Budžets lielāks, izdevumi arī auguši

Komentējot budžeta būtiskākās izdevumu pozīcijas, rajona padomes priekšsēdētājs Andris Badūns uzsvēra, ka budžeti šogad ir lielāki pašvaldībām visā Latvijā: “Tā tam arī jābūt, jo visi redzam, cik augsta ir inflācija, turklāt ar gada sākumu tika paaugstināta minimālā alga. Mūsu rajona pašvaldības nav no tām bagātākajām: nekustamā īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākumu nodokļa apmērs budžetā ir tāds, kāds ir, un strauji pieaugt nevar. Līdz ar to valsts visas mūsu pašvaldības dotē. Ir palielinājušās arī mērķdotācijas, kuras ieskaita rajona padomes kontā, bet faktiski lielas teikšanas šīs naudas izlietošanā mums nav, jo tai ir konkrēts mērķis — skolotāju algas, algas pulciņu vadītājiem u.tml. Mērķdotācija ir paredzēta arī Aleksandrovas speciālajai internātskolai. Protams, visu šo naudu, kas iet caur rajona pado-mes budžetu, mēs pārskaitām tam, kam tā paredzēta — tā nokļūst pagastu un pilsētu pašvaldību budžetos un tiek izlietota atbilstoši mērķim. Šis līdzekļu sadales mehānisms nezinošam cilvēkam rada ilūziju, ka rajona padomei un pagastiem ir liels budžets, bet faktiski rajons izpilda tikai starpnieka funkciju. Līdzīgi kā ar ceļu fonda līdzekļiem, kas arī rajona padomes budžetā uzrādās kā ienākumi un izdevumi, bet faktiski visa tā nauda nonāk pagastu un pilsētu budžetos, sadalot atbilstoši apstiprinātajai formulai.

Šogad rajona padome turpinās uzturēt visas tās iestādes, kas darbojās iepriekšējā gadā. Nekas netiek slēgts, ne arī nodots citās rokās, viss paliek pa vecam. Mēs finansēsim pašvaldībām kultūras pasākumus, kuri tika pieteikti un kurus atbalstīja komiteju sēdēs. Liels finansējums paredzēts, lai mūsu kolektīvi varētu piedalīties XXIV Vispārējos latviešu Dziesmu un XIV Deju svētkos, kas notiks šogad Rīgā. Šoreiz mēs pirmoreiz finansēsim svētku izdevumus pilnā apjomā, atvēlot budžetā aptuveni 40 tūkstošus latu, lai kolektīvi nokļūtu galvaspilsētā, varētu piedalīties mēģinājumos, pasākumos un samaksātu dzīvošanas un ēdināšanas izdevumus. No pašvaldībām nekāda nauda netiks prasīta, tām vien jānodrošina savi cilvēki, kas visu organizē. Iepriekšējās reizēs vietējām pašvaldībām bija jāpiedalās ar līdzfinansējumu, vissmagāk klājās Krāslavai, jo te ir visvairāk kolektīvu. Runājot par pašvaldībām, gribu atzīmēt, ka tās šogad ir ļoti smagā situācijā, jo palielināta minimālā alga, cēlušās energoresursu izmaksas un auguši citi saistītie saimnieciskie izdevumi.

Rajona budžetā vēl viens no lieliem izmaksu pieaugumiem ir sociālajai sfērai, jo mums ir jārūpējas par pansionātiem Krāslavā, Dagdā un Robežnieku pagasta Skukos, kā arī par bērnu sociālās rehabilitācijas centru “Mūsmājas” (ēdināšanas izdevumi, darbinieku algas un citas vajadzības). Šīs izmaksas ir pieaugušas par aptuveni 30%.

Mazāk nekā iepriekšējā gada finansējums paredzēts tiem kultūras pasākumiem, kas tiek organizēti uz vietas pašvaldībās, bet tas visiem ir saprotams — pienācīgi jāsagatavojas dziesmu svētkiem. Arī pašu pasākumu, iespējams, būs mazāk, jo kolektīvi vairāk gatavosies dziesmu un deju svētkiem.

