Viņas talismans — tautas tradīcijas

Turklāt atšķirībā no daža laba lielpilsētas vienaudža, šī jauniete arī no savas pieredzes zina, kur rodas piens, gaļa un dārzeņi, jo bērnībā vasaras laikā dzīvojusies lauku mājās pie vecmāmiņas, kura turējusi lopiņus un audzējusi tradicionālo lauku produkciju. Meitene vēl šodien ar gandarījumu atceras, kā gājusi palīgā mīļajai vecmāmiņai, kuras nu vairs nav šajā pasaulē.

AnastasijaŽēl tikai, bet varbūt arī par laimi, ka patīkamās atmiņas jaunietei nav pamudinājums tam, lai saistītu savu dzīvi ar laukiem. Lai arī šī mācību gada pagaidām lielākie panākumi gūti krievu literatūrā, Anastasijai vairāk patīk cipari un skaitļošana. Meitenes mamma ir sociālā darbiniece veco ļaužu pansionātā “Krastiņi”, tēvs strādā turpat par kurinātāju. Bērns ir apmeklējis vecākus darbavietā, zina, cik smags ir abu darbs, zina, ka tas ļoti nepieciešams iestādes iemītniekiem, bet “..tas nav man!”. Jauniete vēlētos apgūt grāmatvedes-sekretāres profesiju, bet pirms tam labi jāpabeidz pamatskola un jāiegūst vidējā izglītība, bez kuras mūsdienās daudzi ceļi ir vienkārši slēgti.

“Pēc devītās klases ir iespēja izvēlēties dažādas skolas, bet es esmu nolēmusi turpināt izglītību Dagdas vidus-skolā,” stāsta Anastasija. “Pirmkārt, tur 10. klasē mācās mana māsa Alīna, viņas atsauksmes par skolu, skolotājiem un klasesbiedriem man ir ļoti svarīgas — tās pamatā ir ļoti labas: izpalīdzīgi skolotāji, saprotoši klasesbiedri. Otrkārt, Dagdas vidusskola nav tālu un ir izdevīga ar to, ka katru dienu varēšu dzīvot savās mājās. Skolas autobuss kursē turp un atpakaļ.

Jau tagad jūtu, ka būs sāpīgi šķirties no savas tagadējās skolas, kurā mācos kopš 1. klases. Izveidojušās labas un sirsnīgas attiecības ar audzēkņiem, jo draudzējamies daudzus gadus. Pa šo laiku te viss kļuvis tik tuvs, mīļš, neaizmirstams... Bet, tā kā savulaik vidusskolu reorganizēja par pamatskolu, mums nav citu variantu — bez vidējās izglītības šodien nekur. Spilgtā atmiņā paliks skolotāji, klasesbiedri, daudzas tradīcijas. Mums šeit notiek daudz interesantu pasākumu un koncertu, veltītu Latvijas dzimšanas dienai, Lāčplēša dienai, Mātes dienai un citiem svētkiem. Vēl man liels prieks par to, ka skolā arvien darbojas “Popiela”, ka ir diskotēkas.”

Lai arī jaunietei patīk izklaidēties, Anastasija apgalvo, ka pēdējais pusgads tiks veltīts tikai un vienīgi mācībām. Ja matemātika, krievu literatūra un citi priekšmeti sokas labi, tad nelielas raizes sagādā angļu valoda, kura meitenei padodas sliktāk nekā gribētos.

“Bet es nesteidzos doties projām peļņā uz ārzemēm, jo gribu dzīvot un strādāt savā dzimtenē — Latvijā,” pajokoja Anastasija. Vispār mūsu sarunas laikā viņa reti smaidīja. Bija jūtams, ka viņa ir stingra pret sevi, ko jauniete arī nenoliedz. Taču tūlīt piebilst, ka šī rakstura īpašība viņai palīdz saņemt sevi rokās un gūt panākumus dzīvē. 1. vieta olimpiādē izcīnīta ilgstoši un sūri grūti tai gatavojoties. Meitene gāja uz bibliotēku, vāca materiālus, daudz ko jaunu iegaumēja. Palīdzīgu roku viņai sniedza pedagoģe Valentīna Šatrovska. Lai uzvarētu olimpiādē, bija svarīgas ne tikai zināšanas, bet burtiski katrs sīkums: izteiksmīga izruna, uzmanība, sejas mīmika, arī apģērbs — jaunietei bija krievu tautas tērps. Krievu Lieldienu tēmu meitene izvēlējās tāpēc, ka daudzus gadus ir aktīvi darbojusies skolas dramatiskajā pulciņā un pazīst tautas tradīcijas, kurās daudzējādā ziņā saskata arī savas dzīves jēgu. Nekādus talismanus jauniete nenēsā — to viņai vienkārši nav.

Anastasijas vecākiem ir divistabu dzīvoklis Priežmalē, māsiņas draudzīgi dala vienu no tām, līdzīgi arī vienu lielo galdu, jo otram padomju arhitektūras istabās vienkārši nav vietas. Pamatskolniece mājās atgriežas agrāk un cenšas sagatavot daļu stundu, līdz pārbrauc mājas vidusskolniece. Tā arī mājās Anastasijai noder jau minētā rakstura īpašība — jāievēro zināma disciplīna, citādi divatā pie viena galda no mācībām nekas labs nesanāks.

Anastasijas aizraušanās nav vis Internets, bet gan popmūzika, kuru klausās ar lielu baudu. Nebūt nav tā, ka Jo-hans Sebastians Bahs, Volfgangs Amadejs Mocarts vai Frederiks Šopēns meitenei būtu pavisam sveši vārdi, bet tie ir mūzikas stundām, nevis izklaidei. Jauniete kolekcionē pazīstamu aktieru, muzikantu, dziedātāju attēlus, kā arī dzīvnieku fotogrāfijas, kurus vienkārši mīl. Ja varētu atļauties, Anastasijai mājās noteikti būtu vairāk dzīvu radību par vienu Siāmas kaķi.

Juris ROGA