Dators — draugs vai ienaidnieks?

Uzģērbusi masku, bibliotekāre asociēja sevi ar datoru: “Esmu dators — jūsu draugs un palīgs! Bet varu būt arī ienaidnieks, sevišķi, ja jūs pie manis sēžat dienām un naktīm. Ziniet, es varu būt arī ļauns, jo gribu jūs sagūstīt un neatlaist no sevis ne soli, ne uz minūti!”

Klātesošajiem tika piedāvāts īss skečs par puisēnu, kurš pāris diennaktis pavadīja datora gūstā. Viņš nereaģēja ne uz mammas aicinājumiem nākt paēst, viņš bija vienaldzīgs pret tēti, kurš vēlējās doties makšķerēt zivis kopā ar dēlu. Līdz brīdim, kamēr nogurums pieveica, sāka sūrstēt acis un kuņģis atgādināja par sevi. Nesasaucis māmiņu un tēti, puisēns atrada zīmīti: “Dēliņ, redzam, tu vari iztikt bez mums... Tētis un mamma.”

Fināls gan nebija dramatisks — vecāki atgriezās, un viss nostājās savā vietā. Reālajā dzīvē laimīgas beigas ir arvien retākas. Internetomānija jeb pārlieku liela atkarība no globālā tīmekļa satrauc ne tikai bērnu vecākus, bet arī dažādu jomu speciālistus, jo interneta tīklā iepinas aizvien vairāk cilvēku, bez palīdzības no malas vairs nespēj atrauties no sava datora, nespēj atgriezties normālā dzīvē.

Skolēni un vecāki pasākuma gaitā atbildēja uz dažādiem jautājumiem, pierādot, ka par datoratkarības un internetatkarības problēmām ir informētas abas paaudzes. Skolēniem tika jautāts, cik ilgi atrodaties pie datora, kādas ir mīļākās saites internetā, vai nav grūti atrasties pie datora ilgāk par divām stundām, vai patīk uzturēt sakarus ar cilvēkiem virtuālajā pasaulē, vai sazināties virtuālajā pasaulē ir labāk nekā runāt ar konkrētiem cilvēkiem utt.? Vecāki meklēja atbildes uz jautājumiem, kāds labums no datora ir bērnam, vai uztrauc, ka bērns ilgi sēž pie datora u.tml. Kāda vecmāmiņa stāstīja: “Gadās, mazbērns aizkavējas skolā. Jautāju, kur biji tik ilgi? Atbild: “Vecmāmiņ! Vajadzēja tikt pie datora, izpildīt skolotājas uzdevumus!” Es nevaru neko iebilst, jo nezinu, kādi tie uzdevumi, vai tiešām vajadzēja datoru?”

Savu redzējumu pauda vēstures skolotāja Zoja Agafonova, kura akcentēja, ka internetatkarība ir reāla parādība — mūsdienu fenomens. Speciālisti lēš, ka atkarīgs ir katrs piektais. Viens no atkarības veidiem ir atkarība no datortīkla, kad, piemēram, cilvēkam patīk spēlēt azartspēles, piedalīties izlozēs, pirkt un pārdot. Otrs — atkarība no informācijas, kad, piemēram, mēs čatojam, apmeklējam datu bāzes. Trešais atkarības veids ir datoratkarība.

Zoja: “Kad jums šķiet, ka dators ir visjaukākais un patīkamākais draugs, kad jums labāk šķiet pavadīt laiku pie datora nekā lasīt un radoši darboties, kad apkārtējiem melojat, cik ilgu laiku pa- vadāt internetā, kad jums ir traucēts dienas režīms un rodas nogurums, mugurkaula sāpes, acu sausums, tas viss liecina, ka jau iestājusies atkarība. Internetatkarība ir slimība, par kuru uztraucas ārsti un narkologi. Tā nav parasta slimība, tā ir psiholoģiska slimība, jo skar visu cilvēka dzīvesveidu. Ne vienmēr skolotāji uzdod meklēt informāciju datorā, īpaši reti to dara literatūras, vēstures un sociālo zinību skolotāji, kuri prasa, lai jūs vairāk lasītu grāmatas, jo grāmatu neaizstās nekāds internets. Visā vajadzīgs mērs, tad viss būs kārtībā.”

