Kāpēc mūsu bērni apmeklē baznīcu

Mūs sagaidīja priesteris Eduards Voroņeckis. Pēc kopīgas lūgšanas “Tēvs mūsu!” viņš pastāstīja bērniem par baznīcas un tās teritorijā esošo ēku arhitektūru; par to, ka baznīca būvēta bīskapam; par pirmo garīgo semināru un tā pārzini; par svētbildēm un svētajiem, kuri attēloti tajās.

Bērnus ļoti ieinteresēja mācītāja stāstījums par karaļa Ludvika došanos krusta karagājienā, poļu restauratoru atjaunotā freska un pati svētbilde, kas ilgus gadus slēpa sienas gleznojumu. Kapličā bērni uzzināja par Svētā Donāta pīšļiem un par to, ka kapliču nācās atjaunot pēc tam, kad tā bija izpostīta kara laikā.

Ekskursija turpinājās... zem baznīcas ēkas, kas bērniem bija liels pārsteigums. Uz priestera piedāvājumu: “Varbūt vēlaties apmeklēt kapu pagrabu?” droši atbildēja tikai otrklasnieki. Visi pārējie bija apjukuši, turklāt ne tikai meitenes, bet arī zēni.

Lai gan sasalusī durvju slēdzene bija grūti atverama, patiesībā viss nebija nemaz tik briesmīgi. Priesteris ieslēdza gaismu. Pazemē valdīja tāda pati kārtība kā pašā baznīcā, tikai grīda bija nevis no akmens, bet gan no smiltīm. Mēs ieraudzījām granīta un marmora plāksnes ar uzrakstiem. Tās līdzenās rindās iemūrētas pagraba sienās. “Tur atrodas mirušie cilvēki, kuriem bija sakars ar Krāslavas baznīcu,” sacīja garīdznieks. Tad viņam nācās skaidrot ziņkārīgajiem bērniem atšķirību starp kapsētu un kapu pagrabu. Beidzot kapu pagraba apskati, uzzinot par grāfa Plātera radu un citu nelaiķu pīšļiem, kas tur atdusas, mēs pabeidzām ekskursiju ar lūgšanu “Esi sveicināta, Marija!”

Uz atvadām visi ekskursijas dalībnieki saņēma mazus suvenīrus, svētbildītes par Ziemassvētku tēmu, nofotografējās pie Jaunavas Marijas statujas.

Liels paldies par interesanto un izzinošo ekskursiju Krāslavas Romas katoļu baznīcas priesterim Eduardam Voroņeckim.

Ēriks ZAIKOVSKIS, Varavīksnes skolas sākumklašu un ticības mācības skolotājs