Par šo un to, par visu ko: Ar labunakti!

Taču veselam pieaugušam cilvēkam nepieciešamas septiņas astoņas stundas miega. Ja cilvēks neguļ vairāk nekā diennakti, tas ietekmē viņa uzvedību gluži tāpat, kā pārlieku liela alkohola koncentrācija asinīs. Cik ilgi cilvēks var vispār negulēt? Bezmiega rekords pieder amerikānim Robertam Makdonaldam — 453 stundas. Viņš atradās nomodā gandrīz 19 diennakšu. Zināms arī gadījums ar ungāru kareivi Paulu Kernu, kurš Pirmā pasaules kara laikā tika ievainots ar lodi smadzeņu pieres daļā. Viņš tika izārstēts, taču pārstāja gulēt. Izmēģinājuši visus iespējamos līdzekļus, ārsti pasludināja bargu spriedumu: pacienta dienas skaitītas. Taču te tev nu bija: Pauls strādāja un jutās pilnīgi ciešami daudzus gadus. Miegs tā arī nenāca. Starp citu, tas ir ārkārtējs gadījums. 1959. gadā slavenais šova vadītājs P. Trips veica ar sevi “bezmiega” eksperimentu. Pēc piecām bezmiega naktīm Trips paskatījās uz savu uzvalku un tā vietā ieraudzīja... čūsku mudžekli. Tad viņš uzmeta skatienu galda atvilktnei, no kurienes izšāvās liesma. Šova vadītājs saprata, ka laiks beigt eksperimentu. Pēc bezmiega maratona Trips nogulēja 23 stundas. Pēc ārstu viedokļa viņa stāvoklis normalizējās. Ja neskaita to, ka vēl vai- rākus mēnešus viņu mocīja depresija. Masu medijos šad tad pavīd ziņas par cilvēkiem fenomeniem, kuri it kā neguļ gadiem ilgi un neizjūt vēlmi iemigt. Taču visrūpīgākie zinātniskie pētījumi parādīja, ka viņi tomēr guļ, taču viņu miegs ir virspusējs, gandrīz nemanāms apkārtējiem. Tikai izdarītā encefalogramma rāda, ka galvas smadzeņu daļas uz laiku atslēdzas — tā parasti atslābinās Indijas jogi un Tibetas mūki.

Pārējos šīs rubrikas materiālus lasiet 2010. gada 23. februāra laikrakstā "Ezerzeme", 4.lpp.