenšamies problēmu novērst. Ne visur izdodas tik labi, kā gribētos, bet vienalga jāstrādā visiem kopā, nevis jāgaida, kad viss notiks pats no sevis.

— Jūs esat plūdu komisijas vadītājs. Vai viss tiek darīts profesionāli, lai Krāslava būtu gatava pārdzīvot plūdus?

— Gribu cerēt, ka plūdu nebūs, jo tie ir papildus izdevumi pie jau tā lieliem tēriņiem. Bet katrā ziņā mēs gatavojamies ārkārtas situācijai, ir izveidota komisija un konkrēti plūdu gadījumam izstrādāts atsevišķs plāns. Tiks iesaistīti policisti, robežsardze, glābšanas dienests, zivju inspekcija, apzināti pārvietošanās līdzekļi (laivas) un veikti citi sagatavošanās darbi. Pašvaldības policijas policisti formas tērpos apmeklēs katru māju, kas varētu būt plūdu apdraudēta, informēs par evakuācijas kārtību un citiem jautājumiem. Varbūt kāds negribēs atstāt savu īpašumu, gribēs palikt dzīvot otrajā stāvā vai bēniņos, bet par to jābūt rakstiskam saskaņojumam, ka cilvēks gribēs palikt savā mājā, lai visa vaina nebūtu jāuzņemas tikai mums. Jābūt nodrošinātiem sakariem, lai ģimeni varētu evakuēt, ja pēdējā brīdī tomēr pārdomā.

Apziņošanas metodes arī esam pārdomājuši un izplānojuši. Ja būs tāda galēja nepieciešamība, iedarbināsim pat ārējos skaļruņus pilsētā — šī sistēma ir darba kārtībā. Ir organizēta upes ūdenslīmeņa novērošana, ko veic ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālisti. Ja radīsies nepieciešamība, tāda novērošana tiks organizēta visu diennakti. Ārpus Krāslavas Piedrujā ir monitoringa stacija un robežsardze, kuras pluss ir darbs diennakts režīmā un tas, ka viņi mums vienmēr operatīvi sasniedzami. Gatavībā ir glābšanas dienesta laivas, savas laivas piedāvā arī zivju inspekcija. Pilsētā ir pietiekamā daudzumā guļvietas Krāslavas slimnīcā, rehabilitācijas centrā “Mūsmājas” un Krāslavas pamatskolā, kur var organizēt arī ēdināšanu, tostarp siltas pusdienas. Pavisam lielās grūtībās būs iespēja izmitināt cilvēkus arī viesu mājā “Skerškāni”. Galu galā varam izmantot arī sporta zāles, ja evakuējamo cilvēku skaits būs milzīgs, bet, domāju, tiktāl nenonāks. Ir padomāts par īpašumu apsargāšanu, patrulēšanu pilsētā veiks valsts policija kopā ar municipālajiem policistiem. Lielākais bīstamības faktors ir ledus sastrēgumi Daugavas lejtecē.

— Rēķini par apkuri šoziem tādi, ka dažam varbūt pat gribētos noslīkt. Vai tiešām nav nekādu iespēju samazināt uzņēmuma iekšējos izdevumus, piemēram, algas, nenoslogotos darbiniekus, vai vēl ko, lai rēķini nebūtu fantastiski lieli. Neko nedarot, varam nodzīvoties līdz tam, ka liela masa cilvēku nevarēs samaksāt un uzņēmums vienkārši bankrotēs.

— Atbildēšu ar savu piemēru — janvārī viesnīcas “Zive” apkurināšanai sadedzināju vienas ziemas malkas normu. Pats personīgi zāģēju, vedu un gatavoju, tālab zinu. Kāpēc tik daudz? Tāpēc ka šogad bija tāda auksta ziema. Jautājums: ar ko atšķiras Upenieks, kurš izlietos pusotra gada malkas normatīvu no pārējiem? Kurināmais visiem vienādi ir lielākā izdevumu pozīcija.

— Jūs darāt visu pats, bet pilsētnieki grib zināt, vai uzņēmumā “Krāslavas nami” ir optimizēts darbinieku skaits, vai viņu algas neapēd lieku naudu?

