Visusvētās Dievmātes ievadīšana baznīcā

Šķīstās Jaunavas svētīgie vecāki Joahims un Anna, izlūdzoties Dievam ar lūgšanām bērnu, deva solījumu veltīt jaundzimušo bērnu kalpošanai Dievam. Tāpēc, kad Marijai apritēja trīs gadiņi, svētīgie vecāki svinīgi aizveda viņu uz Jeruzalemes dievnamu. Gājiens, ko pavadīja meitenes ar aizdegtām svecēm rokās, garīgās dziesmas dziedot, tuvojās dievnamam. Uz baznīcas sliekšņa Jaunavu Mariju sagaidīja virspriesteris Zaharijs. Viņa acu priekšā notika brīnums — trīs gadus vecā meitene bez citu cilvēku palīdzības uzkāpa pa augstām, bērnam nesasniedzamām kāpnēm, līdz ieejai baznīcā. Pārsteigts par redzēto, pēc Dieva īpašā pamudinājuma, virspriesteris ieveda meitenīti vissvētākajā dievnama vietā, kur viņš pats drīkstēja ienākt tikai vienu reizi gadā. Tā bija zīme, ka Jaunava Marija kalpos pasaules glābšanai, tā bija arī Viņas garīgās cēlsirdības un šķīstības zīme.

Gatavojoties Savai cēlajai kalpošanai, līdz noteiktam vecumam Visusvētā Jaunava dzīvoja Jeruzalemes baznīcā. Šos svētkus Baznīca ieviesa kopš seniem laikiem. Uz to norāda Palestīnas kristiešu teika par to, kā svētā apustuļiem līdzīgā ķēniņiene Jeļena IV gadsimtā uzcēla uz Svētās Zemes Visusvētās Dievmātes ievadīšanas baznīcu. Ar Ievadīšanas svētkiem dievkalpojumos tiek dziedātas dažas Ziemassvētku garīgās dziesmas, kas slavina Kristus dzimšanas dienas tuvošanos.

(No Pareizticības pamatiem)