“Rietumeiropā ziemu aizvada un pavasari sagaida ar karnevāla svētkiem, Krievijā ar Masļeņicu, bet mūsu tautai šī robežšķirtne ir Meteņi, Aizgavēņa diena.
Šo svētku jēga visām tautām ir vienāda, proti: ziemas promdzīšana, zemes modināšana un cilvēku noskaņošanās jaunam darba cēlienam. Mēģināsim arī mēs visi kopā ar dziesmām un jautrību modināt zemes māti no dziļā ziemas miega.” Tieši ar šiem vārdiem, saģērbušies budēļu maskās, iesāka Meteņdienas izdarības Skaistas pamatskolas pagalmā skolotāji, bērni un viņu vecāki.
Pirmā no izdarībām bija sniega kupenas nešana. Šogad sniega pilni tīrumi, tāpēc, gaidot pavasari, sniegs ir jānes prom, un tas jādara pēc iespējas ātrāk.
Nākamā izdarība bija stafete ar vīzēm, jo, gaidot Meteņdienu, parasti vija vīzes un pina auklas. “Pavasarī, linus sējot, šīs vīzes āva kājās. Mēs arī esam izmeistarojuši savas vīzes,” tā teica svētku vadītāja. Vīzes tika izgatavotas no plastmasas pudelēm, lai pa sniegu labāk slīdētu. Kāds tieši tamdēļ paklupa, kādam vīze nokrita skrienot, tomēr prieks visiem bija liels gan par pašu stafeti, gan par konfektēm pēc finiša.
“Bērni Meteņdienas vakarā jāsabāž maisā un jāpārsviež pār sētiņu, lai vasarā ganos negulētu.” Čigāns atnesa maisus, un varēja sākties nākamā Meteņdienas izdarība, bet izrādījās, ka bērni bija par lielu un maisā nesatilpa, tāpēc izlēma lēkt maisos.
Bērniem (viņu vidū lielākā daļa ir Skaistas pamatskolas skolēnu) vislielāko gandarījumu sagādāja skolotāju peldināšana sniegā. Skolas direktora pienākumu izpildītāja un pasākuma galvenā vadītāja Daina Grigorjeva tika izpeldināta pirmā. Skaistas pamatskolas skolēni ir cītīgi audzēkņi, tāpēc brīdī, kad pasākuma vadītājas spēki bija pamatīgi izsīkuši no airēšanās pa sniegu, bērni tika aicināti neaizmirst arī pārējos skolotājus, lai šis prieks neietu secen nevienam. Drīz vien sniegā peldējās arī paši skolēni. Tikai dzirdēju kādu iesaucamies: “Un kurš kārtos eksāmenu angļu valodā?!” Bija skaidrs, ka pēc tādas peldes kājās būs jāauj vilnas zeķes un jādzer zāļu tējas, jo eksāmens būs jākārto.
Drīz vien ieradās arī pats Metenis vadmalas svārkos un uzdeva minēt mīklas. Kad ir ieradies pats Metenis, tad var sākties galvenais Meteņdienas notikums — vizināšanās ar ragavām. Vispirms tika rīkota ragavu vilkšanas stafete, tad izvizināja arī pašu Meteni. Velkot ragavas ap sniega kalnu skolas pagalmā, ragavas apgāzās un Metenis ievēlās sniega kupenā. Lai ātrāk atnāktu pavasaris, Meteni aizdzina pār kalnu prom.
Tā kā Meteņdiena ir pēdējā, kad iet ķekatās, tad sanākušie apdziedāja savas budēļu maskas ar dziesmu “Kur tad tu nu biji, Āzīti manu”.
Svinot skaistieši izpildīja paražas — 9 reizes brauca no kalna, ēda cūkas ausi, lustējās un dziedāja. Pēc pāris dienām viņu izdarības “atnesa” dažas saulainas stundas, tad gan bija sinoptiķu solītais ciklons un nokrišņi.
Viss Meteņdienas pasākums tika pabeigts ar vizināšanos zirga ragavās. Kā vēsta ticējums, jo tālāk brauksi, jo augs garāki lini. Vārdu sakot, būs labāka raža.
Ilona STEPIŅA