Ir personīgais rekords!

Ja pirms gadiem desmit - divdesmit ziemas sezonas atklāšanu copmaņi svinēja decembrī vai pat novembrī, tad pagājušajā gadā mēs izgājām uz ledus tikai janvāra beigās. Pēc sinoptiķu prognozēm siltu sola arī šī gada ziemu.

Priekšpēdējā svētdiena bija tik silta, ka gaisā juta pavasara vēsmu, pat saulīte vairākkārt paspīdēja no mākoņu starpas. No rīta es nožēloju, ka darbi neļauj atlicināt laiku makšķerēšanai. Bet pusdienlaikā man piezvanīja Sergejs Kritenko un teica: “Brauc ar fotoaparātu uz krastu, Valērijs Ļaksa noķēris piecus kilogramus smagu līdaku, bet manēja ir trīs reizes lielāka.”

Pēc pusstundas es jau biju noteiktajā vietā. Sergejs uzreiz apšaubīja manu parasto svaru rādījumus: mājas elektroniskie svari deva absolūti precīzu rādījumu: 15,2 kilogrami. Upes krokodila garums — 1,2 metri. Ne jau pirmo reizi spiningotājs novēroja, ka lielas līdakas kuņģis ir pilns ar sīkām zivīm, bet tajā bija arī mārciņu smags samēns. Tas apstiprina versiju, ka rudens plēsoņas taupa enerģiju. Bet, lūk, kad blakus virzās voblers, tad tā vibrējošās svārstības provocē līdaku lēcienam. Tāpēc tādas mākslīgās ēsmas maksā ļoti dārgi: līdz 10 latiem. Tajā svētdienā zaļsvārci sakārdināja pazīstamās firmas “Rapala” gaišzaļā koka ēsma.

Es apsveicu Sergeju ar personīgo rekordu, bet pavisam rajona labākā spiningotāja kontā ir astoņas līdakas, kuru svars pārsniedz desmit kilogramus.

Aleksejs GONČAROVS