— Ir ļoti vienkārši samazināt cilvēku skaitu. Valsts pārvalde lielās, ka uz štatu samazināšanas rēķina ietaupījusi 700 miljonus latu. Uz kādu štatu? Uz to, kas strādāja laukos, un mūsu cilvēkam tagad jābrauc uz Daugavpili, Rēzekni vai vēl kur, lai atrisinātu savus jautājumus? Es nesaku, ka uzņēmumā “Krāslavas nami” viss ir pilnīgā kārtībā. Atlaidīsim divus cilvēkus, vai tarifs sazināsies? Nē. Toties šie divi kādu dienu atnāks pēc sociālā pabalsta, kas maksājami no tā paša domes budžeta. Taču uzņēmumi “Krāslavas ūdens” un “Krāslavas nami” ir domes deputātu redzeslokā, tur rit konkrēts darbs, un vasarā redzēsim rezultātus. Bet vēlreiz varu apliecināt, ka viena vai divu cilvēku atlaišana tarifu mazāku nepadara. Tarifs šogad jau bija mazāks, bet diemžēl ziema izrādījās barga un apkures pamatizdevumus veido kurināmais.

— Kāpēc neizmantojat bezdarbniekus-simtlatniekus? Vai ir labāk, ka tāds nesteidzīgā solī dziedādams iet ar maisiņu rokā pa pilsētu, šur tur savācot kādu papīru vai pudeli? Par to pienākas simts latu mēnesī bez jebkādiem nodokļu atvilkumiem. Šodien tādu naudu uz rokas nesaņem dažs kvalificēts strādājošais.

— Mūs arī kontrolē, tas nav vienkārši. Nevaram atlaist sētniekus, viņu vietā paņemt bezdarbniekus-simtlatniekus. Esošo darbavietu skaitu nevar samazināt.

— Vai viņi arī kurināmo sagatavot nevar? Lētāk būtu nekā visu iepirkt.

— Parādiet kādu bezdarbnieku, kurš var to darīt. Viņam pat trimmeri nevar iedot, par motorzāģi nemaz nerunājot, jo nav attiecīgu tiesību. Šodien risinām jautājumu par šādiem kursiem, cerams, ka ar Valsts nodarbinātības dienestu izveidosies sadarbība.

Mūsu apkures tarifs, starp citu, nav augstākais valstī, bet atzīstu, ka mums vēl ir rezerves to samazināt. Apkārtējās pilsētās ir nomainītas siltumtrases, bet Krāslavā siltumtrases neatbilst šim nosauku- mam — atsevišķos posmos zudumi sasniedz 40%, trasēs tek ūdens. Mums obligāti jārealizē siltumtrases nomaiņas projekts, jo vislielākā ekonomija būtu tur. Ja to neizdarīt, pārējie pasākumi uz šī fona ir sīkums. Pat jaunais katls nedod tik lielu ekonomiju, vienīgi toreiz tas projekts varēja būt tikai uz katlu. Labi, ka vismaz to varēja izdarīt. Trašu nomaiņas projekta izmaksas ir ap trim miljoniem latu. Taču programma vēl nav uzsaukta, līdzko būs iespēja, startēsim un darīsim. Sliktāk būtu, ja projekta nebūtu, ne reizi vien tieši šī iemesla dēļ Krāslava zaudējusi iespēju kaut ko paveikt.

Nav tā, ka trašu jautājumā neko nedarām. Vēl 2005. gadā, kad ar kolēģiem strādāju domē, nomainījām pirmo posmu pilsētā, Ezeru ielā virzienā uz bijušo kara komisariātu. Ar “Krāslavas nami” vadību ir nolemts katru gadu ieguldīt kaut nedaudz līdzekļu siltumtrašu nomaiņā un uzlabošanā, lai atjaunotu kaut vai kādu posmu. Nevaram, salikuši rokas, gaidīt programmas uzsaukumu. Turklāt dzīvē nereti ir tā: ir nauda, paņem kredītu, darbs tiek padarīts, lēnām atmaksā. Nav kredīta, nauda kaut kā izplēn sīkumos. Ja ir līdzekļi, labāk tos izlietot prioritātēm.

— Daļa domes speciālistu pārbraukuši uz rajona padomes ēku, pašā domes ēkā pārkārtojumi. Vai pie prioritātēm var attiecināt kabinetu remontus?

