Mērķstipendiātu viedoklis

Dagdas arodvidusskolā

Šajā izglītības iestādē strādā trīs mērķstipendiātes: angļu valodas skolotāja Nataļja Lukaševiča, matemātikas skolotāja Teresa Jevstrahina un ķīmijas un fizikas skolotāja Aina Skoromko. Nedēļas nogalē izdevās satikties un parunāt par ieguvumiem, darbojoties šajā projektā ar Nataļju un Teresu.

Nataļja Lukaševiča dzimusi Krievijā, pabeigusi Novgorodas Pedagoģisko institūtu, tagad — krāslaviete, pirmo gadu strādā Dagdas arodvidusskolā. Kopumā viņai ir 15 gadus ilga pieredze pedagoģiskajā darbā dažādās rajona skolās. Iesaistīties projektā viņu pamudināja izglītības iestādes direktores vietniece mācību darbā. Nataļja pastāstīja, ka viņai šis projekts ir lielisks ieguvums, jo viņa arodvidusskolā strādā neilgi un šeit daudz kas ir citādāk nekā vidusskolā, tālab jāvelta vairāk laika, lai gūtu labus rezultātus.

Nataļja: “Arodvidusskolas audzēkņiem ir mazāks stundu skaits angļu valodā nekā vidusskolēniem, turklāt šeit ir 2-3 nedēļas ilgs pārtraukums uz prakses laiku. Bet eksāmenu automehāniķiem vai pavāriem vajag kārtot tāpat kā vidusskolas audzēkņiem. Man šis projekts ir iespēja izstrādāt mācību materiālu, adaptētu tieši arodvidusskolas audzēkņiem, lai vi- ņiem būtu vieglāk un interesantāk apgūt valodu. Mums ir pat 23 gadu vecumu sasnieguši pirmā kursa audzēkņi. Darbu cilvēks šobrīd sameklēt nevar, viņš nešķiežas ar laiku un izmanto iespēju iegūt profesiju un vidējo izglītību. Taču pēc vispārizglītojošās skolas beigšanas pagājuši septiņi gadi, daudz jau aizmirsies, un vairs nav viegli visu to atkārtot turklāt salīdzinoši saspiestā formātā. Pateicoties projektam, ir iespēja iegādāties ne- pieciešamos mācību līdzekļus, jo, kā visi zinām, grāmatas ir ļoti dārgas. Es varu izstrādāt papildus materiālus metodiskajā darbā, pārbaudes darbus, ieplānotas kon-sultācijas, tiks veikts pētnieciskais darbs, būs arī angļu valodas nedēļa. Akcents ir likts uz tām valodas zināšanām, kas audzēkņiem nepieciešamas viņu profesionālajā jomā. Daudzi Latvijas skolotāji izdod pašu izstrādātās darba burtnīcas un grāmatas, bet ar ko mēs šeit esam sliktāki? Ja izdosies izveidot labu mācību līdzekli, varētu padomāt par iespēju to izdot.”

Nataļja uzskata, ka tamlīdzīgi projekti ir lietderīgi un ļoti nepieciešami. Šī projekta ietvaros tiek strādāts pie tāda jautājuma, kā dzimumu līdztiesība, kas mūsdienās ir aktuāli, arī audzēkņi skolā par šo tēmu daudz runā.

Teresa Jevstrahina ir dzimusi Baltkrievijā, daudzus dzīves gadus veltījusi mācībām. Savulaik iestājusies Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, kas bija tuvākais Braslavai, bet apprecējās un turpināja studijas Hercena vārdā nosauktajā Ļeņingradas Pedagoģiskajā institūtā, kuru pabeidza kā fizikas skolotāja. Augstskolas nomaiņas rezultātā zaudēto matemātiķes specialitāti atguva vēlāk, studējot Latvijas Universitātē. Pirms dažām dienām Daugavpils universitātē ieguvusi matemātikas un fizikas skolotājas maģistra grādu. Viņas darba stāžs sākās 1974. gadā: pēc vidusskolas pabeigšanas gribēja kļūt par arhitekti, bet pietrūka pusballes, lai sapnis piepildītos. Devās strādāt uz lauku skolu par fizikas un fizkultūras skolotāju, pēc tam arī pievērsās pedagoģiskajām studijām. Pēc Ļeņingradas Pedagoģiskā institūta strādājusi Dagdas vidusskolā, bet kopš 1985. gada — Dagdas arodvidusskolā.
Teresa: “Pērn internetā uzzināju, ka būs tāds projekts, kurā piedaloties, varēs saņemt stipendiju. Atnācu pie kolēģes Ainas Skoromkas un sacīju, ka mums arī būtu jāpamēģina startēt. Kāpēc gan nenopelnīt papildus naudu? Ikvienam cilvēkam tas taču ir galvenais motīvs, ko tur slēpt! Tas ir normāli, ka par darbu cilvēkam samaksā. Jāsaka, metodiskais darbs arodvidusskolā vienmēr bijis augstā līmenī, bet tagad jāstrādā vēl labāk un vēl vairāk. Šajā projektā izstrādāju jaunus metodiskos materiālus, kādu man agrāk nebija, tie ir noformēti elektroniskā veidā, kas ir to galvenā vērtība, jo varu izvietot internetā un dalīties ar kolēģiem no citām skolām, ko arī daru. Šajā ziņā projekts vienkārši lielisks.