Zināt par problēmām labi, bet kā izdatrīt, lai dators būtu draugs, nevis ienaidnieks? Kastuļinas feldšeru vecmāšu punkta feldšere Irina Vērdiņa pasākuma dalībniekiem pastāstīja par galvenajiem kaitīgajiem faktoriem, kuri piemeklē cilvēku, strādājot ar datoru. Tostarp ir gan mazkustīgs dzīvesveids, gan nepareiza poza, gan pirkstu nervu galu bojājumi, nemitīgi izdarot sitienus pa klaviatūras taustiņiem, gan liela slodze acīm, gan stresi un emocionāli pārdzīvojumi, kas noved pat līdz infarktam. Dators ir arī daudzu alergēnu avots.

Pasākuma dalībnieku pareizās atbildes uz feldšeres jautājumiem liecināja, ka skolēni un vecāki viņu klausījušies uzmanīgi.
Interesanti zināt, vai atkarības jautājumā saskan bērnu un vecāku viedokļi? Vai nav tā, ka mamma saka vienu, bērns domā pavisam citu, mamma apgalvo, ka tas ir nepareizi, bērns šaubās vai domā pretēji. Lai to noskaidrotu, skolēniem, vecākiem un vecvecākiem tika modelētas vienādas situācijas un uzklausītas viņu atbildes. Lielos vilcienos tās sakrita, nelielas atšķirības varēja saskatīt tikai niansēs. Piemēram, skolēni neatbalsta ilgstošu sērfošanu internetā, aizmirstot pat par regulārām ēdienreizēm, mierinot sevi ar domu: “Pacietīšu, novājēšu...” Viņi sacīja, ka šādas rīcības rezultātā ātri zudīs spēki, cietīs veselība, nebūs enerģijas mācībām. Arī vecāki akcentēja, ka ar to tiktu darīts pāri veselībai, bet, apveltīti ar lielāku dzīves pieredzi, nosauca arī konkrētas kaites.

Abas puses piekrita, ka, sazinoties internetā, cilvēks jūtas pārliecinošāk, jo nav jāsatiekas ar sarunbiedru vaigā, kad tavu nedrošību nodod gan balss, gan acis. Skolēni norādīja, ka internets ir lielisks komunicēšanās veids ar tuviniekiem, kuri dzīvo tālu. Lai sazinātos ar draugu, kurš dzīvo pāris soļu attālumā, labāk viņu apciemot. Skolotāja gan norādīja uz pretrunu, salīdzinot skolēnu izteikumus ar reālo dzīvi, “..īpaši par to jāpadomā, sēžot datorklasē, kur rakstāt viens otram. Kopumā jūs spriežat pareizi: internets palīdz sazināties, bet ar tuvumā esošajiem cilvēkiem labāk uzturēt tiešus kontaktus bez interneta starpniecības.”

Arī bērnu vecāki piekrita tam, ka cilvēks, kurš dzīvē nejūtas drošs, internetā kļūst atraisītāks. Tas, starp citu, ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc internets tik ļoti pievelk. Pasākuma turpinājumā tika pārrunāts jautājums par drošību internetā: kas ir personas datu aizsardzība internetā un kādu informāciju nedrīkst izpaust, kāds ir drošs profils sociālajā portālā un kā rīkoties, ja svešinieks piedāvā tikties, kādas spēles drīkst spēlēt u.tml.

Pasākuma-konkursa gaitā par pareizām atbildēm uz viktorīnas jautājumiem skolēni pelnīja žetonus, cenšoties saņemt to visvairāk, lai tiktu pie labākās balvas. Lai gan daži jautājumi radīja aizķeršanos, kopumā skolēniem veicās ļoti labi. Kā lasītājiem veiktos, meklējot atbildes uz, piemēram, šādiem jautājumiem: kādi ir internetatkarības trīs galvenie simptomi; vai datorspēles spēlēt ir labāk nekā vazāties vārtu rūmēs; kas ir depresija; kāpēc datora darbavietu ir svarīgi nodrošināt ar labām mēbelēm; cik ilgi bērns var atrasties pie datora?

Skaidrs, ka bez interneta šodien nevar ne darbā, ne mācībās. Prieks, ka šajā pasākumā raisījās brīva diskusija, skolēnu un vecāku viedokļi daudzviet saskanēja un domas bija pareizas. Atliek vien novēlēt, lai visas labās domas īstenojas dzīvē!

Juris ROGA