Cerība, viens no trim dievišķajiem tikumiem, mums dota arī šajos laikos. Kā bez tās dzīvot?! Šī žēlastība cilvēku nes no parastās, no loģiskā un labi zināmā, atklājot neparasto — dievišķo pasaulē.
Jā, Dieva apredzībā atrodas viss. Bet kad sajūtam savu bezspēcību, kad nomāc izmisums, tad saucam uz To Kungu. Un mūs pie- velk pie Sevis Tēvs. Viņu ieraugām — varenību, apredzību, rūpes, uzmanību, Mīlestību. Pēc mūsu vārguma atklājas Tēva ļoti smalkā attieksme pret cilvēka personību.
Kad manai mammiņai divreiz operēja ļaundabīgo audzēju, ķīmijterapiju atlika novārguma un vājuma dēļ. Sak, var neizturēt tādu ārstēšanu. Tad sapratu — malā palikt nevaru, uzņemos atbildību un daru, ko varu.
Mīļais Dievs, bet ko es varu?! Sāku interesēties, meklēt, vākt informāciju internetā. Pētīju un domāju, un sapratu no visa — mammiņai nepieciešama sēne — ganoderma. Kur dabūt, kā, par cik?
Mīļais Dievs — es nezinu, esmu nevarīga, bezspēcīga?! Un laiks iet ...
Aiznākošajā dienā cilvēks atnāca pie manis un saka: “Ļoti labs produkts (tagad jau sertificēts), stājies kompānijā!”
Mīļais Tēvs, paldies, ka tu mani uzklausīji, kad saucu uz Tevi savās grūtībās.
Jau pagājis pusgads. Ārsti teica, ka mammiņai viss labi, nekā nav slikta jau pēc diviem mēnešiem. Vai tā var būt? Tagad arī pieņēmusies svarā, možu prātu un ar cerību — dzīvot.
Meita Sandra Brigita
.jpg)
.jpg)