Rajona padomes administratīvie izdevumi arī ir auguši, bet procentuāli ne tik lielā apjomā, kā sociālajā vai kultūras jomā. Padomes sēdē daudzām mūsu nodaļām apstiprināti jauni nolikumi, bet tikai tamdēļ, ka tie bija jāuzlabo redakcionāli, jo pēdējos divos gados ir mainījusies likumdošana.

Rajona padome joprojām finansēs Krāslavas sporta skolu, finansēs bērnu un jauniešu pasākumus rajonā un līdzfinansēs mūzikas un mākslas skolu uzturēšanu Dagdā, Krāslavā un Indrā. Uzsveru, ka līdzekļus piešķirsim šo iestāžu uzturēšanai, nevis darbinieku algām — tām paredzēta mērķdotācija. Arī šogad padomes budžetā ir paredzēta nauda instrumentu iegādei Krāslavas, Dagdas un Indras mūzikas un mākslas skolām.

Šogad paredzēts atbalsts veselības aprūpei, konkrēti — remontdarbiem Krāslavas slimnīcā 7000 latu apmērā. Pagaidām turpina darboties pašvaldības aģentūra “Krāslavas rajona slimokase”. Turklāt iedzīvotājiem maksa par medicīniskajiem pakalpojumiem netika paaugstināta ne par santīmu. Pašvaldības aģentūra netiek dotēta, pagaidām Krāslavas rajona slimokase izdzīvo no iedzīvotāju iemaksām. Pietiks šogad līdzekļu vai nē, ir atkarīgs no tā, cik daudz cilvēku iegādāsies šo “veselības apdrošināšanas polisi” un cik bieži slimos, bet jau šodien varu apgalvot, ka nākamgad maksa par medicīniskajiem pakalpojumiem tiks paaugstināta, jo šo gadu rajona slimokase plāno izdzīvot uz iekšējiem resursiem. Mēs, protams, ceram, ka rajona slimokase spēs darboties arī pēc novadu izveidošanas un rajona likvidācijas 2009. gada vasarā, tālab šodien tiek skatīts jautājums par šīs iestādes nodošanu Krāslavas novada domei, lai slimokase varētu turpināt strādāt visus turpmākos gadus.

Vēl viena nozīmīga rajona padomes struktūrvienība ir tūrisma informācijas centrs (TIC), kura darbības nodrošināšanai arī ir paredzēti līdzekļi mūsu budžetā. Pašvaldības ir kultūras vides uzturētājas un kultūras pasākumu sponsorētājas, bet tas, savukārt, ir cieši saistīts arī ar tūrisma attīstību. Atšķirībā no cita veida uzņēmējdarbības tūrisms nav ātri pelnoša joma, sākotnēji šī nozare prasa lielus ieguldījumus, turklāt arī informācijas izplatīšanas sfērā. Bet veiksmīgi reklamējot un citādi parādot šo skaisto, pievilcīgo vidi, mums ir iespēja piesaistīt investīcijas. Dažs vēlas iegādāties kaut kādus īpašumus, cits atkal grib attīstīt kādu biznesu, vēl kāds tikai atpūšoties iztērē naudu mūsu veikalos, zemnieku saimniecībās, viesumājās un citur. Tādējādi tiek atbalstīts mūsu uzņēmējs un pat daudz plašāks cilvēku loks, nekā sākumā šķiet. Attīstoties tūrismam, attīstās būvniecība, tiek sakārtota vide un ir daudz citu plusu. Zīmīgs fakts: ja agrāk dažādus tūrisma bukletus izdevām par 100 procentīgu pašvaldības finansējumu, tad pēdējā laikā ar savu līdzfinansējumu šajā procesā labprāt iesaistās arī paši tūrisma uzņēmēji, jo ir sajutuši konkrētu atdevi.”

Pierakstīja Juris ROGA