Mūsu skola ir neliela, esam vienīgie pedagogi savā priekšmetā. Kad skolotāji ir vairāki, neizbēgami pastāv konkurence, kas ir nepieciešama izaugsmei. Taču lielākā kolektīvā ir vēl kāds pluss: var apvienoties un kopīgiem spēkiem novadīt, piemēram, matemātikas nedēļu. Mūsu gadījumā šādi pasākumi pilnībā ir uz viena cilvēka pleciem. Tas ir milzīgs darbs, bet projekts mudina to darīt, jo par to lielo laika patēriņu samaksā. Pērn biju sarīkojusi 11 dažādus pasākumus. Man ir tapuši interesanti uzdevumu komplekti, apkopoti, sagrupēti. Es domāju, ka pie lielas vēlmes dažus materiālus varētu izdot. Arī audzēkņu zināšanas uzlabojas — kad ir interese, arī panākumi neizpaliek.”

Dagdas vidusskolā

Šajā izglītības iestādē ir pieci mērķstipendiāti: angļu valodas skolotāja Snežana Bareika, ķīmijas skolotāja Ausma Grizāne, matemātikas skolotāja Rita Azina, matemātikas skolotāja Olga Orole, bioloģijas un informātikas skolotāja Anna Krilova, kuru satikt neizdevās.

Snežana Bareika savulaik pabeigusi Daugavpils Pedagoģiskā institūta Filoloģijas fakultāti kā krievu valodas skolotāja, vēlāk apmeklēja pārkvalificēšanās kursus, kļūstot par angļu valodas skolotāju vidusskolās. Desmit gadus ir mācījusi krievu valodu, tikpat ilgu laiku māca angļu valodu pamatskolas un vidusskolas klasēs. Projektā darboties viņai ieteikusi skolas direktore, arī kolēģi sacījuši, ka tas ir gan materiāli izdevīgi, gan citādi vērtīgi.

Snežana: “Viens no maniem uzdevumiem projektā aprobēt jauno mācību grāmatu 10. klasē un izstrādāt pārbaudes darbu piemērus. Esmu izstrādājusi trīs pārbaudes darbus šim jaunajam mācību līdzeklim. Protams, vēl ir daudz mazo pārbaudes darbu, kurus izmantoju savā darbā. Pateicoties projektam, varu piedāvāt jau gatavus pārbaudes darbus skolotājiem, kuri strādā ar šo grāmatu. Otrs uzdevums bija iesaistīt skolēnus svešvalodu pasākumos. Septembrī mums notika pasākums, veltīts Eiropas valodu dienām, kurā skolēni izmantoja savas svešvalodu zināšanas, stāstot par Lielbritāniju, Vāciju, Krieviju. Citiem skolēniem bija interesanti paklausīties. Šodien no-tika publiskās runas konkurss 9. un 10. klasēm. Šie pasākumi palīdz skolēniem ne vien labāk apgūt valodu, bet arī nebaidīties runāt publiski.”

Ausma Grizāne pabeigusi Daugavpils Pedagoģisko institūtu, šodien viņai ir maģistra grāds pedagoģijā, specialitāte — vides izglītība. Dagdas vidusskola ir vienīgā darba vieta, stāžs — 27 gadi.

Ausma: “Par projektu uzzināju, kad biju rajona metodiskās apvienības vadītāja. Man par to vajadzēja informēt rajona skolotājus, protams, arī pati detalizēti iepazinos ar šo informāciju, kas ieinteresēja, tāpēc es tajā iesaistījos. Projekts ir veiksmīgs, jo tas dod iespēju visu ārpus stundu darbu salikt pa plauktiņiem un arī paveikt papildus uzdevumus, piemēram, izstrādāt pētnieciskos darbus. Mana pētnieciskā darba tēma saistīta ar dzimumu līdztiesību — 12. klašu nākotnes profesijas. Pagaidām tas ir vidusceļā, secinājumi pāragri, bet pats darbs un tematika ir interesanta visiem. Devītajās klasēs ir nelieli pētnieciskie darbiņi, kas veicina skolēnu interesi, bet palielina skolotāja darba apjomu. Piemēram, galda biešu sula dažādās vidēs, sausās limonādes kā krāsvielas un tamlīdzīgi.

Runājot par konkurētspēju, savā specialitātē esmu vienīgā skolotāja skolā, tālab nav ar ko konkurēt. Bet, darbojoties projektā, daudz dažādu materiālu nācis klāt, pati iegūstu vairāk zināšanu, tas dod personīgu pārliecību. Viennozīmīgi skolotājiem vajag piedāvāt vairāk dažādus projektus, kas dod iespēju vairāk paveikt un nopelnīt arī.”

