Tam grūti atrast objektīvu skaidrojumu, bet autovadītājiem svarīgie valsts ceļi ziemā šādi izskatījās varbūt tikai Krāslavas, Dagdas un Aglonas novadā.
Savukārt Rēzeknes pusē asfalts parasti ir tīrs, bet sniegs nošķūrēts pat no ceļmalām. Pa ceļam uz Daugavpili, izbraucot no Rēzeknes rajona un iebraucot Preiļu rajonā, paveras mazliet sliktāka aina — ceļš iztīrīts, bet tikai tā braucamā daļa. Sniega valnis abās ceļa malās ir līdz pat Daugavpilij. Bet vienalga pa to ceļu ir daudz patīkamāk braukt, nekā pa ceļiem mūspusē, kur daža laba pagasta ceļš reizēm ir pat vieglāk un drošāk izbraucams nekā valsts nozīmes. Šoferi vairs netic, ka arī ar atkušņa sākšanos ceļi mūsu rajonā tiks labāk uzturēti nekā pie kaimiņiem.
Var jau paredzēt, kā taisnosies ceļinieki. Naudas trūkst, ceļiem savas uzturēšanas klases un ko tik vēl nepiestāstīs, bet šoferiem no tā vieglāk ne par mata tiesu. Savukārt ceļa nodoklis maku atvieglo vienlīdzīgi kā preiļietim, daugavpilietim, rēzeknietim, tā krāslavietim vai Dagdas šoferiem, kuri vispār nesaprot, kā lai izbrauc šos slidenos un mūžīgi piesnigušos ceļus, par kuru uzturēšanu viņi ir samaksājuši.
Juris ROGA