Mēs iepazīstam Latgali

Tas bija 9. novembra rīts, kad mēs, trīsdesmit deviņi drosmīgi ceļotāji un piecas varonīgas skolotājas (ir taču grūti mūs pieskatīt), mazliet nosaluši, bet laimīgi gaidījām autobusu. Skolēnu acīs mirdzēja prieks, jo šī ekskursija bija tik ļoti gaidīta.

Mēs devāmies ceļā. Interesanti bija vērot, jo tālāk bijām no Šķaunes, jo mazāk sniega visapkārt.

Mazliet samiegojušies, devāmies uz pirmo apskates vietu — Aglonas maizes muzeju. Ieejot muzejā, uzreiz kļuvām moži, jo mūs sagaidīja enerģiska un laipna muzeja vadītāja. Viņa daudz un interesanti stāstīja par rudzu maizi, par to, kā to cepa agrāk, kā to dara mūsdienās, lika atcerēties arī sen zināmas lietas — pret maizi jāizturas ar cieņu. Stāstījuma laikā mums bija iespēja pacienāties ar garšīgiem pīrādziņiem, zāļu tēju ar medu un pēc sentēvu metodes cepto maizi. Stāstījums bija ļoti interesants un pamācošs (viens pat dabūja ar karoti pa pieri, jo neprata uzvesties). Mums bija izdevība iegādāties garšīgo maizi, ar kuru pacienāt mājiniekus.

Tālāk mūsu ceļš veda uz Līvāniem, konkrētāk, uz Līvānu stikla fabriku. Tagad šis objekts pieder vāciešiem un tā nosaukums ir “Letglass”. Vispirms mēs apmeklējām stikla muzeju, kur bija diezgan vēss un tik daudz dažādu pēc formas un krāsas priekšmetu no stikla, ka radās iespaids: esam nokļuvuši kādā ledus pasakā… Mēs uzzinājām, ka agrāk ražojamo lietu klāsts bija lielāks, bet tagad gan tur ražo tikai gaismas ķermeņus un akvārijus. Tad mēs devāmies apskatīt ražotni un uzzinājām, kā strādā stikla pūtēji — pārsvarā viesstrādnieki. Cehā, salīdzinot ar muzeju, bija tieši otrādi — ļoti karsti. Ar aizrautību vērojām, kā maza stikla pile pārtop par lielu akvāriju. Daudzi par piemiņu iegādājās arī kādu stikla trauciņu fabrikai piederošajā veikaliņā.

Mūsu ekskursijas trešais objekts bija Daugavpils zoodārzs. Tas neaizņem lielu platību (kā Rīgas zoodārzs), toties iekārtots ļoti interesanti (kā džungļi). Mūs sagaidīja laipna vadītāja, kura iepazīstināja ar zoodārza iemītniekiem. Kas tur tik nedzīvo: ķirzakas, bruņurupuči, milzīgās čūskas, zivtiņas, pūkainais trusītis, liels varāns un pērtiķu saime, kuras jaunākā atvase piedzima zoodārzā. Pērtiķēns izrādījās ļoti draudzīgs un draiskulīgs.

Nu pienāca kārta pēdējam objektam — City Center boulingam. Daudziem no mums tā bija pirmā iespēja iepazīties ar spēles noteikumiem un izmēģināt savus spēkus boulingā. Divas stundas mums bija iespēja izklaidēties: spēlēt boulingu un biljardu, klausoties patīkamu mūziku.

Spriežot pēc aptaujas rezultātiem, ekskursija bija patiešām interesanta un aizraujoša. Visu skolēnu vārdā gribam teikt lielu paldies pagasta valdei, kura sedza autobusa izmaksas, šoferim Aldim, kurš mūs pacietīgi gaidīja, kā arī skolotājām Annai un Žannai, kuras sarūpēja mums šo braucienu.

9. klases skolniece Santa ANDŽĀNE, ārpusklases darba organizatore Žanna RAPŠA