Rita Azina pabeigusi Daugavpils Pedagoģisko institūtu kā matemātikas un fizikas skolotāja vidusskolā. 2001. gadā ieguva maģistra grādu skolas pedagoģijā, apakšnozare — matemātikas mācību metodika. Kopējais darba stāžs — 28 gadi, no tiem 16 Dagdas arodvidusskolā un 12 vidusskolā. Projektā darbojas pirmo gadu, par kuru uzzināja no kolēģiem, arī skolas administrācija ieteica tajā iesaistīties.

Rita: “Mans metodiskais darbs ir par matemātikas mācību priekšmetu pārbaudes darbu un to vērtēšanas kritēriju izstrāde ģeometrijā. Tika sastādīti pārbaudes darbi, veicu analīzi, izdarīju secinājumus, informēju skolēnus par rezultātiem, lai saprastu, vai tēma izprasta, kas ir jāatkārto. Ir doma informēt metodiskās komisijas sēdes dalībniekus par 12. klašu skolēnu gatavību centralizētajiem eksāmeniem. Šis taču ir otrais gads, kad jākārto obligātais centralizētais eksāmens matemātikā.
Konsultatīvajā darbā bija jāizstrādā scenārijs matemātikas pēcpusdienai 9. klasēs, tālab 1. semestrī iesaistīju 12. klases skolēnus materiālu vākšanā, veicu materiālu atlasi un sastādīju scenāriju. Atlika realizēt praksē. 12. klašu skolēni materiālu meklēšanu veica ar lielu interesi, sanesa daudz jautājumu, sagatavoja atbildes. Ja nevarēja paši, kopīgi tās meklējām. Interese ir viens no galvenajiem nosacījumiem, lai skolēns kaut ko apgūtu.

Manuprāt, skolēnus vajadzētu vairāk radināt veikt pētnieciskos darbus. Būtu labi, ja tam tiktu veltīts atsevišķs projekts. Šodien redzam, ka skolēniem grūti izvirzīt hipotēzi, viņi vēlas paņemt gatavus datus, bet nemāk paši tos iegūt un apstrādāt.”
Olga Orole pabeigusi Daugavpils Pedagoģisko institūtu kā fizikas un matemātikas skolotāja, savu karjeru sāka Jelgavas 4. vidusskolā, kur nostrādāja piecus gadus, tad 19 gadus Dagdas arodvidusskolā un sešus — vidusskolā. Viņai ir maģistra grāds sociālajā pedagoģijā. Darboties projektā pamudināja vidusskolas direktore. Olga arī pati jau bija ieguvusi informāciju internetā un bijusi lietas kursā, kas būs jādara un ko iegūs pretī.

Olga: “Darbojos projektā otro gadu. Šobrīd skolās tiek ieviesti vispārējās vidējās izglītības jaunie mācību priekšmetu standarti, tālab skolotājiem ir plašs darba lauks. Par laimi tieši šajā laikā ir iespēja piedalīties projektā, kas dod iespēju iegādāties papildus literatūru un motivē strādāt papildus, jo par šo darbu samaksā. Ja nebūtu projekta stipendijas, tad es nevarētu atļauties daudz ko nopirkt, lai veiksmīgāk ieviestu jauno mācību standartu. Protams, arī bez stipendijas pēc labākās sirdsapziņas censtos un darītu, bet man nebūtu finansiālu iespēju to paveikt tik augstā līmenī, kā tagad. Tālab šis projekts ir vērtīgs. Priecājos, ka tajā iesaistījos.

Jaunais standarts — tā ir jauna pieeja matemātikas mācīšanai. Lielākais uzsvars tiek likts uz pētniecisko darbību un prasmi lietot skolā iegūtās zināšanas reālās dzīves situācijās. Protams, arī uz informācijas tehnoloģiju izmantošana matemātikas priekšmeta mācīšanā. Līdz ar jauno standartu ir arī jaunas mācību grāmatas un jauni metodiskie materiāli, kas jāapkopo. Tas ir mans lielākais darbs — vācu un sistematizēju materiālus 10. klasē, šogad — 11. klasē. Tā kā esmu skolas un novada metodiskās apvienības vadītāja, tad šos materiālus piedāvāju ne tikai savas skolas skolotājiem, bet arī citiem kolēģiem. Mums pērn notika metodisko darbu izstāde Krāslavā, šogad tāda ieplānota arī Dagdā.

Jaunais standarts nozīmē kardināli citādāku pieeju matemātikas mācīšanai. Mēs, vecās paaudzes skolotāji, to sevišķi jūtam un atrodamies īpatnējā situācijā. Tagad dominē matemātikas praktiskais pielietojums, par ko skolotāju vidū ir pretrunīgas domas un viedokļi. Kādreiz matemātika skolēniem šķita sausa zinātne, jo viņi nesaskatīja ciešo saikni ar dzīvi. Pašreiz šis stereotips tiek lauzts, matemātika ir mums visapkārt. Par rezultātiem varēsim spriest pēc laika.”

Juris ROGA