— Remonti bija nepieciešami tikai dažiem kabinetiem rajona padomes ēkā, izdevumi — minimāli, jo tika iegādāts tikai materiāls, piemēram, tapetes, līme, bet darbus veica pašu strādnieki — “Labiekārtošana K” un simtlatnieki. Nekādas firmas netika aicinātas. Rajona padomes telpās tagad atrodas domes plānošanas nodaļa, būvvalde, speciālists zemes jautājumos, Izglītības un kultūras nodaļa, Rajona prokuratūra, lauksaimniecības konsultants un lopu pārraudzības speciālists. Bija kabineti, kur varēja ievākties uzreiz, bet šur tur drusku paremontējām. Šajā ēkā, no kuras izvācās, pagaidām nav plānots neko remontēt. Bet vajadzētu palabot kāpnes uz otro stāvu, kur kādreiz šis tas uzsākts un tā arī atstāts — Izvaltas sporta zāles variants. Arī gaitenis nav kaut cik pieklājīgā līmenī. Ja izdosies, pašu spēkiem paremontēsim, bet pagaidām nevaram atļauties, jo ir problēmas ar naudas saņemšanu no valsts. Domes ēkā citādāk izvietosies speciālisti. Ir deputātu un komiteju istaba. Savu kabinetu vajag ceļu speciālistam, savu — domes administratīvās nodaļas vadītājam Viktoram Aišpuram. Domājām, ko darīt ar pirmās pieturas aģentūru, lai šim speciālistam nav jāsēž gaitenī, kur nav piemēroti darba apstākļi un visu laiku cilvēks ir uz robežas starp slimu un veselu. Protams, pēc šiem pārkārtojumiem ir kļuvis plašāk, darba apstākļi uzlabojušies. Viss būs nostabilizējies līdz 8. martam, uz šo laiku pie visu kabinetu durvīm būs attiecīgas plāksnītes.

— Bijušais Aglonas novada domes priekšsēdētājs arvien uzskata, ka šis nelielais novads bija jāveido. Tomēr vietējos iedzīvotājos valda arī tādas noskaņas, ka tā bijusi kļūda — viņiem gribētos atpakaļ. Vai Krāslavas novads būtu gatavs noklīdušās avis uzņemt savā saimē?

— Esmu dzirdējis tādas sarunas, bet tā ir viņu brīva griba. Es atbalstu novadu sadarbību. Vai Aglonas novads bija kļūda? Kāda tur kļūda, ja tur desmit gadu ņēmās un darīja, rīkoja sporta spēles un kas tik tur vēl nebija. Ja nemaldos, viņiem bija viena no pirmajām novada tūrisma kartēm.

— Labi, jautāšu citādi: vai Krāslavai kopumā tas būtu izdevīgi, ja novada teritorijā būtu šie trīs pagasti?

— Protams, būtu labāk, bet es neesmu tas, kurš savulaik sacīja, cik pagastiem jābūt Krāslavas novadā. Darba pietiek gan lielā, gan mazā. Izdevīgums ir tajā, ka lielāks iedzīvotāju skaits un lielāka teritorija dod dažas priekšrocības, piemēram, vairāku struktūrvienību cilvēki strādātu Krāslavas novadā. Satiksme tika veidota rajona robežās, respektīvi, tas ir gadu desmitiem iestaigāts maršruts, dažādi jautājumi cilvēkiem būtu vieglāk risināmi nekā tagad, kad viņam jādomā, kur jābrauc: uz Preiļiem vai citur? Gados vecākiem ļaudīm tās ir grūtības. Nezinu, kā lemtu deputāti, bet man nav iebildumu uzņemt šos pagastus Krāslavas novadā, ja tā izlems paši iedzīvotāji.

Bet es neatbalstu spontānus un nepārdomātus gājienus, jo katrā novadā ir ci-tādāka struktūra, novads citādāk strādā. Dagdā ir sava struktūra pagastu pārvaldēm, Aglonā tā jau atšķiras, arī mums tā ir citādāka. Kura labāka, tikai laiks rādīs. Manuprāt, pats galvenais — ir jābūt deputātu konsolidācijai, lai lauki nav atšķirti no pilsētas. Pēc sava novada varu pateikt, ka daudzi mūsu pagasti nebūtu spējīgi realizēt projektus, kurus tagad varam tiem piedāvāt. Ir vairāki ūdenssaimniecības projekti, kas lielāki par pagasta budžetu un kas tiks realizēti Kombuļos, Aulejā, Kaplavā, Ezerkalnā, Izvaltā un Skaistā. Konkurss noslēdzies, notiek izvērtēšana. Paralēli strādājam pie ceļu projektiem Aulejā, Indrā, Kaplavā, Skaistā un Sauleskalnā (sliktais asfaltētais ceļa posms uz tūristu bāzi). Ceļu projekti apstiprināti domē, strādājam tālāk. Uz šodienu nav ceļa projekta Kalniešos, bet ir apzināta situācija un būs arī tur. Tie ir nozīmīgi projekti, nav aizmirsts ne bagāts, ne nabagāks pagasts, ne tas, kur naudas bija vairāk, ne tas, kur bija iztērējušies. Turklāt visi projekti saskaņoti ar pagastu pārvaldēm, nav tā, ka mēs būtu izlēmuši, kurā vietā un ko darīt.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA