Aug jauni talanti

“Es mācījos 2. klasē, kad pamatskolu apmeklēja mana tagadējā trenere Ilona Vanaga un aici-nāja bērnus pieteikties slēpot,” atceras Kristīne. “Es bezmaz palaidu šo iespēju, jo tieši tobrīd slimoju. Kad biju izveseļojusies, kāds man pastāstīja par treneres vizīti un pateica, ka varētu aiziet pie viņas pamēģināt pieteikties. Viņa mani paņēma trenēt.”

Treniņi ir nopietna lieta, kas katru darba dienu prasa lielu pašatdevi un spēka patēriņu. Bezsniega apstākļos stundu ilgais treniņš norit sporta zālē, kur jāskrien, jāvingro, jāpiedalās komandu sporta spēlēs — futbols, basketbols, volejbols. Tā kā sniegs Latvijā kļuvis par retu parādību, sniegotajās sestdienās un svētdienās sportistiem nav brīvdienu un jāturpina trenēties dabā. Slēpošanai izmantojam skolas sporta laukumu un piegulošo teritoriju. Kris-tīne bieži vien atdod visus spēkus treniņu procesam un mājās pārnāk ārkārtīgi nogurusi: “Ir tāda sajūta, ka tūlīt nokritīsi un tik drīz nepiecelsies.”

Meitenei spilgtā atmiņā pirmie panākumi Ērgļos, kad slēpošanas sprintā tika izcīnīta 3. vieta. Kristīne domā, ka tieši šie ātrie panākumi pēc diezgan sūra treņiņprocesa viņai palīdzēja izturēt un palikt slēpošanas sportā: “Tas man bija kā liels stimuls turpināt iesākto ceļu.”

Jaunietei ir nācies trenēties arī basketbolu un piedalīties sacensībās Krāslavā, bet basketbols tā arī nav kļuvis par Kristīnes sirdslietu — slēpošana patīk vairāk. Savā klasē viņa ir vienīgā aktīvā slēpošanas sporta dalībniece, turklāt citu nekādu hobiju meitenei praktiski nav. Viņa vēl nezina, kādu profesiju vēlētos apgūt, bet ir pārliecināta, ka sportam viņas dzīvē būs nozīmīga loma, iespējams, tieši ar to Kristīne saistīs savu nākotni. Jaunietei ir ļoti liels prieks, kad par panākumiem sacensībās tiek paziņots visiem audzēkņiem no direktora kabineta caur skolas radiomezglu. Tajā brīdī viņu ar aplausiem un skaļām ovācijām sveic arī klasesbiedri, kas ir divtik patīkami.

Kristīne vēlētos, lai arī mācībās viņai veiktos tikpat labi kā sportā: “Es neesmu sekmīgāko skolas audzēkņu pulkā, tomēr mācībās cenšos būt sekmīga, un tas izdodas. Bet vajadzētu būt vēl centīgākai.”

Kristīnes mamma strādā Krāslavas slimnīcā, tētis ir Nacionālo Bruņoto Spēku instruktors. Vecāki atbalsta meitas sporta gaitas un līdz ar viņu priecājas par panākumiem, kuriem līdzi nāk arī medaļas, diplomi, kausi, dažreiz — dāvanas. Sirdij visdārgākā ir sporta mugursoma, kas paredzēta treniņu procesam, tās pamatfunkcija ir nodrošināt iespēju padzerties skrienot. Jauniete pagājušajā gadā iemēģinājusi roku biatlonā, un tas viņai ir ļoti iepaticies: “Mazliet atšķiras no pieaugušo, šautene mums nebija jāstiepj līdzi trasē. Šauju labi. Biatlons šķiet interesantāks par distances slēpošanu, nākotnē es gribētu vairāk pievērsties tieši šim sporta veidam.”

Sports meitenei arī palīdz uzturēt labu veselību un netraucē dibināt jaunas draudzības saites ar vienaudžiem. Kristīnei ir jaunāks brālis Raivis, kurš mācās Krāslavas pamatskolas sestajā klasē. Pēc māsas novērojumiem, brālis vairāk interesējas par mākslu nekā sportu: “Viņam patīk grafiti un vispār kaut ko zīmēt, radīt, kā arī mīl sērfot internetā, kas mani īpaši neaizrauj. Bez slēpošanas mani interesē televīzijas pārraides par dzīvniekiem un zinātni, paskatos arī mūzikas kanālus. Vasarā ar prieku braucu uz laukiem pie vecvecākiem, kuri tur mājlopus — man patīk palīdzēt saimniecībā, jo es mīlu dzīvo radību. Patīk arī lauku pirts, kā arī labprāt izpeldos lielajā dīķī. Žēl tikai, ka vasara ir īsa, turklāt pērn bija jābrauc uz treniņnometni Palangā (Lietuva). Starp citu, tā bija interesanta nometne, labprāt tur būtu palikusi ilgāk.”

Kristīne stāsta, ka uzreiz pēc finiša viņa nekad nezina rezultātu, ir jāgaida. Tomēr līdz šim viņu nekad nav pievīlusi nojauta: “Ja izdodas labs slēpojums, jūtu — būs medaļa! Es nevaru izcelt kādu vienu, jo visas prasīja daudz pašas spēka un treneres darba.”

Krāslavas sporta skolas vēsture bagāta ar tādu sportistu vārdiem, kas nesuši mūsu pilsētas vārdu Latvijā un pasaulē. Varbūt pēc gadiem viņu vidū būs arī Kristīne Liepiņa. Lai palīdz veiksme, pietiek spēka, izturības un pacietības.

Juris ROGA